Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. septembris, 2015
Drukāt

EP viceprezidents pasniegs apbalvojumu Īvānam par lomu Berlīnes mūra krišanā (4)

Foto- LETAFoto- LETA

Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns

Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidents Rainers Vīlands trešdien, 2.septembrī, pasniegs Kūdenhova-Kalerdži apbalvojumu Baltijas valstu atmodas kustību līderiem, tostarp arī Dainim Īvānam, aģentūra BNS uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

EP viceprezidents pasniegs apbalvojumu Baltijas valstu atmodas kustību līderiem, šādi godinot Baltijas ceļa lomu Berlīnes mūra krišanas un Vācijas atkalapvienošanas procesā.

Klātesot trīs Baltijas valstu vēstniekiem, apbalvojumu Latvijas vārdā saņems kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs un Atmodas kustības līderis Īvāns. Lietuvas vārdā balvu saņems lietuviešu Atmodas kustības līderis Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis), savukārt Igauniju pārstāvēs neatkarības aktīvists un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Trivimi Velliste (Trivimi Velliste).

Pasākumā ar uzrunām uzstāsies Minsteres pilsētas mērs Markuss Lēve (Markus Lewe), apgabala valdības prezidents Rainhards Klenke (Rainhard Klenke) un EP deputāts Markuss Pīpers (Markus Pieper). Pasākumā piedalīsies arī Minsteres latviešu organizāciju pārstāvji un Vācijas latvieši, ar muzikālu priekšnesumu uzstāsies Minsteres latviešu muzikālais ansamblis, tiks demonstrēta arī Lietuvā uzņemtā dokumentālā filma par Baltijas Dziesmoto revolūciju.

Apbalvojums nosaukts grāfa Ričarda Kūdenhova-Kalerdži vārdā, kurš bijis viens no pirmajiem Eiropas integrācijas idejas popularizētājiem un tiek uzskatīts par vienu no Eiropas kustības dibinātājiem. Viņa pagājušā gadsimta 20.gados izdotā grāmata “Paneiropa” savulaik tulkota arī latviski. Apbalvojumu, kurš tiek piešķirts kopš 2002.gada, saņēmušas vairākas ievērojamas personības, tai skaitā arī pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker).

Baltijas ceļa loma Eiropas un Vācijas atkalapvienošanā pēdējo gadu laikā tikusi godināta vairākkārt. 2014.gada septembrī Vācijas Bundestāgā tika izstādīta ĀM Baltijas ceļa fotoizstāde, kuru atklāja Bundestāga prezidents Norberts Lammerts (Norbert Lammert). Lammerts kā goda viesis ar uzrunu uzstājās arī Baltijas ceļa 25.gadskārtai rīkotajā konferencē Rīgā. Šā gada jūnijā Vācu biedrības nama Eiropas zālē Berlīnē tika izrādīta informatīva Baltijas ceļa izstāde, kuras atklāšanā piedalījās EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks (Elmar Brok).

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Redzēja nejaucības atmodas sākumā Saeimā, klusēja par cīņu biedru nodevīgām rūicībām, AIZTINĀS PROJĀM KLUSĪĪĪTIŅĀĀĀM. KŪKUMU UZMETIS! KAUNS!

  2. Ļoti jautri kļūst uzzinot par latviešu kolaboracionistu lielo pienesumu komunistiskā režīma likvidēšanā.Jautājums tikai viens-kādēļ viņi tik centīgi un organizēti nodarbojās ar pašlikvidāciju?Atbilde ir rodama miljonāru sarakstos,varas gaiteņos,sociālajā sistēmā utt.Pašlikvidācija bija kārtējais komunistu noziegums.

  3. Berlīnes mūra sagraušana atvēra vārtus nekontrolējamai migrācijai – tagad Eiropa vēl ilgi to pieminēs.

  4. Daini, kāpēc tu atdevies Anatolijam Gorbunovam, kāpēc tu neieņēmi augstākās padomes priekšsēdētāja krēslu, vai bija kaut kādas norunas ar aģentiem? Kas tevi pamudināja atkāpties par labu komunistiem?

Draugiem Facebook Twitter Google+