Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. marts, 2012
Drukāt

ES iesaldē aizdevumu Ungārijai, bet “atlaiž skrūves” Spānijai

protests_afp_7

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans apsūdzējis Eiropas Savienību koloniālismā un par iejaukšanos viņa valsts iekšējās lietās, jo Brisele iesaldējusi Budapeštai paredzēto 500 miljonu eiro aizdevumu valsts budžeta pārmērīgā iztrūkuma dēļ un piedraudējusi ar juridisku rīcību sakarā ar konstitūcijas izmaiņām, kas ierobežojot plašsaziņas līdzekļu, tiesas un centrālās bankas darbību. 


 

Ungāri nedzīvos pēc ārvalstu rīkojumiem

“Mēs nebūsim kolonija. Ungāri nedzīvos pēc ārvalstu rīkojumiem, viņi neatteiksies no savas neatkarības un savas brīvības,” Orbans paziņoja saietā pie parlamenta ēkas Budapeštā, kur bija sapulcējušies vairāk nekā simt tūkstoši cilvēku, lai pieminētu 1848. gada sacelšanās gadskārtu pret Habsburgu karaļnama varu. “Kā Eiropas valsts mēs prasām vienlīdzīgu attieksmi. Mēs nebūsim otrās šķiras Eiropas pilsoņi. Mūsu taisnīgā prasība ir attiecināt uz mums tos pašus noteikumus, kas attiecas uz citām valstīm,” viņš teica, atzīmē izdevums “EUObserver”. Orbana vārdi pauž Budapeštas protestu, ka Brisele cenšas piemērot stingrākas budžeta līdzsvarošanas prasības mazākām valstīm, neizpildes gadījumā ieviešot sankcijas, bet piekāpjoties budžeta iztrūkuma mazināšanā lielākajām, piemēram, Spānijai.

Orbana centriski labējā partija “Fidesz” parlamenta vēlēšanās 2010. gadā ieguva divu trešdaļu vairākumu, gūstot iespēju veikt izmaiņas konstitūcijā, ko daļa Eiroparlamenta deputātu uzskata par nedemokrātiskām. Pats būdams komunistiskā režīma kritiķis, Orbans salīdzinājis ES iejaukšanos ar savulaik ietekmīgās Padomijas valdīšanu: “Mēs esam vairāk nekā pazīstami ar nelūgtas brālīgas palīdzības raksturu, pat ja tā ietērpta eleganti pašūtā uzvalkā, nevis militārā uniformā,” izteicies Orbans, atgādinot par Maskavas asiņaino izrēķināšanos ar demokrātijas aizstāvjiem Budapeštā 1956. gadā. Viņaprāt, eirobirokrāti uzlūko Ungāriju ar neuzticību, jo tās valdība meklē jaunus ceļus budžeta iztrūkuma novēršanai un nav vairījusies atzīt nacionālo valstu virsvadību, raksta “EUObserver”.

 

“Ja mēs nerīkosimies savlaicīgi, galu galā visa Eiropa var kļūt par modernās finanšu sistēmas koloniju,” brīdina Orbans, solot aizsargāt Ungārijas konstitūciju visiem līdzekļiem.

 

Kopš pārliecinošās uzvaras parlamenta vēlēšanās 2010. gadā atbalsts partijai “Fidesz” mazinājies. Pēdējos mēnešos Ungārijā notikušas vairākas pret valdību vērstas protesta akcijas, kritizējot izmaiņas konstitūcijā. “Ja mēs izlemjam palikt Eiropas Savienībā, tad mums jārisina savas problēmas, balstoties uz ES noteikumiem,” intervijā aģentūrai “Reuters” izteicies kāds no protesta demonstrācijas dalībniekiem.

 

Protestē pret dubultstandartiem

ES finanšu ministri apstiprinājuši strīdīgo lēmumu iesaldēt aizdevuma piešķiršanu Ungārijai, jo tā esot pārkāpusi jaunos ES noteikumus budžeta iztrūkuma samazināšanai.

Austrija un vēl vairākas valstis paziņojušas, ka šāds lēmums ir pārāk bargs, ņemot vērā Spānijai dotās finanšu atlaides. Austrija, ko atbalsta Britānija, Polija un Čehija, uzskata, ka lēmumu iesaldēt 495 miljonu eiro aizdevumu Ungārijai infrastruktūras projektu īstenošanai vajadzētu atlikt līdz nākamā gada jūnijam, lai dotu arī Ungārijai vairāk laika, kas tika piešķirts Spānijai, budžeta līdzsvarošanai. Austrijas finanšu ministre Marija Fektere kritizēja “dubultstandartus un politiskās sankcijas” pret Ungāriju, raksta “EUObserver”. ES dalībvalstis, izņemot Poliju, kas atturējās, vienojās atkārtoti izvērtēt situāciju jūnijā. Ja Budapeštai līdz tam izdosies samazināt budžeta iztrūkumu par 0,5 procentiem, Ungārija saņems ES aizdevumu. Par augošo neapmierinātību ES valstīs sakarā ar dažādo pieeju budžeta iztrūkuma problēmu risināšanā liecina Nīderlandes Leiboristu partijas paziņojums bloķēt parlamentā ES jaunā finanšu disciplīnas līguma ratifikāciju, ja arī Nīderlandei netiks dots vairāk laika līdzsvarot budžetu. Analītiķi atzīmē, ka, apturot kādai ES valstij finanšu disciplīnas līguma apstiprināšanu, tiktu iedragāti centieni stabilizēt eirozonu kopumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+