Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. jūlijs, 2014
Drukāt

Smārdē pašvaldības kopuzņēmumā slepus ierīko marihuānas audzētavu (6)

Foto - Valsts policijas Tukuma iecirknisFoto - Valsts policijas Tukuma iecirknis

Marihuānas ražotne Smārdē no iekšpuses (kad darbojās) un ārpuses (tagad, bet daudz neatšķīrās, kad darbojās).

26. augustā Tukuma rajona tiesā uz apsūdzēto sola sēdīsies uzņēmējs no Engures novada Smārdes Sandris Strautiņš. Viņu apsūdz par vērienīgas un modernas marihuānas ražotnes izveidošanu, par ko draud – kā liecina tiesu prakse – reāls cietumsods līdz pat astoņiem gadiem, bijis pat gadījums – 12 gadi.

Kopā ar pašvaldību


Četrsimt kvadrātmetru lielo marihuānas ražotni Smārdes pagastā policija atklāja 2013. gada 16. septembrī. S. Strautiņu arestēja, kādu laiku viņš pavadīja apcietinājumā, tagad brīvībā gaida tiesu. Man viņu izdevās satikt, taču Sandris no sarunas par notikušo pieklājīgi atteicās. Interneta resursi liecina, ka S. Strautiņš ir burātājs, pirms četriem gadiem vairākiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem stāstīja par plāniem būvēt koģenerācijas staciju, lai no šķeldas ražotu elektrību un siltumu. Šie plāni nesāka īstenoties, toties tika izveidota vērienīga un moderni aprīkota marihuānas audzētava bijušā padomju militārā lidlauka teritorijā līdzās Rīgas–Ventspils šosejai netālu no Tukuma un Smārdes pagasta centra.

Vēl impozanti, ka S. Strautiņa rūpals izveidots sadarbībā ar Engures novada… pašvaldību. Protams, tā tikai vēl trūka, lai Latvijas pašvaldība līdzīgi kā vienā otrā Latīņamerikas valstī iesaistītos narkotiku biznesā, taču Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa nepiedzīvoja savas dzīves jaukākos brīžus, policijai stāstot, ka viņam ar marihuānu nav nekādas saistības. Bet vismaz nopratināt G. Važu policijai pamats bija: marihuānu audzēja pašvaldības un S. Strautiņa kopējā uzņēmuma SIA “Smārdes industriālais parks” teritorijā.

Pat sargi nenojauta


“Sandris Strautiņš pēc būtības pierunāja pašvaldību izveidot kopīgu uzņēmumu, lai līdzās dažiem citiem uzņēmumiem bijušajā militārajā bāzē izveidotu kopuzņēmumu ar pašvaldību, kas apsaimniekotu daļu teritorijas un pamestās ēkas. Katra puse ieguldīja 200 000 latu. Strautiņš ievilka elektrību, divām ēkām uzlika jumtu, noorganizēja teritorijas apsardzi, uzradās arī nomnieki: šķeldinieki, autoserviss, galdnieki, astoņi nomnieki ir joprojām. Ieviesa zināmu kārtību. Kā pašvaldības daļu turētājs uzņēmuma teritoriju apmeklēju reizi mēnesī, bet nekur pa pakšiem nelīdu. Ēku, kurā vēlāk atrada marihuānas ražotni, ievēroju, tai bija aizmūrēti logi. Kad prasīju, kas tur notiek, Strautiņš man atbildēja, ka tur esot kādiem rīdziniekiem noliktava. Simts latu nomas naudas par ēku tika reāli arī maksāts,” stāsta Gundars Važa.

Pašvaldības vadītājs norāda, ka S. Strautiņš noteikti nav ražotni izveidojis savām rokām, jo neesot melnā darba darītājs, taču viss noticis tik slepeni, ka pat sargi neko neesot nojautuši. Ar sargiem neilgi pirms marihuānas ražotnes atklāšanas Strautiņam sanācis konflikts, un tie viņam atriebjoties uzsūtījuši Valsts ieņēmumu dienestu, kas uzlicis lielu naudas sodu, taču par marihuānas ražotni neviens neko.

Marihuānas ražotne bija nelegāli pieslēgusies elektrības tīklam, par ko atbildīgais tā rajona AS “Sadales tīkls” darbinieks zaudējis darbu, jo elektrības patēriņš bijis tik liels, ka to vajadzēja pamanīt. AS “Sadales tīkls” konkrēto gadījumu atteicās komentēt, jo vēl notiekot izmeklēšana. Starp citu, SIA “Smārdes industriālais parks” turpina darboties, tikai Strautiņa vietā uzņēmuma valdē ir pašvaldības cilvēks, kas kontrolē situāciju. No marihuānas ražotnes iekārtas un kaņepes izvāktas, tajā nekas nenotiek. Līdzās esošajā mazākajā ēkā ievākusies uzņēmēja, kas nodarbojas ar zivju apstrādi.

Marihuānu 
audzē pat skapī!


Pagājušajā gadā Latvijā atklātas 18 marihuānas (kaņepju) audzētavas. Visvairāk grēkojuši vidzemnieki – sešas audzētavas, toties Latgalē – nevienas (lūk, cik stipras ir šmakovkas tradīcijas…)!

Par to, kā Salacgrīvas novadā uzņēmīgs cilvēks, pateicoties karstai vasarai, audzēja marihuānu meža izcirtumā bez speciāla aprīkojuma, tikai papildus laistot ar ūdeni, jau rak­stīju 2013. gada 3. oktobra “LA”. Drīzumā šo lietu policija nodos tiesā. Līdzīgi izcirtumā marihuānu audzēja arī Madonas novadā (bija jau paspēts novākt vairākas ražas), vēl citā Salacgrīvas novada izcirtumā un kādas šī paša novada mājas siltumnīcā. Salacgrīvas pašvaldībā jau sāka jokot, ka jānomaina enkuri novada ģerbonī pret kaņepju lapām…

Siltumnīcās pagājušogad marihuānu audzēja arī Dobeles novadā (vienlaikus arī dzīvoklī) 15 kvadrātmetru platībā, izmantojot parastas lampas, krāsni un ventilāciju. Kaņepju sēklas bija atvestas no Nīderlandes un nopirktas internetā. Produkcija bija paredzēta personīgai lietošanai un realizācijai Rīgā un Zemgalē. Marihuānu nelielos daudzumus siltumnīcās audzēja arī Saldus, Kuldīgas un Priekuļu novadā, lielākā daudzumā – siltumnīcā Liepājā, kur jau bija iekārtotas speciālas lampas, ventilatori, temperatūras un mitruma mērītāji.

Izrādās, ka kaņepes tīri labi aug arī dzīvokļos, piemēram, Cēsīs un Jelgavā (13 puķu podos gan dzīvoklī, gan uz balkona), Ķeguma un Ikšķiles novadā.

Rīgā kādā dzīvoklī entuziasts bija iemanījies kaņepes audzēt desmit podos skapī, tiesa, gan īpaši aprīkotā ar keramzītu, speciālām granulām, respiratoru, diviem PH mērītājiem, siltuma lampām, deviņiem transformatoriem, četriem ventilatoriem, elektroniskajiem un digitālajiem svariem. Bija paspēts jau novākt vairākas ražas, ko realizēja Pļavnieku mikrorajonā. Savukārt Dobelē marihuānu mierīgi audzēja aizaugušā vietā aiz kāda nama.

Audzēt – viegli, 
sods – bargs


“Pēdējos piecos gados marihuānas audzēšana Latvijā iet plašumā. Cilvēki brīvi brauc uz ārzemēm un tur mācās uz vietas, faktiski pilnīgi visu par marihuānas ražošanu var uzzināt internetā, tāpat ir zināmas daļas sabiedrības spiediens uz likumdevējiem, lai dekriminalizētu marihuānu, kas arī rada par to papildu interesi sabiedrībā,” man saka Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieks ar 14 gadu pieredzi narkotiku apkarošanā. “Lielveikalos var nopirkt nepieciešamo inventāru – lampas, ventilācijas un laistīšanas sistēmas, ko, protams, var izmantot arī ananasu, apelsīnu audzēšanā, bet skaidrs, ka to neviens nedara, jo izmaksas tādiem augļiem būs milzīgas, nu, labi, lampas varbūt reāli var izmantot sivēnu audzēšanā. Speciālo kaņepju sēklas un zemi mēdz atvest vai pasūtīt internetā. Galvenā problēma audzētājiem ir audzēšana un realizācija.

– Kas Latvijā kontrolē šo biznesu?


– Agrāk tas bija tikai organizētās noziedzības rūpals, bet tagad tas ir arī parastu ļaužu bizness. Audzē sev, draugiem, kaimiņiem, tad sāk pārdot. Marihuānu var audzēt pat dzīvoklī vatē kā tomātus. Svarīgs ir siltums, gaisma, laistīšana. Marihuāna ir vienīgās narkotikas, kas aug un ko ražo Latvijā. Pat sintētiskās narkotikas neražo: tās lētāk atvest no ārzemēm.

– Cik marihuāna maksā?


– Grams vairumtirdzniecībā – piecus eiro, uz ielas – trīs reizes vairāk. Svarīgi ir, cik pārdod. Nezinu, vai kāds ļoti bagāts kļuvis. Nesen Salaspilī pie kāda jaunekļa mājās, kas neizskatījās ļoti šikas, atradām 610 gramus izžāvētas marihuānas, vairāk nekā kilogramu – neizžāvētas. Tas viss vēl bija jāpārdod. Bet gadu puisis bija darbojies.

– Marihuānas ražotāji ātri iekrīt?


– Ja audzē tikai sev, tad var audzēt ilgi, bet, tiklīdz parādās pircēji un izveidojas tīkls, tas ir tikai laika jautājums. Policija atnāks pa kādu no tīkla pavedieniem.

– Sodi bargi?


– Par viena, divu vai trīs stādu audzēšanu draud administratīvs sods, ja vairāk – iestājās kriminālatbildība, kas draud ar cietumsodu līdz pat 12 gadiem.

– Nīderlandē gan var audzēt likumīgi.


– Ar stingru valsts kontroles, bet arī tur ievērojams nelegālais tirgus.

 

Policijas atklātās marihuānas ražotnes
Gads Skaits
2006 1
2007 3
2008 6
2009 3
2010 8
2011 9
2012 8
2013 18
2014 5

Ikviens, kam ir zināmas Latvijā esošās marihuānas audzētavas, tirgotavas vai arī cita veida informācija par narkotiku tirgu, aicināts par to ziņot, rakstot uz žurnālista Arta Drēziņa e-pastu: “artis.drezins@la.lv”. Žurnālists garantē avotu anonimitāti.

VIEDOKĻI

Sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks: “Es neaicinu pārkāpt likumus, tomēr marihuānu gribu aizstāvēt. Būtu labāk, ja marihuānas audzēšanu, pārdošanu un lietošanu legalizētu un valsts no tās iegūtu nodokļus. Efekts no marihuānas lietošanas ir līdzīgs alkoholam, taču ir nesalīdzināmi mazākas sekas veselībai. Skaidrs, ka pret marihuānas legalizēšanu ir alkohola ražotāji. Nīderlandē, dažās Latīņamerikas valstīs, pat divos ASV štatos marihuāna jau ir legāla, un citi štati stāv rindā. Dienvideiropā par marihuānu reāli sodi nedraud. Jā, Austrumeiropā ir citādi, šeit savā ziņā valda konservatīvisms, puritānisms un neizglītotība. Marihuāna nepamatoti, bez izpētes iegūla ANO dokumentos līdzās smagajām narkotikām pēc Otrā pasaules kara, kad sākās cīņa pret narkomāniju. Bet ledus ir lauzts, un ceru savas dzīves laikā piedzīvot marihuānas legalizāciju Latvijā. Kā pilsoni mani marihuāna nesatrauc, ko es nevarētu teikt par kokaīnu un smagajām narkotikām.”

Praktizējošs narkologs, Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš: “Marihuāna ir narkotika. Turklāt parādās arvien jaunas kaņepju šķirnes, kas satur arvien vairāk narkotisku vielu. Jā, pēc marihuānas lietošanas nav paģiru kā pēc alkohola, taču tā rada psihes izmaiņas, kas salīdzināmas ar šizofrēniju. Marihuāna ir sevišķi bīstama ziemeļu tautām, pie kurām arī mēs piederam. Marihuānas jautājumā mēs pieturamies pie Skandināvijas prakses, un es nedomāju, ka kādreiz pieņems tādus likumus kā Nīderlandē.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Problēma ir izglītībā! Kaņepes ir jālegalizē pilnībā.

  2. Var jau teikt, ka nekaitīga zāle, tomēr kā bizness tas ir slepkavniecisks, jo iegrūž jaunus cilvēkus dziļā bedrē. Un nekas labs nevar būt, ja pilna sabiedrība ar šiziķiem, tad nav tālu līd zieroču legalizācijai, lai aizstāvētos no tādiem. Alkohols, tabaka legāli, narkotikas u kaņepes nelegāli/ puslegāli … nu tak labāk noindēties uzreiz, nevis apdraudēt citus. Kaifa meklētāji kaut kā izvairās iedziļināties procesos, ar ko jātiek galā organismam, meklē tika veģetēšanu dārzeņa stāvoklī

  3. Nenormāli neadekvāts tas sods. Slepkavām tik daudz nedod vai arī vispār neko nedod, kā Pupiņas skarbajā, piemērā.

  4. “– Sodi bargi?


    – Par viena, divu vai trīs stādu audzēšanu draud administratīvs sods, ja vairāk – iestājās kriminālatbildība, kas draud ar cietumsodu līdz pat 12 gadiem.”

    Līdz pat 12 gadiem par to, ka esi uzaudzējis augus… Pilnīgs cirks ne 21.gs. sabiedrība.

    • Par smagajām narkotikām cik dod? Tas tā, salīdzināšanai, ja jau par zālīti līdz 12 gadiem var dabūt, tad par kokaīnu, heroīnu, sintētiku vajadzētu pāris mūža ieslodzījumus dot.

  5. Marihuana maksa 10LS grama, tagad ar eiro ieviesanu tie ir 15euro grama. Zemaku cenu liek ja perku daudz, un daudz perk dileri. Kas pec tam to pardod pa normalo cenu. Piemeram ja kads izaudze 1kg izzavetas marihuanas, tad produkcijas cena bus apmeram 15’000 euro. Tacu vini negrasas pardot 1000gramus menesiem ilgi, tadel pardod letak ja perc vairak. Ja dileris noperk pienemsim 100g ar 300-600 euro atlaidi no orginalas cenas. Tada veida vini pelna. Zinu vairakus cilvekus no rajona kas tirgo, tacus kas audze nezinu. Tadel ka tadi slepjas tumsa. Marihuanu vairak audze jauniesi. Bet lielos apmeros tomer vairak 30gadigi un augstak, jo vini investe vairakus tukstosus un tad pelnu gust daudz lielaku.

Draugiem Facebook Twitter Google+