Ekonomika
Īpašums

FOTO: Kas ir drosmīgi un par ko žēl: zināmas labākās būves un ēkas visā Latvijā0

Paziņoti konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2018” uzvarētāji.

Gala ceremonija norisinājās “Ziemeļblāzmā”, klātesot valsts un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmumu vadītājiem, arhitektiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, diplomātiem.

Konkurss ir lielākais būvju izvērtēšanas konkurss Latvijā, kuram tika iesniegti kopskaitā 143 pieteikumi 10 nominācijās. Konkursā piedalījās arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas pilsoņi – būvniecības speciālisti.

Konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2018” rezultāti

GRAND PRIX balvas kā vērienīgākie un nozīmīgākie 2018.gada projekti saņēma divi objekti

Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūve, Ostas prospekts 11, Rīga. Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauks. Būvniecības posms A. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts arhitekts Juris Poga, Arhitekts J. Pogas birojs, arhitekts Austris Mailītis, Mailītis A.I.I.M. Būvnieks PS LNK RERE. Būvuzraudzība Māris Briška, atbildīgais būvuzraugs, Rīgas serviss.

Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūve
Publicitātes foto/ Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūve

Otru balvu ieguvušais objekts ir Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā, kura ietvaros projektēti un izbūvēti 5 būvprojekti. Zilā iela 25, Rīga. Pasūtītājs Rīgas brīvostas pārvalde. Projekts un būvniecība PA ACB8, kas sastāv no vadošā partnera A.C.B. un 8CBR. Būvuzraudzība Oskars Veidemanis, Edgars Pauls, Rīgas brīvostas flote.

Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā
Publicitātes foto/ Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā

Nominācija Jaunbūve – sabiedriska ēka

1.vieta – Gamlestads Torg. Sankt Pedersgatan 4, Gēteborga, Zviedrija. Pasūtītājs SERNEKE. Projekts Jan Akerblad, Johan Iwdal, Petra Skolgund, Arkitektbyran Goteborg AB. Būvnieks Serneke Bygg AB un AS UPB.

2.vieta – Tukuma 3. pamatskolas sporta zāle un stadions, Lielā iela 18, Pauzera iela 7, Pauzera iela 5. Pasūtītājs Tukuma novada dome. Projekts Aleksandrs Čepiguss, SKONTO BŪVE ARHITEKTU BIROJS. Būvnieks Selva Būve. Būvuzraudzība Raimonds Bretšneiders, Būves Birojs

3.vieta – Valmieras peldbaseins. Rīgas iela 91, Valmiera. Pasūtītājs Valmieras pilsētas pašvaldība. Projekts arhitekts Māris Malahovskis, PS ISB/NAMS. Būvnieks Arčers. Būvuzraudzība Artūrs Ščurs, Būvuzraugi LV.

Atzinība – Dubultu kultūras un izglītības centrs, Mūzikas skola. Strēlnieku prospekts 30, Jūrmala. Pasūtītājs Jūrmalas pilsētas dome. Projekts arhitekts Aleksandrs Čepiguss, Skonto Būve. Būvnieks PA RE&RE un RERE MEISTARI. Būvuzraudzība Māris Tidriķis, FORMA 2.

Atzinība – Maskavas metro stacijas Novoperedelkino publiskās telpas. Pasūtītājs Mosinžprojekt. Projekts interjeram arhitekts Jevgenijs Leonovs, U-R-A Studio. Būvnieks Ļenmetrogiprotrans.

Nominācija Jauna dzīvojamā ēka

1.vieta – Magdelēnas kvartāls, Antonijas 17a, Rīga. Pasūtītājs Vastint Latvia. Projekts arhitekti Gatis Didrihsons, Ansis Klīdzējs, Didrihsons arhitekti. Būvnieks Merks. Būvuzraudzība Kaspars Aksenoks, Indulis Eglītis, Jānis Judko.

2.vieta – Privātmāja, Ādažu novads. Pasūtītājs privātpersona. Projekts arhitekts Jānis Alksnis, Modus Mood.

2.vieta – Savrupmāja, Bieriņi. Pasūtītājs OTRĀ AVĒNIJA. Projekts arhitekts Ints Pujāts, 5.IELA.

3.vieta – Daudzdzīvokļu ēka River Breeze Residence, Kuģu iela 28, Rīga. Pasūtītājs Klīversala. Projekts Ventis Didrihsons, DIDRIHSONS un DIDRIHSONS. Būvnieks LNK Industries. Būvuzraudzība Edgars Krasņikovs, Jānis Vīgants, Forma 2.

Nominācija Rekonstrukcija

1.vieta – Dobeles mūzikas skolas rekonstrukcija Skolas ielā 2, Dobelē, Dobeles novadā. Pasūtītājs Dobeles mūzikas skolas atbalsta biedrība. Projekts arhitekts Mārtiņš Ošāns, MARK arhitekti. Būvnieks DZIRNAKMENS. Būvuzraudzība Cerkazi-G.

2.vieta – Siguldas Kultūras centra pārbūve. Pils iela 10, Sigulda. Pasūtītājs Siguldas novada pašvaldība. Projekts arhitekts Aldis Polis, ARH Stadija. Būvnieks MONUM. Būvuzraudzība Romāns Basikirskis, Firma L4.

3. vieta – A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola. Lielā Kalēju iela 4, Cēsis. Pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi. Projekts arhitekts Imants Timermanis, Arhitekta Imanta Timermaņa birojs. Būvnieks Woltec. Būvuzraudzība Viesturs Strūka, Warss+.

Nominācija Fasāžu rekonstrukcija

1.vieta – Alberta iela 9, Rīga. Pasūtītājs dzīvokļu īpašnieku biedrība. Projekts arhitekti Daiga Lēvalde, Artūrs Lapiņš. Būvnieks Fasāde Pro.

2.vieta – Lāčplēša iela 13, Rīga. Pasūtītājs Axi Invest. Projekts arhitekte Ilze Mekša. Būvnieks PRO DEV.

3.vieta – Krišjāņa Barona iela 30, Rīga. Pasūtītājs K47. Projekts arhitekts Iļja Miļgroms, SINTARH. Būvnieks E&E.


Nominācija Restaurācija

1.vieta – Lielplatones muižas ansambļa ēkas Vešūzis restaurācija. Pasūtītājs Jelgavas novada pašvaldība. Projekts arhitekts Artūrs Lapiņš, Arhitektoniskā izpētes grupa. Būvnieks Warss+. Būvuzraudzība Raimonds Bretšneiders, Būves birojs.

2.vieta – Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas restaurācija, atjaunošana un pārbūve restaurācijas centra vajadzībām, 1. un 3. kārta. Baznīcas iela 30, Kuldīga. Pasūtītājs Kuldīgas novada pašvaldība. Projekts arhitekts Aldis Orniņš, Darbnīca A projekti. Būvnieks PS Konsorcijs RT-ALTE, BAUMEISTER. Būvuzraudzība Aldis Bitinieks, Būves un būvsistēmas.

3.vieta – Alūksnes muižas parka mazo arhitektūras formu – Obeliska, Mauzoleja, Putnu paviljona, Ovālās strūklakas un Apaļās strūklakas, Pomonas tempļa – restaurācija. Pils iela 31, Alūksne. Pasūtītājs Alūksnes novada pašvaldība. Projekts arhitekti Laimonis Šmits, Zane Ramiņa, ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA. Būvnieks BŪVFIRMA INBUV. Būvuzraudzība Dāvis Priede, Būvuzņēmums Restaurators.

Nominācija Jauna inženierbūve

1.vieta – Tehniskā projektēšana, pirmsinstalācijas darbi un ceļa inteliģento transporta sistēmu elementu uzstādīšana, modernizācija un pielāgošana uz autoceļa E67 ceļa posma Latvijā. Autoceļa E67 ceļa posms Latvijā no Grenctāles līdz Ainažiem. Pasūtītājs un būvuzraudzība VAS LVC. Projekts UAB FIMA. Būvnieks Fima.

2.vieta – Gājēju un velobraucēju tilts pāri Riežupei, autoceļa Mežvalde‒Galmicas 1,24. kilometrs. Pasūtītājs Kuldīgas novada pašvaldība. Projekts VEKTORS T. Būvnieks Tilts. Būvuzraudzība Ozols-G.

3.vieta – Gājēju pārvada virs sliežu ceļiem izbūve, Līvāni. Pasūtītājs Līvānu novada dome. Projekts Arnis Linde, Ceļuprojekts. Būvnieks Viadukts. Būvuzraudzība Ilmārs Krieviņš, JUREVIČS UN PARTNERI.

Nominācija Inženierbūve – rekonstrukcija

1.vieta – Rīgas Brīvostas piestātņu ZO‒1 un ZO–2 rekonstrukcija. Birztalu iela 15, Rīga. Pasūtītājs Rīgas Universālais Terminālis. Projekts Juris Marnauza, JMI BIROJS. Būvnieks BMGS. Būvuzraudzība Raimonds Kublis, Būves un būvsistēmas.

2.vieta – Kanalizācijas spiedvada remonta darbi ar sagraušanas metodi no metāntanku iekraušanas sūknētavas līdz dūņu laukiem Vārnukrogs. Pasūtītājs, projekts, būvuzraudzība Rīgas ūdens. Būvnieks Norma-S.

3.vieta – Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga–Ventspils posma 57,76.–68,60. km segas pārbūve. Pasūtītājs VAS LVC. Projekts Ceļuprojekts, Polyroad. Būvnieks STRABAG & ACB. Būvuzraudzība Būvju profesionālā uzraudzība.

Atzinība – Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles 1. poldera aizsargdambja pik. 00/00–36/42 atjaunošana. Pasūtītājs Valsts SIA ZMNI. Projekts Jānis Rāzna, IG Kurbads. Būvnieks Riga rent. Būvuzraudzība Inženieru birojs Profecto.


Nominācija Koka būve

1.vieta – Atklātās publiskās slidotavas segtā jumta Pasta salā izbūve, Pasta sala 1, Jelgava. Pasūtītājs Jelgavas pašvaldība. Projekts Rodentia un arhitekte Ineta Buka. Būvnieks Igate Būve. Būvuzraudzība Mārtiņš Bīriņš, Jurēvičs un partneri.

2.vieta – Nacka (NC) Zviedrija. Tollarevagen 5, 13249 Saltsjo-Boo, Stockholm, Sweden. Pasūtītājs Art in Technology Architecture Sweden AB. Projekts Bonava sverige AB, Ettelvaarkitekter AB, Knut Jonson Ingenjorsbyra AB. Būvnieks Zemgales tehnoloģiskais centrs. Būvuzraudzība Stefan Thorstensson.

3.vieta – Ēkas Pastnieki un palīgēkas pārbūve, teritorijas labiekārtošana. Kolkas pagasts, Dundagas novads. Pasūtītājs Dundagas novada pašvaldība. Projekts REMM. Būvnieks Pretpils. Būvuzraudzība Andris Girniuss, AG&CO.

Atzinība – Privātmāja, Pierīga. Pasūtītājs privātpersona. Projekts sertificēts pasīvo māju projektētājs Jānis Bērziņš, ARCHE.

Atzinība – Putnu parka estrādes jaunbūve, Carnikavas novads, Kalngale, Cīruļu iela 8. Pasūtītājs biedrība KALNGALIEŠI. Projekts arhitekts Jevgenijs Nikolajevs, CORE projekts. Būvnieks Fiberglass.

Nominācija Publiskā ārtelpa

1.vieta – Digitālais strūklaku ansamblis. Brīvības iela 18, Ogre. Pasūtītājs Ogres novada pašvaldība. Projekts arhitekte Mārīte Sprudzāne, ainavu arhitekti Ilze Rukšāne, Māris Bušs, Ruta Tobiesa, mākslinieks–konsultants Valdis Celms. Būvnieks Tilts. Būvuzraudzība Akorda.

2.vieta – Daugavas stadiona tribīņu pārbūves būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvniecība. Augšiela 1, Rīga. Pasūtītājs VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions. Projekts un būvniecība PS LNK INDUSTRIES Partnership. Būvuzraudzība Gundars Spalis, P.M.G.

3.vieta – Vides dizaina objekts Divi Raiņi. Mūkusalas iela 3, Rīga. Pasūtītājs fonds Mākslai vajag telpu. Idejas autors, mākslinieks, tēlnieks Aigars Bikše; arhitekte Ilze Liepiņa, Sudraba Arhitektūra, ainavu arhitekti Ilze Rukšāne, Sandra Sarkanbārde, ainavu projektēšanas darbnīca ALPS. Būvnieks Skonto Būve.

Atzinība – Sienu gleznojums ‒ Tā daļa Rīgas ‒ gājēju tunelī zem dzelzceļa Rīgā, starp Ģertrūdes un Daugavpils ielu. Pasūtītājs Rīgas Austrumu izpilddirekcija. Sienu gleznojuma skice māksliniece Sindija Kļaviņa.

Atzinība – Vides objekts GAISS. Balvu estrādes parks. Pasūtītājs Balvu novada pašvaldība. Projekts un būvuzraudzība arhitekts Didzis Jaunzems, DJA. Būvnieks IXI.

Paviljons UGUNS. Dabas parks Numernes valnis, Kārsava. Pasūtītājs Kārsavas novada pašvaldība. Projekts un būvuzraudzība arhitekts Didzis Jaunzems, DJA. Būvnieks IXI.

Nominācija Ražotne

1.vieta – Noliktavu ēkas ar ražošanas un biroja telpām jaunbūve un esošās apbūves nojaukšana, Bukaišu iela 1, Rīga. Pasūtītājs Amalva Baltija. Projekts arhitekte Zane Stiebriņa, Ozola&Bula. Būvnieks Velve. Būvuzraudzība Jevģenijs Joffe, Eurobau-Rīga.

2.vieta – VGP Park Ķekava. Kroņi, Ķekavas novads, Ķekavas pagasts. Pasūtītājs VGP Park Ķekava. Būvnieks Megaron-L, YIT INFRA Latvija. Būvuzraudzība Jānis Zommers, Vires.

3.vieta – Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss CC 1252. Jaunstūrīši, Grobiņa. Pasūtītājs Linas Agro Graudu centrs. Projekts arhitekte Daiga Ose, projekts Raimonds Ozoliņš, Būvprojektēšana. Būvnieks UPTK. Būvuzraudzība Jānis Bruģis.

Īpašu balvu par unikālu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot vitrāžu Rīgas Domam, saņēma projektā iesaistītā komanda – pasūtītājs biedrība Ascendum valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce, Rīgas Doma pārvalde valdes loceklis Kaspars Upītis, arhitekte Zane Deruma, JR elements, arhitekts Krišs Zilgalvis – vitrāžas idejas autors; Anda Munkevica, AM Studio – stikla māksliniece, vitrāžas izgatavotāja, būvnieks RERE Grupa, būvuzraudzība Agris Ķuze.

Konkursa “Gada būvinženieris Latvijā 2018” rezultāti

Nominācija Gada Jaunais speciālists 2018:

1.vieta Dmitrijs Aņisko, AS BMGS
2.vieta Aiga Daumane, SIA Firma L4
3.vieta Jānis Ziediņš, SIA Velve
Atzinība Sofija Griņevska, SIA BICP

Nominācija Gada būvdarbu vadītājs 2018:

1.vieta Juris Latvels, AS LNK Industries
2.vieta Didzis Ķezberis, SIA Norma-S
3.vieta Lolita Koļcova, SIA Selva Būve

Nominācija Gada inženieris projektētājs 2018:

1.vieta Maija Ozoliņa, SIA Firma L4
2.vieta Nauris Inovskis, SIA K FORMA
3.vieta Sergejs Stešins, SIA Konstruktoriks
Atzinība Kaspars Ozers, SIA DEPO Projekts
Atzinība Aldis Gradovskis, SIA Firma L4

Nominācija Gada projektu vadītājs 2018:

1.vieta Andris Miezis AS A.C.B.
2.vieta Mārtiņš Klaužs, SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs
3.vieta Kaspars Maračkovskis, VAS Valsts nekustamie īpašumi

GRAND Prix balva tika piešķirta Valdim Kokam, RERE Grupa, par īpašiem nopelniem vērienīgu objektu realizācijā kā projektu direktoram.

Konkursa Latvijas Būvniecības gada balva 2018 žūrijas VIEDOKĻI par būvniecības tendencēm 2018.gadā un 2019.gadā

Konkursa žūrijā darbojās – Agrita Lūse, publiciste, Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, Leonards Dubkēvičš, būvuzraugs, Ronalds Lūsis, Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis, Ligita Silkāne, arhitekte, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs, Jānis Zolbergs, būvuzraugs, Igors Šenbergs, būvinženieris, Jānis Dripe, KM ministra padomnieks, arhitekts, Jānis Lejnieks, arhitekts, publicists, Kristaps Ceplis, koka būvju eksperts, Kirils Loškarjovs, inženierbūvju eksperts, Kārlis Vilkaušs, būvkonstrukciju projektētājs.

Jānis Dripe, KM eksperts, RISEBA Arhitektūras skolas vadītājs

Esmu profesionāli gandarīts, ka valstī turpinās kultūras būvju izvērsts un jēgpilns attīstības process. Šī gada vērtēšanas uzmanības lokā ir Valsts simtgades laikā un kontekstā īstenotās būves – Lielās estrādes skatītāju lauks, Jūrmalas Kultūras centrs ar akustiski teicamu Mūzikas skolas zāli un publisko bibliotēku, Siguldas kultūras centrs “Devons”, Dobeles mākslas skola un citi svarīgi objekti. Tās ir būves visas sabiedrības labumam un ar īpašām arhitektūras kvalitātēm. Mērogā atšķirīgas un ne tikai Rīgā īstenotas. Materiālos un formā parādās laika gars un vietas konteksts, metaforas vai modernisma ekspresīvais gars.

Jānis Lejnieks, Dr.Arch.

Vērtējot 2018.gada pieteikumus konkursam, ir jūtams pieaugums dzīvokļu būvniecības tirgū, kurā pastāv divas atšķirīgas tendences – ēkas tiek celtas vai nu kā īres nami vai apartamentu ēkas ar dzīvokļiem pārdošanai. Izvēli acīmredzot nosaka būvniecību finansējošie avoti. Konkurenci privātajām kompānijām rada pašvaldības, piemēram, Valmiera, kas arī būvē īres dzīvokļu ēkas.

Diemžēl, valstī nav mājokļa politikas, kas varētu saprātīgi regulēt procesu un būtiski ietekmēt Latvijas nākotni. Varbūt pēc dažiem desmitiem gadu intensīvi tiks apdzīvota tikai Pierīga, kur šogad spēcīgākās pašvaldības, kā Sigulda, spēja parādīt kvalitatīvi renovētas ēkas. Valsts perifērija, izņemot lielās pilsētas, šogad konkursam piedāvāja maz iepriecinoša būvniecības laukā. Patīkami pārsteidza devīgais mecenāts, kurš dzimtajai Dobelei ir uzdāvinājis mūzikas skolu ar koncertzāli biroja MARK augstas kvalitātes arhitektūras izpildījumā.

Jānis Zolbergs, būvuzraugs

Konkursa gaitā apmeklējot un vērtējot dažādus objektus, kā arī izskatot un iedziļinoties iesniegto pieteikumu dokumentācijā, jāsecina, ka kopumā uzlabojas būvobjektu kvalitāte – gan arhitektoniskā, gan būvniecības izpildījuma, gan arī materiālu pielietojuma ziņā. Paliekam gudrāki un spējam mācīties paši no savām kļūdām – tā ir tendence, kas šobrīd ir raksturīga būvniecības jomā.

Taču atsevišķi pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš ugunsdrošības risinājumiem, īpaši daudzdzīvokļu un sabiedriskās ēkās. Objektu apsekošanā tika atklāti vairāki defekti un neatbilstības ugunsdrošības normatīviem, par ko informējām objektu pasūtītājus. Netiek lietoti atbilstoši materiāli un risinājumi. Normatīviem atbilstošu ugunsdrošo risinājumu izbūve un kvalitātes pārbaude ir resursu ietilpīgas, tomēr to nozīme nav pārvērtējama, jo tā ir nozīmīga sadaļa būvju un būvju lietotāju drošībā.

Kristaps Ceplis, biedrības Zaļās mājas vadītājs

Konkursa žūrijā piedalos vairākus gadus, pastiprinātu uzmanību pievēršot nominācijai Koka būve. Ir apsveicami, ka šāda nominācija ir izveidota, un ar konkursa starpniecību mēs veicam ļoti būtisku izglītojošo darbu, informējot sabiedrību par mūsdienīgas koka būvniecības iespējām un ieguvumiem.

Nereti cilvēki pauž neizpratni, kad par balvu cīnās arī salīdzinoši nelielas koka būves, bet mums ir jāapzinās Latvijas lielums. Mēs neesam un visticamāk arī nebūsim būvniecības lielvalsts, kurā lielā skaitā taps pasaulē augstākās megabūves un inovatīvi, un sarežģīti risinājumi no koka. Vienlaikus, mēs esam mežu lielvalsts. Latvijā tiek ražoti izcili koka būvmateriāli un konstrukcijas, kas ļāvis vietējiem ražotājiem uzkrāt ievērojamu pieredzi, kuru aizvien biežāk redzam iedzīvinātu arī pašmāju būvniecībā.

Pēdējo piecu gadu laikā ir jāatzīmē pozitīva tendence, ka koks aizvien plašāk tiek pārstāvēts plašā būvniecības profilu amplitūdā un kokmateriālu pielietojums palielinās ar katru gadu. Starp laureātiem nominācijā Koka būve ir gan koka tilti, koka augstceltnes, kuras latviešu būvnieki cēluši ārzemēs, gan ražošanas ēkas, publiskās ārtelpas objekti, vēsturiskās ēkas un privātmājas. Tas nozīmē, ka nozare attīstās ar ievērojamu vilkmi un mēs spējam sekot līdzi pasaules tendencēm. Arī tehnoloģijas mainās un attīstās.

Labs piemērs Latvijas tehnoloģiskajai attīstībai ir līmēto koka būvkonstrukciju risinājumi. Vēl pavisam nesen Latvijā nebija uzņēmumi, kas spētu piegādāt lielizmēra līmētās koka konstrukcijas. Tiem dažiem vietējiem koka būvniecības projektiem, piemēram, konkursa  2015.gada laureātam Tērvetes gājēju tiltam, nepieciešamās līmētas konstrukcijas tika importētas no kaimiņvalstīm, viešot zināmu skepsi Latvijas speciālistos.

Ir pagājuši nepilni 4 gadi, un 2019.gada konkursā galveno balvu nominācijā Koka būve ieguvusi slidotava Jelgavā, kuras konstrukciju pamatā ir tepat Latvijā SIA IKTK ražotnē tapušie lielizmēra liekti līmētie būvelementi. Tāpat Latvija ir pirmā Ziemeļeiropas valsts, kurā rūpnieciski tika uzsākta šobrīd tik pieprasīto CLT (šķērslīmētā koksne) paneļu ražošana, kura notiek divās neatkarīgās rūpnīcās.

Patiesībā, realizējot jaunus projektus, nav jāuztraucas par to, kur izgatavotas koka konstrukcijas, jo pozitīvais aspekts ir attieksmes maiņa un koka kā konkurētspējīga un ilgtspējīga būvmateriāla izcelšana, vairojot sapratni un nākotnes pasūtījumus, kas attiecīgi arī veicina vietējās ražošanas attīstību. Esmu pārliecināts, ka nākotnē interesantu koka būvju īpatsvars Latvijā turpinās pieaugt.

Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs

2018. gadā ekspluatācijā nodoto un konkursā pieteikto objektu skaits ļauj domā, ka Latvijā būvniekiem darba pietek, nereti šajā nozarē pat izjūtot kvalificētu darba roku trūkumu. Objektu funkciju un mērogu daudzveidība ir pārsteidzoša, bet tie visi kalpo dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai un sakārtošanai. Milzīgu industriālu kompleksu jaunbūves vai jaunu ceļu izbūves, kas kalpo transporta un tranzīta vajadzībām, ir tikpat svarīgas kā mazu, filigrānu koka ēku vai parka skulptūru restaurācijas, kas sniedz iespējas tūrisma attīstībai reģionos. Būtiska un pieaugoša tendence pilsētvides kvalitātes uzlabošanā ir fasāžu restaurācijas, kas skar gan sabiedriskās, gan dzīvojamās ēkas, piešķirot tām jaunus vaibstus.

Kārlis Vilkaušs, būvkonstruktors

Izskatot konkursam pieteiktos objektus dažādās nominācijās jāsecina, ka nav daudz patiešām vērienīgu, izaicinošu objektu ar unikāliem risinājumiem, bet galvenokārt ir ierindas objekti, kas arī nav slikti, jo liecina par Latvijas novadu aktivitāti. Manu uzmanību piesaistīja ēku rekonstrukcija. No vienas puses tas ir apsveicams process, jo dod ēkām otru dzīvi. Korekti veiktas rekonstrukcijas ēku vērtību paaugstina un tādas nav kauns nodot nākamajām paaudzēm. Taču ir būtiska daļa arī nekorekti izpildītas rekonstrukcijas ar lētiem materiāliem, kā arī materiālu nesaderību,  turklāt darbu veikšanas līmenis ir paviršs.

Ir žēl, jo tādājādi ēku vērtība tiek kardināli samazināta, izmainās ēkas iekšējais klimats, zūd autentiskās vēsturiskās liecības un nākamās paaudzes saņems nekvalitatīvu produktu. Skatot objektu no projektu kvalitātes aspekta, jāuzteic atsevišķi industriāli objekti ar unikāliem risinājumiem, kā, piemēram, putekļu žogs Krievu salā, kur veikti sarežģīti vēja radīto slodžu aprēķini.

Ērika Lešinska, mikroklimata eksperte, Menerga Baltic

Šobrīd būvniekiem un arī sabiedrībā ir moderni runāt par BIM. Projekta līmenī tā ir tā pati telpiskā projektēšana 3D vidē, savstarpēji saskaņojot visu komunikāciju izvietojumu konkrētās konstruktīvajās situācijās. Taču tas prasa ne tikai prasmes darboties 3D programmās, bet arī pietiekošu pieredzes uzkrājumu savā specialitātē. Ir kāds novērojums – būvprojektā iesaistītie ar šo uzdevumu tiek labāk galā mazākos objektos un ir nepieciešams laiks, lai izkoptu pieredzi darboties ar BIM lielos objektos. Tiek popularizēts viedoklis, ka BIM izmantošana samazina kopējo būvprocesa laiku un izcenojumu, praksē ir vērojama likumsakarīga situācija – projektēšanas ilgums un izmaksas palielinās. Tās ir saistītas arī ar BIM detalizācijas pakāpi.

Pašlaik valstī ir populāra LOD 200 detalizācijas pakāpe, par smalkāku projekta izstrādi pasūtītāji vēl nav gatavi maksāt, neskatoties , ka tā ir būvniecības nākotne. Ēku mikroklimata sadaļas, kas ir svarīga būvju dzīves un iemītnieku komforta nodrošināšanā, kopējā būvniecības kvalitāte krītas. Šo var attiecināt gan uz projektēšanu, gan montāžas darbiem. Mikroklimata nozares eksperti novērojuši tendenci 10 gadu laikā, kas liecina par zināšanu kapacitātes samazināšanos.

Augstskolu izglītības kvalitāte nav nekāda prioritāte valstiskā līmenī, jaunie censoņi nav gatavi ne mazāku, ne lielu un sarežģītu projektu izstrādei. Tirgū esošie mikroklimata projektēšanas eksperti un speciālisti ir pārslogoti, bet jauno maiņu, kurai varētu pārnest pieredzi, turpinot nozares uzkrāto zināšanu kapacitāti, mēs neredzam. Likumdošana ir izvirzījusi prasības ēku mikroklimatam un to energoefektivitātei, bet mēs neredzam pietiekamā daudzumā tos gudros prātus, kas varētu to visu īstenot.

Igors Šenbergs, būvinženieris

Izvērtējot būvniecības konkursam iesniegtos objektus, skaidri saredzami pozitīvie un negatīvie aspekti, kas valda nozarē. Speciālisti ir iemācījušies strādāt atbilstoši standartiem un iestrādāt materiālus atbilstoši ražotāju norādēm. Sāk iezīmēties laba būvniecības prakse, liela daļa būvniecības dalībnieku saprot, kā veidot starpsienas, izbūvēt ugunsdrošus risinājumus, izpildīt vides pieejamības prasības, ka veidot būvi atbilstoši būvkonstrukciju projektētāju un arhitektu iecerēm.

Bet diemžēl pats darbu izpildījums brīžiem ir paviršs, var just būvniecības dalībnieku kompetences un attieksmes trūkumu, kurai vajadzētu būt labākai pret darāmo darbu. No viens puses it kā zinām, kā pareizi jāstrādā, bet no otras puses – nemākam vai negribām pareizi izpildīt. Valstiskā līmenī aplūkojot konkursam pieteiktos objektus, iepriecināja, ka mazas pašvaldības uzdrošinās projektēt un būvēt, lai arī šie objekti nav saistāmi ar kādu nebūt biznesu, bet tikai sabiedriskiem ieguvumiem.

Mainās vide un mainās cilvēki – sakārtota vide rosina labus procesus sabiedrībā. Un šī joma nav pārvērtējama. Savukārt lielu objektu, komandas jāuzteic par uzdrošināšanos realizēt sarežģītus un unikālus risinājumus, kuri Latvijā tiek pielietoti pirmo reizi. Tās nav dēvējamas par inovācijām, jo pasaulē šīs tehnoloģijas jau ir zināmas. Latvijā cilvēki uzdrošinās riskēt, mēģina iedziļināties, nevis būvē to, pie kā ir pieraduši. Drosmīgi soļi attīsta nozari, piemēram, putekļu žogs Krievu salā vai Mežaparka estrādes risinājumi ir jauna pieredze pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem.

Kirils Loškarjovs, inženierbūvju speciālists

Izvērtējot 2018. gadā ekspluatācijā nodotos objektus, jāsecina, ka skaitliski prevalē publiskās ārtelpas objekti. Daudzi no tiem dēļ komplicētās uzbūves pielīdzināmi inženierbūvēm, jo izbūvēti pamatīgi, pārdomāti un pamatojoties uz sarežģītiem aprēķiniem, kā arī ņemot vērā plānoto apjomīgo noslodzi objektu ekspluatācijas laikā. Latvijā ir prasmīgi sarežģītu objektu projektētāji, uz kuriem var paļauties būvnieki objektu realizācijā. Izvērtējot divas nominācijas – Jauna inženierbūve un Inženierbūve – pārbūve – esmu gandarīts, ka no šīs tipoloģijas divi objekti saņēma Grand Prix – putekļu žoga izbūve Krievu salā un Mežaparka Lielās estrādes skatītāju lauks.

Krievu salā realizēti unikāli risinājumi kompleksai vides aizsardzībai, kas netraucē arī industrijas produktīvai attīstībai, bet Mežaparkā ar apjomīgu un vizuāli pievilcīgu betona konstrukciju palīdzību paplašināta skatītāju lauka ietilpība. Pats esmu piedalījies vairāku inženierbūvju projektu īstenošanā, kuri pēc nodošanas ekspluatācijā nes acīmredzamu pienesumu Latvijas ekonomikai.

Latvijas inženierbūvju projektētājiem un būvniekiem prasmes ir attīstītās augstā līmenī, par ko liecina pieprasījums ārzemēs pēc mūsu speciālistiem un mūsu būvnieku dalība sarežģītu objektu īstenošanā Skandināvijā, piemēram, atomelektrostacijas būvniecībā. Nav protams jānonicina ierindas objekti, bet tomēr ja salīdzinām jaudu – vienas inženierbūves realizācija ekonomikai nes daudz lielāku pienesumu kā cita tipu būves. Mēs, pieredzējuši un prasmīgi būvniecības speciālisti, protam savaldīt dabas stihijas un sadarboties ar tām, lai izbūvētu dambjus, elektrostacijas, kuģu piestātnes, tiltus, ceļus un citus komplicētus objektus.

Agrita Lūse, viena no konkursa organizatorēm, BDCC valdes locekle

Esmu uzkrājusi pamatīgu pieredzi, darbojoties dažādos būvju konkursos astoņu gadu garumā un piedalījusies neskaitāmu objektu apskatēs. Jāsecina, ka šo gadu laikā ir paaugstinājusies izpratne par to, kas tad ir laba, 21.gadsimtam atbilstoša būvniecība, tirgus ir iepazinis dažādus modernus materiālus un inovatīvus risinājumus. Ja pirms astoņiem gadiem vairāk iepazinām būves, tad šobrīd būtisku pienesumu veido publiskās ārtelpas objekti – stadioni, pastaigu takas, parku labiekārtojumi. Par ikdienas slengu ir kļuvis jēdziens rekuperācija, lai gan, šķiet, ne visiem ir skaidrs, ko tā nozīmē un kādam jābūt iekārtas lietderības koeficientam, lai attaisnotu jēdziena rekuperācija izmantošanu.

Prieks, ka Latvijas būvnieki katru gadu realizē pa kādam apjomīgam, neparastam, struktūrā sarežģītam un arhitektoniski pievilcīgam objektam – tādi ir bijuši Rēzeknes koncertzāle Gors, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rundāles pils, Bauskas pils restaurācija, VEF kultūras pils atjaunošana, šogad tādi objekti ir Mežaparka Lielās estrādes skatītāju lauka pārbūve un putekļu žogs Krievu salā. Palielinās koka būvniecības kapacitāte, sabiedrība vairs nebaidās no koka kā būvmateriāla, ko saredzam gan realizētajos objektos, gan vērienīgās iecerēs. Konkursi būvniecības objektiem ir aktuāli un nepieciešami, jo nav izdomāts vēl cits veids, kā Latvijas sabiedrību iepazīstināt būvnieku, pasūtītāju un projektētāju paveikto gada laikā.

Un vēlētos atzīmēt tieši mūsu konkursu Latvijas Būvniecības Gada balva, kas tiek organizēts augstā līmenī, kvalitatīvi ar nopietnu gala ceremoniju, turklāt visi žūrijas pārstāvji ir praktiķi ar reālu ikdienas pieredzi būvlaukumā. Būvniecība ir galvenā nozare, ja tā attīstās, tad attīstās sabiedrība, kultūra, izglītība, ārstniecība. Būt būvniekam – tas ir prestiži.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Jauni autovadītāji un veci auto: apkopoti dati par negadījumiem bez OCTA
9 stundas
LE
LETA/LA.LV
Ekonomika
VIDEO: Pieļauj akcīzes palielināšanu dīzeļdegvielai. Saruna ar satiksmes ministru Linkaitu 3
10 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Ieķīlāti visi “Virši-A” piederošie ķermeniskie pamatlīdzekļi
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

EL
Egils Līcītis
Latvijā
Pie Pārdaugavas monumenta jāizliek paskaidrojumi. Saruna ar Levita padomnieku vēstures jautājumos Jurģi Klotiņu 1
Intervija 4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija vēlas Eiropas vadītus kuģošanas aizsardzības spēkus Persijas līcī
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
FOTO: Prezidents Levits ticies ar “airBaltic” vadītāju Gausu
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Kā kaut ko tādu var dabūt gatavu? Traģisks notikums Zolitūdē
25 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
Ceļmalā baravikas lielākas par grozu! Laimīgie sēņotāji lielās ar guvumu
4 stundas