Mobilā versija
+0.2°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
22. decembris, 2016
Drukāt

Kādas perspektīvas Latvijā ir dalīšanās ekonomikai jeb koplietošanai? (4)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Dagnija Lejiņa, "Digital Freedom Festival" līdzdibinātāja

Dagnija Lejiņa, “Digital Freedom Festival” līdzdibinātāja: “Dalīšanās ekonomika Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, kļūst arvien populārāka. Paredz, ka šāda ekonomika attīstīties milzīgā ātrumā, un uzskatu, ka Latvija nebūs izņēmums – arī pie mums šī ekonomika radīs nopietnu konkurenci klasiskajām ekonomikas formām. Tehnoloģijas attīstās, cilvēki ir par dalīšanās ekonomiku, tāpēc valstij jāspēj ātri reaģēt uz patēriņa izmaiņām un jāveicina šīs ekonomikas attīstība – regulējumiem jātiecas precizēt un vienkāršot tirgus regulējumu noteikumus, nevis jārada jauns regulatīvais režīms īpaši dalīšanās ekonomikas spēlētājiem.”

 

Kaspars Salenieks, “Autolevi” pārstāvis: “Mēs esam pašā attīstības sākumā. Arī tieši mūsu nozarē – personisko auto izīrēšanā – esam apmēram pusotru gadu aiz igauņiem. Dalīšanās ekonomika tomēr ir ļoti jauna, un cilvēki par to nav gana informēti. Uzņēmumiem noteikti jādara vairāk sabiedrības informēšanā. Ja spēj pārliecināt cilvēkus par pakalpojuma nepieciešamību, tad biznesam ir jēga. Rīgā cilvēki jaunumus pieņem gana ātri, par tiem ir informēti, bet lielākas problēmas ir ar reģioniem, kur, piemēram, mūsu pakalpojums varētu būt ļoti saistošs, bet cilvēki par mums vienkārši nezina. Igauņi ir ļoti aktīvi un visus jaunumus cenšas izmēģināt.”

 

Juris Krūmiņš, “Taxify” pārstāvis:

“Galvenais šķērslis ātrākai attīstībai ir kopbraukšanas regulējuma trūkums, kas ietekmē arī pārējās dalīšanās ekonomikas nozares. Kaimiņos viss virzās ātrāk, jo ekonomika tur ir nedaudz attīstītāka, kā arī varasiestādes savā starpā sadarbojas krietni veiksmīgāk. Mūsu Ekonomikas ministrija ir aktīva, taču nepieciešama arī citu ministriju iesaiste. Tās savukārt bažījas par to, ka šīs nozares valstij radīs zaudējumus. Turklāt sabiedrība Latvijā arī nav pietiekami informēta par dalīšanās ekonomiku – apmēram puse iedzīvotāju nemaz nezina, piemēram, kas ir kopbraukšana.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Cik pat Juris Krūmiņš ir norulējis tūkstošus km.,kā taksometra vadītājs. Tad būtu bijusi izpratne. Pieredzes nav šim orotoram. Bēdīgs pārstāvis. Pat dumšs vai arī izliekas par dumju.

  2. daloties tikai amēbas…

  3. “Galvenais šķērslis ātrākai attīstībai ir kopbraukšanas regulējuma trūkums…”
    Kā visp. kaut kādi regulējumi ko var veicināt? To mērķis taču jau pēc būtības ir pretējs = aizliegt!

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Aizbērt Daugavu!

Lai atslogotu satiksmi pār tiltiem, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rosinājis izskatīt ideju par prāmju un laivu satiksmi Daugavas šķērsošanai.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+