Francijā notiek municipālās vēlēšanas 0
Francijā svētdien, 23.martā, notiek municipālās vēlēšanas, kurās prezidenta Fransuā Olanda pārstāvētajai valdošajai Sociālistu partijai tiek prognozēta smaga sakāve, kamēr galēji labējā Nacionālā fronte (FN) cer ievērojami nostiprināt savas pozīcijas.
Pilsētu mēriem ir ievērojama loma Francijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, bet municipālās vēlēšanās izšķiroša nozīme bieži ir kandidātu personībām un dažādiem vietējas nozīmes jautājumiem.
Taču neapmierinātība ar Olanda valdību un korupcijas skandāli, kas vajā opozīcijā esošos konservatīvos, varētu negatīvi ietekmēt vēlētāju aktivitāti, kas varētu nākt par labu FN, kura vairākās pilsētās cer kļūt par absolūto uzvarētāju.
Premjerministrs Žans Marks Ero aicinājis opozīcijā esošo konservatīvo Tautas kustības savienību (UMP) apvienoties cīņā pret FN un tajās pilsētās, kur pašu kandidātiem nav nekādu izredžu, mudināt savus atbalstītājus balsot par sociālistiem, solot, ka sociālisti rīkošoties tāpat.
“Tiem, kas tic Republikai, jādara viss, lai panāktu, ka neviena pilsēta neiegūst FN mēru,” intervijā radiostacijai “Radio J” uzsvēra Ero.
Smaga sociālistu sakāve var novest pie pārmaiņām arī kabineta sastāvā un pastiprināt partijas rindās pretestību jaunajam uzņēmējiem draudzīgajam kursam, kuru nesen izsludinājis Olands un ko viņš saistījis ar gada vidū gaidāmo uzticības balsojumu valdībai.
“Mums jāpiesargās, ka šīs municipālās vēlēšanas neizvēršas katastrofā,” atzinis viens no ministriem, kurš gan nevēlējās atklāt savu vārdu. “Pastāv risks, ka smaga sakāve vājinās sociālistu partijas pamatus. (..) Mūsu amatpersonas, kas zaudēs, vērsīsies pret vadību.”
Viens no Olanda padomniekiem prognozē, ka vēlētāju aktivitāte nepārsniegs 55%, kas ir par desmit procentiem mazāk, nekā ierasts.
Atzīstot, ka ar valsts subsidētām darbavietām nav izdevies mazināt bezdarbu, kas pārsniedzis desmit procentu līmeni, Olands janvārī mainīja kursu un paziņoja par ieceri par 30 miljardiem eiro samazināt darbaspēka kopējās izmaksas, tādējādi cerot pamudināt uzņēmējus pieņemt vairāk darbinieku.
Šī kursa maiņa ir saskaņā arī ar solījumiem Briselei samazināt Francijas budžeta deficītu līdz līmenim, kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteikumiem. Šogad gan iztrūkums valsts kasē joprojām sasniegs 3,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču jau nākamgad Parīze cer to beidzot nospiest līdz trim procentiem.
Šodien notiekošās vēlēšanas, kam daudzviet 30.martā varētu sekot arī balsošanas otrā kārta, būs pirmais jaunās politikas pārbaudījums pie balsošanas urnām.
Aptaujas liecina, ka, neskatoties uz visu, sociālistiem izdosies noturēties Parīzē, kur UMP kandidāta neveiklie mēģinājumi uzrunāt tā dēvētos bobo (buržuāzisko bohēmu) izsaukuši vien nievas sabiedriskās saziņas tīklos.
Tikmēr Francijas otrajā lielākajā pilsētā Marseļā amatu, šķiet, saglabās esošais mērs Žans Klods Godēns, kas pārstāv UMP, jo sociālistu izvirzītajam viņa sāncensim Patrikam Menuči kaitē ciešā saikne ar nepopulāro valdību.
“Menuči pieļāva izšķirošu kļūdu, savu kampaņu saistot ar valdību un sakot mums, vēlētājiem: “Ja jūs vēlaties sodīt Olanda valdību, nebalsojiet par Menuči”,” atzīst Godēna pārstāvis sakariem ar presi.
Papildu problēmas valdošajai partijai sagādājis futbola kluba “Olympique de Marseille” bijušais prezidents Papo Diufs, kurš savas kandidatūras atbalstam cīņā pret “sociālistu mašīnu” mobilizējis nabadzīgo priekšpilsētu jaunatni.
Taču trešās lielākās Francijas partijas statusā uz skatuves parādoties Marinas Lepēnas vadītajai FN, daudzu tradicionālo partiju kandidātu liktenis pirms šodienas vēlēšanām ir miglā tīts.
“Nacionālā fronte ir daudz mazāk atbaidoša, kā tas bijis pēdējos gados,” atzīst sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma “Harris Interactive” analītiķis Žans Daniels Levī. “Vēlētāji nemeklē viskompetentāko kandidātu, bet kādu, kas stāvokli franču sabiedrībā izjūt tāpat kā viņi.”
Aptaujas liecina, ka FN savā varā varētu pārņemt kādu pusduci Francijas pilsētu un tas dos partijai iespēju pierādīt, ka tai var uzticēt varas grožus. Tiesa gan, līdzīgi mēģinājumi pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados četrās pilsētās pierādīja, ka FN pārstāvji ir nekompetenti.
“Es gatavojos mūsu klātbūtni šeit veidot ilgtermiņā,” savas kampaņas laikā Sorgā, kas savulaik bijusi komunistu bastions, uzsvēra 24 gadus vecā Mariona Marešela-Lepēna, FN dibinātāja Žana Marī Lepēna mazmeita, kas jau kļuvusi par jaunāko parlamenta deputāti visā Francijas vēsturē.
FN galvenās cerības likusi uz depresīvajiem ziemeļu reģioniem, kas visvairāk cietuši no Francijas rūpniecības pagrimuma. Vienlaikus galēji labējie aktīvi darbojas arī savos tradicionālajos “medību laukos” – valsts dienvidos, piemēram, Taraskonā, kur FN savu atbalstu sniegusi vietējam skolotājam, kurš iecerējies pielikt punktu 30 gadus ilgušajai konservatīvo varai. Arī aptaujas 46 gadus vecajam Valerī Lopī sola uzvaru.
Bezdarbnieku skaits viduslaiku pilsētiņā sasniedzis 14%, un tai problēmas sagādā lielais imigrantu pieplūdums no kādreizējām kolonijām Ziemeļāfrikā. Kā atzīst daudzi pilsētnieki, viņi tagad vairs nekautrējas atzīt, ka balsos par FN.
