Mobilā versija
Brīdinājums +19.3°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
28. janvāris, 2017
Drukāt

Gada koks – priede. Cik garai tai jābūt, lai to sauktu par dižkoku?

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Latvijas dendrologu biedrība par 2017. gada koku ievēlējusi parasto priedi Pinus sylvestris.

Šoreiz lielā vienbalsībā gada koka godā ticis viens no Latvijā visplašāk sastopamajiem un zināmajiem kokiem, kas arī ir simbolisks daudzējādā ziņā.

Parastā priede ir liels, līdz pat 45 m augsts, mūžzaļš priežu dzimtas koks, kas Latvijas klimatā var sasniegt vismaz 400 gadu vecumu, ir ziņas arī par 470 gadu vecām un pat vēl vecākām priedēm. Priedes zied maijā vai jūnija sākumā, savukārt sēklas nogatavojas nākamā gada oktobrī, bet no čiekuriem izbirst tikai pavasarī – divus gadus pēc apputes.

Priedei ir plaša ekoloģiskā amplitūda – tā var augt gan kūdras augsnēs, gan minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, gan arī kāpu biotopos. Aug tīraudzēs un piemistrojumā, valdošā koku suga sila, lāna, mētrāja, slapjā mētrāja, grīņa un purvāja meža augšanas apstākļu tipos. Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede, pēdējos gados strauji samazinās, tā tomēr jo­projām ir viena no galvenajām mežus veidojošām sugām Latvijā – dažādos avotos atrodamie dati svārstās robežās no 28% līdz 34% no mežu kopplatības valstī.

Ņemot vērā, ka 1935. gada un pat vēl 70. gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu – aptuveni 53% –, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Šeit jāpiemin arī satraucošā, pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdamā mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 līdz 81 gadam, kas ļaus cirst aizvien jaunākas priežu audzes, priežu mežu platībām valstī turpinot samazināties.

Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 cm, tas ir valsts nozīmes dabas piemineklis – dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 m. Dabai draudzīgākās pašvaldībās ir individuāli noteikti vietējas nozīmes dižkoku parametri, kur šie izmēri var būt arī mazāki. Latvijas dendrologu biedrība aicina ziņot par jums zināmām priedēm – dižkokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, Dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē dabasdati.lv!

 

Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas dendrologu biedrības valdes loceklis

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +19.3
Alūksne +15.8
Daugavpils +16.9
Saldus +17
Liepāja +19.0
Jelgava +19
Ventspils +18.6
Limbaži +16
Madona +16
Rēzekne +15
Draugiem Facebook Twitter Google+