Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
22. decembris, 2016
Drukāt

Kādas perspektīvas Latvijā ir dalīšanās ekonomikai jeb koplietošanai? (4)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Dagnija Lejiņa, "Digital Freedom Festival" līdzdibinātāja

Dagnija Lejiņa, “Digital Freedom Festival” līdzdibinātāja: “Dalīšanās ekonomika Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, kļūst arvien populārāka. Paredz, ka šāda ekonomika attīstīties milzīgā ātrumā, un uzskatu, ka Latvija nebūs izņēmums – arī pie mums šī ekonomika radīs nopietnu konkurenci klasiskajām ekonomikas formām. Tehnoloģijas attīstās, cilvēki ir par dalīšanās ekonomiku, tāpēc valstij jāspēj ātri reaģēt uz patēriņa izmaiņām un jāveicina šīs ekonomikas attīstība – regulējumiem jātiecas precizēt un vienkāršot tirgus regulējumu noteikumus, nevis jārada jauns regulatīvais režīms īpaši dalīšanās ekonomikas spēlētājiem.”

 

Kaspars Salenieks, “Autolevi” pārstāvis: “Mēs esam pašā attīstības sākumā. Arī tieši mūsu nozarē – personisko auto izīrēšanā – esam apmēram pusotru gadu aiz igauņiem. Dalīšanās ekonomika tomēr ir ļoti jauna, un cilvēki par to nav gana informēti. Uzņēmumiem noteikti jādara vairāk sabiedrības informēšanā. Ja spēj pārliecināt cilvēkus par pakalpojuma nepieciešamību, tad biznesam ir jēga. Rīgā cilvēki jaunumus pieņem gana ātri, par tiem ir informēti, bet lielākas problēmas ir ar reģioniem, kur, piemēram, mūsu pakalpojums varētu būt ļoti saistošs, bet cilvēki par mums vienkārši nezina. Igauņi ir ļoti aktīvi un visus jaunumus cenšas izmēģināt.”

 

Juris Krūmiņš, “Taxify” pārstāvis:

“Galvenais šķērslis ātrākai attīstībai ir kopbraukšanas regulējuma trūkums, kas ietekmē arī pārējās dalīšanās ekonomikas nozares. Kaimiņos viss virzās ātrāk, jo ekonomika tur ir nedaudz attīstītāka, kā arī varasiestādes savā starpā sadarbojas krietni veiksmīgāk. Mūsu Ekonomikas ministrija ir aktīva, taču nepieciešama arī citu ministriju iesaiste. Tās savukārt bažījas par to, ka šīs nozares valstij radīs zaudējumus. Turklāt sabiedrība Latvijā arī nav pietiekami informēta par dalīšanās ekonomiku – apmēram puse iedzīvotāju nemaz nezina, piemēram, kas ir kopbraukšana.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Cik pat Juris Krūmiņš ir norulējis tūkstošus km.,kā taksometra vadītājs. Tad būtu bijusi izpratne. Pieredzes nav šim orotoram. Bēdīgs pārstāvis. Pat dumšs vai arī izliekas par dumju.

  2. daloties tikai amēbas…

  3. “Galvenais šķērslis ātrākai attīstībai ir kopbraukšanas regulējuma trūkums…”
    Kā visp. kaut kādi regulējumi ko var veicināt? To mērķis taču jau pēc būtības ir pretējs = aizliegt!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+