Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. jūnijs, 2015
Drukāt

EP: Krievija vairs nav ES stratēģiskā partnere

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienībai ir kritiski jāpārvērtē attiecības ar Krieviju, kuras būtiski ir sabojājusi Maskavas apzinātā rīcība, pārkāpjot demokrātijas principus, pamatvērtības un starptautiskās tiesības ar vardarbību un kaimiņvalstis destabilizējošām darbībām, paziņoja Eiropas Parlamenta deputāti, atzīstot, ka Krievija vairs nav ES stratēģiskā partnere.

EP deputāti ar 494 balsīm par, 135 balsīm pret un 69 deputātiem atturoties pieņēma deputāta no Lietuvas Gabrieļa Landsberģa sagatavoto ziņojumu par attiecībām ar Krieviju. Eiroparlamentārieši atzina, ka ES ir jāizdomā tā dēvētās maigās varas plāns, lai stātos pretī Krievijas agresīvajai un šķeļošajai politikai. “Ar agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju Krievijas vadība ir novedusi mūsu attiecības krustcelēs. Kremļa ziņā pašlaik ir izlemt, pa kuru ceļu tas dosies – pa sadarbības vai tālākas atsvešināšanās,” sacīja EP ziņotājs Landsberģis. “Esmu pārliecināts, ka Krievijas iedzīvotāji, tāpat kā mēs visi, vēlas mieru, nevis karu. Izmaiņas Krievijā var nākt un nāks no tās iekšienes. Vienlaikus mums ir jānosūta spēcīgs vēstījums Krievijas vadībai, ka mēs esam vienoti ar tās agresijas upuriem un tiem, kas aizstāv vērtības, uz kurām ir balstīta ES.”

Rezolūcijā teikts, ka ES dalībvalstīm kā “pilnīga prioritāte” ir jāsaglabā vienotība saistībā ar Krievijas veikto nelikumīgo Ukrainas Krimas pussalas aneksiju un tiešu iesaisti karā Ukrainā. Tāpat EP deputāti aicināja ES dalībvalstis atturēties no divpusējiem darījumiem ar Krieviju, kas varētu kaitēt šai vienotībai, kā arī ātri ir jāizveido stingra, uz noteikumiem balstīta Eiropas Enerģētikas savienība, lai nodrošinātu tādu solidaritāti ES dalībvalstu vidū.

EP deputāti arī aicināja Eiropas Komisiju nekavējoties piešķirt atbilstošu finansējumu konkrētiem projektiem, lai stātos pretī Krievijas propagandai un dezinformācijai ES un ārvalstīs, kā arī programmai, lai sniegtu “ambiciozāku finansiālo palīdzību” Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Ar balsojumu par ziņojumu EP deputāti pauda bažas par cilvēktiesību un likuma varas pasliktināšanos Krievijā un izteica aicinājumu nepārtraukt ES atbalstu Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem.

Tāpat EP deputāti pauda satraukumu par to, ka Krievija sevi pozicionē kā starptautiskās demokrātiskās sabiedrības un tās uz likumu balstītās kārtības izaicinātāju, un to, ka Krievija atbalsta un finansē radikālās un ekstrēmistiskās partijas ES. Eiroparlamentārieši aicināja Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis izstrādāt koordinētu mehānismu, lai uzraudzītu Krievijas sniegto finansiālo, politisko vai tehnisko palīdzību politiskajām partijām un citām organizācijām ES un lai izvērtētu tās ietekmi uz politisko dzīvi un sabiedrisko domu. EK arī nekavējoties vajadzētu ierosināt tiesību normas, kas garantētu pilnīgu caurskatāmību politikas finansējumam un politisko partiju finansējumam ES, kas saņemts no trešajām pusēm, teikts rezolūcijā.

Tajā arī kā starptautisko tiesību pārkāpums, universālo standartu neievērošana un kavēklis caurskatāmībai nosodīts arī “patvaļīgais melnais saraksts”, ar kuru Krievija aizliedz savā teritorijā iebraukt 89 ES politiķiem un amatpersonām. Tāda Krievijas rīcība “nav produktīva un ir kaitnieciska jau tā vājajiem komunikācijas kanāliem”, nožēlu pauda EP deputāti, uzsverot, ka sarakstā iekļautos vajadzētu informēt par tādas rīcības motīvu un viņiem vajadzētu dot iespēju to apstrīdēt neatkarīgā tiesā.

Tomēr EP deputāti uzsvēra, ka ilgtermiņā pušu starpā ir jābūt konstruktīvām un paredzamām attiecībām, jo tādas ir abpusēji izdevīgas. Eiroparlamentārieši gan atzina, ka tādas attiecības ir iespējams atsākt vien tad, ja Krievija ievēro Ukrainas, tostarp Krimas, teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, īsteno Minskas pamiera vienošanos un izbeidz destabilizējošās militārās un drošības aktivitātes pie ES robežām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+