Ekonomika
Bizness

Elektrovilciens jau no Baltkrievijas: vilinošs, bet vai dzīvotspējīgs? 16

Latvijas dzelzceļa infografika

Valdības aizvadītajā nedēļā atbalstītais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plāns neparedz tieši tērēt nodokļu maksātāju naudu no valsts budžeta, tomēr plāna apstiprināšanas gadījumā nodokļu maksātājiem būs jāmaksā par, visticamāk, ņemto aizdevumu ieceres īstenošanai.

Ceturtā daļa – ES atbalsts

Valdības 17. janvāra sēdes slēgtajā daļā lemtais liedz uzzināt ministru paustos viedokļus, taču elektrifikācijas iecere ir atbalstīta. Ministrijām uzdoti uzdevumi projekta lietderības pārbaudei.

Dzelzceļa elektrifikācija paredz sliežu tīkla elektrifikāciju posmā Daugavpils–Krustpils–Rīga (Šķirotava) un Rēzekne–Krustpils–Rīga (Šķirotava), pāreju no līdzstrāvas uz maiņstrāvu, jaunu vilces staciju būvniecību.

Projekta pirmo posmu iecerēts īstenot specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” ietvaros. Šeit var piesaistīt 347 miljonus eiro ES Kohēzijas fonda naudas, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro. Ar nosacījumu, ja projektu atbalsta Eiropas Komisija.

Patlaban Eiropas Komisijas lēmums nav īsti prognozējams tāpēc, ka naudu lielās ieceres īstenošanai iecerēts aizņemties Valsts kasē. Kopējās projekta izmaksas ir 1,3 miljardi eiro. Ekspertu vidū vienprātīga atbalsta iepriekš nosaukto dzelzceļa līniju elektrificēšanai nav.

“Paceļams projekts”

“Latvijas dzelzceļa” mediju attiecību vadītājs Māris Ozols teic, ka tādu jaunā projekta biznesa plānu un naudas piesaistes modeli, kas neparedz tērēt valsts budžeta naudu, uzņēmums gatavos līdz šā gada martam. “Ir veikta ekonomiskā jutīguma analīze. Redzam, ka pat ar 30 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu projekts ir dzīvotspējīgs. Vidējais guvums pārvadātājiem ir viens eiro par pārvadāto tonnu,” tā M. Ozols. Šeit gan jāprecizē, ka šāds ietaupījums rēķināts 50 miljonu tonnu pārvadājumiem gada laikā.

M. Ozols vērš uzmanību – pārvadātāji varēs turpināt kravu vešanu arī ar dīzeļlokomotīvēm, tomēr elektriskie vilcēji esot jaudīgāki, ekonomiskāki un ekspluatācijā lētāki. “Latvijas dzelzceļā” uzskata, ka elektrifikācijas projekts ir “paceļams”, neraugoties uz to, ka vienlaikus notiks arī “Rail Baltica” iecerētie darbi. Jāprecizē gan, ka bez valsts budžeta naudas var iztikt projekta īstenošanas sākumā, vēlāk netieši tā būs jāizmanto. Par to jau vēstījām “Latvijas Avīzes” pirmdienas numurā.

Jau no Baltkrievijas

Vakar Latvijas–Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdē puses pārrunāja arī dzelzceļa elektrifikāciju, izveidojot vienotu elektrificētu koridoru gan Latvijas, gan Baltkrievijas pusē.

Latvijas sliežu ceļi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm neizskatās konkurētspējīgi. No 1860 km kopējā dzelzceļa tīkla elektrificēto sliežu ceļu īpatsvars ir vien 14%. Lietuvā patlaban elektrificēti ir 7% dzelzceļa, līdz 2030. gadam īpatsvars kāpšot līdz 30%, Baltkrievijā ir 16% liels elektrificēto sliežu ceļu īpatsvars. ES dalībvalstīs šis rādītājs ir vidēji 55%. Jaunā iecere noteikti ir atbalstāma arī no vides aizsardzības skatpunkta – nebūs piesārņojuma no degvielas izmešiem, satiksme būs klusāka un dzelzceļa pārvadājumu nozare kļūs konkurētspējīgāka.

Sākotnēji projekta pirmajā posmā bija iecerēts elektrificēt sliežu ceļu uz Ventspili, tomēr aprēķini rādīja, ka Rīgas virziens lielāka kravu daudzuma dēļ ir izdevīgāks.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pēc lēmuma apstiprināšanas uzsvēra – kravu pārvadātāji ietaupīs aptuveni 15 miljonus eiro gadā. Šeit gan jāvērš uzmanība, ka pārvadātājiem būs jāpērk jaunas, ļoti dārgas lokomotīves. Aptuveni 300 miljoni eiro palikšot Latgalē darbiniekiem un apkalpojošās sfēras uzņēmumiem, kā argumentu min satiksmes ministrs. Svarīgi arī, ka dzelzceļa elektrifikācijas gadījumā uzbūvēs jaunu elektrolīniju, kas izmantojama arī elektroenerģijas jebkāda cita veida pārvadei.

Kādus redz riskus

Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) prezidente Inga Antāne aicina pirms projekta apstiprināšanas apzināt ne tikai projekta ieguvumus, bet arī iespējamos riskus un laikus rast uz tiem atbildes un risinājumus. Kādi tie ir?

Ietekme uz Latvijas tranzīta koridora kopējo, tajā skaitā Ventspils un Liepājas ostu, konkurētspēju. Lēmums par šo abu virzienu elektrifikāciju arī ir jāpieņem vienlaikus ar Rīgas virziena elektrifikāciju. Tālāk – “Latvijas dzelzceļa” parādi kredītiestādēm pērn jūlijā bija 186 miljoni eiro. Vai, aizņemoties vēl naudu no Eiropas Investīciju bankas vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, nebūs jāceļ dzelzceļa infrastruktūras maksa, vai nepasliktināsies uzņēmuma finanšu stāvoklis. Trešā rūpe – vajadzīgs biznesa plāns un plāns kravu piesaistei.

I. Antāne arī vērš uzmanību, ka kravu pārvadātājiem ES fondu atbalsta elektrolokomotīvju pirkumam nebūs. Vajadzīga arī skaidra atbilde, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus uz Latvijas lielākajām ostām. Pērn pa Latvijas dzelzceļu pārvadāja par 14% kravu mazāk nekā gadu agrāk. “Jāzina, kas notiks ar dzelzceļa tarifiem sliktākā scenārija gadījumā,” teic I. Antāne. Neatbildēts ir arī jautājums par iespējamo elektroenerģijas cenas maiņu un tās ietekmi uz kravu pārvadājumu tarifu.

“Arī projekta realizācijas laikā nepieciešams nodrošināt kravu caurlaidību. Tāpēc svarīgi atbildēt uz jautājumu, vai un kā elektrifikācija tiks salāgota ar “Rail Baltica” līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, lai netiktu traucēta kravu plūsma,” tā BATL prezidente.

“Latvijas dzelzceļam” nekas cits neatliek kā meklēt jaunas kravas. Vakar Minskā satiksmes ministrs tikās ar Ķīnas vēstnieku un pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas, apmeklēja Baltkrievijas kālija kompāniju un naftas kompāniju. Vakar Minskā arī atklāja “Latvijas dzelzceļa” pārstāvniecību, kurai cita starpā būtu jārosina kravu piesaiste un sadarbība ar Baltkrievijas dzelzceļu.

LA.lv