Pasaulē
Eiropa

Franciska rūpju rieva. Kas īsti ir pāvests Francisks? 0

Foto – Shutterstock

Uz Īriju šā gada augusta nogalē pāvests Francisks devās, labi apzinoties, kas viņu tur sagaida. Īri bija vieni no pirmajiem, kas faktus par garīdznieku seksuālajiem noziegumiem pret bērniem atklātībā nodeva jau deviņdesmitajos gados. Lai gan Vatikāns pedofiliju ir atzinis par problēmu, aktīva pretdarbība nav sekojusi. Kā svēto tēvu uzņems pie mums, Latvijā, ja nupat par dzimumnoziegumu pret personu aizturēts katoļu priesteris?

Pedofilijas sērga katoļu baznīcā

Smagu apsūdzību vilnis turpina gāzties pār katoļu baznīcu. Pirms pāris nedēļām kristīgo pasauli satricināja kārtējais ziņojums par garīdznieku pedofiliju ASV, atklājot, ka Pensilvānijas štatā pēdējo 70 gadu laikā noziegumos pret bērniem bijuši iesaistīti 300 garīdznieki. Iespējams, daudziem vēl atmiņā 2002. gada skandāls Bostonas arhibīskapijā, kuras vadība desmitiem gadu bija ne tikai slēpusi faktus par vairākiem mācītājiem pedofiliem, bet atļāvusi tiem turpināt darbu, nosūtot uz citām draudzēm. Kad noziegumi nāca gaismā, baznīca nolēma atpirkties un izmaksāja tagad jau pieaugušajiem upuriem sāpju naudu 85 miljonus dolāru, tiesa, gandrīz trešdaļu no summas saņēma cietušo advokāti. No amata atkāpās kardināls Bernards Lovs, kuram vairāk par bērnu ciešanām bija svarīga baznīcas reputācija. Kad pērn viņš devās aizsaulē, Vatikānā tika sarīkota vērienīga bēru ceremonija ar Romas katoļu baznīcas vadības piedalīšanos.

Vieni no pirmajiem, kas sāka atklāti runāt par pedofiliju baznīcā, bija īru katoļi. Īrijā no garīdznieku seksuālās vardarbības laikā no pagājušā gadsimta 40. līdz 90. gadiem cietuši vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, lielākoties bērni. Bez jau pieminētās ASV un Īrijas garīdznieku noziegumi pret bērniem notikuši vēl ļoti daudzās pasaules valstīs: Austrālijā, Kanādā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Beļģijā, Austrijā, Norvēģijā, Polijā, Indijā, Filipīnās, Čīlē, Hondurasā u. c.

Francisks izvēlas paklusēt

Pāvesta Franciska priekšgājēji – Jānis Pāvils II un Benedikts XVI – atzina pedofilijas problēmu un lūdza piedošanu upuriem, taču nesekmēja aktīvu Vatikāna rīcību, lai vainīgie saņemtu sodu un netiklība garīdzniecībā tiktu izskausta. Arī Francisks ir vērsies pie visiem Romas katoļiem, lūdzot piedošanu par seksuālajiem nodarījumiem baznīcā. Savā uzrunā Īrijas nesenās vizītes laikā viņš baznīcas pilnvaroto nespēju adekvāti reaģēt uz “riebīgajiem noziegumiem” nosauca par sāpju un kauna avotu katoļu kopienai.

Kritiku par it kā Vašingtonas kardināla Teodora Makarika nozieguma piesegšanu vēstulē uz 11 lappusēm no bijušā Vatikāna diplomāta, arhibīskapa Karlo Marijas Vigano saņēmis arī pats Francisks. Atceļā no Īrijas kāds žurnālists pāvestam lidmašīnā jautāja, ko viņš var teikt par apsūdzībām, taču svētais tēvs nav vēlējies par tām runāt. Vien teicis, lai rūpīgi izlasa dokumentu un spriež par to pats.

Atgriežoties Vatikānā, savā Svētās Mises uzrunā viņš norādījis, ka skandāliem un ķildām nereti var stāties pretim tikai ar paklusēšanu un lūgšanu.

Cietušie uzsver – ar vārdiem vien nepietiks – un vēlas redzēt konkrētu baznīcas rīcību, kurai sekotu vainīgo saukšana pie atbildības.

Uzziņa

Pāvests Francisks

Viņa Svētība Romas pāvests Francisks amatā tika ievēlēts 2013. gada 13. martā, kļūstot par pirmo jezuītu un pirmo dienvidamerikāni, kas ieņem pāvesta krēslu.

Franciska kristītais vārds ir Horhe Mario. Dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā itāļu emigrantu Bergoljo ģimenē, kur tēvs strādāja par grāmatvedi dzelzceļa uzņēmumā, bet māte nodevās mājsaimniecībai un audzināja piecus bērnus.

Ieguvis ķīmijas tehniķa diplomu, tomēr nolemj kļūt pa priesteri un nododas garīgajām studijām. Beidzis humanitārās studijas Čīlē un mācījies filozofiju Argentīnā, bijis arī literatūras un psiholoģijas pasniedzējs.

Par priesteri ordinēts 1969. gadā.

1998. gadā kļūst par Argentīnas arhibīskapu, iemanto ticīgo mīlestību un kļūst arvien populārāks visā Dienvidamerikā, taču dzīvo askētiski.

2001. gadā Jānis Pāvils II ieceļ viņu par kardinālu.

2005. gadā piedalījās Konklāvā, kura laikā ievēlēja savu priekšteci pāvestu Benediktu XVI.

LA.lv