Foto: Vita Ozola, Collage made with FotoJet

FOTO: Goda diena krāšņajam Lielvārdes tautastērpam 0

Saulaini siltā aprīļa svētdienā Lielvārdes novada kultūras centrs piedzīvoja nebijuši notikumu Latvijā – tika godināti Lielvārdes apvidus tautastērpi.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 201
Lasīt citas ziņas

Idejas autors Ainārs Bajinskis pēc desmit gadu prombūtnes ārvalstīs nu jau piekto gadu atkal ir lielvārdietis, deju kolektīva “Lāčplēsis” dejotājs un biedrības “Lāčplēsis dejo” valdes loceklis, tāpat arī brošūras par 19. gadsimta Lielvārdes apvidus tautastērpiem autors. Lai ikviens interesents varētu iepazīt mazāk zināmu informāciju, brošūras tika dāvinātas apvidus bibliotēkām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā gandrīz 200 dziedātāju, dejotāju un Lielvārdes tautastērpa darinātāju meistaru vienojās dziesmā, dejā un stāstā par visiem it kā tik labi zināmo, bet vienlaicīgi arī ļoti noslēpumaino Lielvārdes tautastērpu, lai šādi sveiktu mūsu valsti simtgadē.

Interesentiem bija iespēja vienas dienas izstādē apskatīt tekstīlijas no A.Pumpura Lielvārdes muzeja krājumiem un viena no pasākuma dalībniecēm atklāja, ka izrādītais tērps ir viņas vecmāmiņas darināts. Arī vēsturiskā apgabala iedzīvotāju pūralāžu saturs tika pārskatīts un visiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar dažādām Lielvārdei raksturīgām tekstīlijām.

Turpat līdzās varēja apgūt slavenā Lielvārdes zīļu vainaga darināšanas noslēpumus meistares Aivitas Heniņas vadītajā radošajā darbnīcā. Tā piesaistīja ļoti lielu interesentu skaitu, lai gan praktisku izšūšanu ar un uz meistares sagādātajiem materiāliem veica tikai iepriekš pieteikušās dalībnieces. Radošajās darbnīcās varēja iepazīt un izmēģināt Lielvārdes jostu aušanu stellēs vai bez stellēm, celaino jostu un prievīšu darināšanas principus, kā arī Lielvārdes un Rembates dažādo cimdu un zeķu adīšanu.

Llielākā uzmanība tika pievērsta 19. gadsimta tērpiem, tomēr tautastērpu skate Zandas Krancmanes režijā un koncertu atklāja arī arheoloģisko tērpu krāšņumu, turpinot priekšnesumu ar sievu brunču, ņieburbrunču, krāsaini izšūto aubju un spodršuvuma kreklu, kā arī vīru un bērnu Lielvārdes etnogrāfisko tērpu godināšanu koklētājas Agneses Puriņas pavadījumā.

Pašdarinātos Lielvārdes tautastērpus, katru ar savu stāstu, autores un to glabātājas jau trešajā paaudzē Jolanta Zarāne, Juta Dzene, Baiba Tūtāne, Anda Potašova ar cieņu un godu izrādīja pašas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.