Pasaulē
Vēsture

Gads pasaulē: raķešu vīri, gleznas, valstis bez teritorijas 0

Foto – AP, AFP, REUTERS, LETA

GADA ZAUDĒTĀJS. “Islāma valsts” bez teritorijas

Džihādisti no kustības “Islāma valsts” (angliskā saīsinājumā – IS) 2017. gada gaitā zaudēja praktiski visas agrāk sagrābtās teritorijas Irākas rietumos un Sīrijas austrumos. Šobrīd IS pastāv vairs tikai kā ideoloģiska rakstura teroristisks veidojums, tiesa, joprojām ļoti bīstams. Jau 10. jūlijā Irākas armijai izdevās ieņemt par IS galvaspilsētu pasludināto Mosulu, bet 9. decembrī Irākas valdība paziņoja, ka tās teritorija ir “brīva no IS bandītiem”. Vēl pirms tam uzvaru izsludināja Irānas vadība un tāpat Sīriju atbalstošā Krievija. Džihādistus apspiedusī koalīcija ir ļoti raiba, savstarpējās attiecībās konkurējoša un naidīga. Tajā atrodamas gan ASV ar tās sabiedrotajiem, gan Krievija un tās balstītais Sīrijā valdošais Bašars al Asads, gan Sīrijas mērenās opozīcijas grupējumi un kurdu spēki, tāpat Turcija, Irāna, Irāka un vēl citi. Teju katra no valstīm apgalvo, ka tieši tai pienākas kup-lākie uzvaras lauri. Lai arī IS rokās vairs nav nevienas pilsētas, tās piekritēji jo-projām ir aktīvi vismaz 18 pasaules valstīs, tajā skaitā Lībijā, Sīrijā, Afganistānā. Desmitiem tūkstošu kaujas pieredzi guvušo IS kaujinieku pēc izdzenāšanas ir izklīduši pa Eiropu, Āfriku, Āziju. Nav brīnums, ka IS runasvīri šobrīd par savu nopelnu pasludina praktiski katru terora aktu, kas notiek pasaulē.


GADA CEĻOJUMS. “Cassini” sadeg Saturnā

15. septembrī kosmosa izpētes zonde “Cassini” pēc 20 gadu ilgas misijas Saules sistēmā sadega Saturna atmosfērā, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kas tajā ielauzies. Līdz ar to noslēdzās NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras un Itālijas Kosmosa aģentūras kopīgais projekts “Cassini-Huygens”. Saturna tuvumā “Cassini” nonāca 2004. gadā un kopš tā laika regulāri vāca un nosūtīja uz Zemi zinātniski ārkārtīgi vērtīgas ziņas ne tikai par minēto planētu, bet arī par tās mēnesi Encelādu un pavadoni Titānu.


GADA POLITIKAS “ZVAIGZNE”. Makrons vadīs Eiropu?

Francijas prezidenta vēlēšanās 7. maijā uzvaru svinēja tobrīd pat ne 40 gadu vecumu sasniegušais, agrākais šīs valsts ekonomikas ministrs Emanuels Makrons. Viņš ir pamanāmākais un ietekmīgākais no šāgada vēlēšanu uzvarētājiem, Eiropas jaunās paaudzes politiķiem, kas simbolizē paaudžu maiņu. Jauns, gudrs, ambiciozs, ar harismu, reformām gatavs, turklāt spēcīgas ES piekritējs Makrons izrādījās patīkams pārsteigums visiem, kas baidījās, ka nelegālo imigrantu “plūdu” dēļ Francijā pie varas nāks personība ar labēji radikāliem uzskatiem. Pierādot Eiropas vēlētāju augošo gatavību aizvien biežāk “izvēlēties jauno”, arī Makrona tikai 2016. gadā dibinātā partija “Uz priekšu, Republika!” svinēja uzvaru Francijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanās jūnijā. Kā runā, Makronam ir lieliskas izredzes kļūt par ES mēroga reformu līderi. Viņš pats, pēc visa spriežot, vēlētos, lai Francija atņemtu Eiropas politiskā un ekonomiskā līdera godu Vācijai, kura pēc neveiksmīgā balsu sadalījuma 24. septembra parlamenta vēlēšanās šobrīd iestrēgusi valdības veidošanas procesā.


GADA NEMIERA CĒLĀJI. Katalonieši “šūpo” Spānijas vienotību

Neviens prātīgs starptautiskais novērotājs šobrīd neņemas spriest, kā attīstīsies tālākie notikumi Madrides un autonomās provinces Katalonijas attiecībās, taču skaidrs, ka atrisināt krīzi tā, lai visi būtu apmierināti, nav iespējams. Par spīti centrālās varas iebildēm, 1. oktobrī organizējot referendumu par neatkarību no pārējās Spānijas un 27. oktobrī to arī pasludinot, Katalonijas neatkarības piekritēji līdz šim nav spējuši iegūt savām akcijām starptautisku atbalstu. Daļa bijušās Katalonijas valdības ministru un neatkarības aktīvistu ir arestēti, bet daļa atrodas trimdā. Savukārt pašā Katalonijā ieviesta tiešā pārvalde. Lai arī 21. decembrī rīkotajās reģionālā parlamenta vēlēšanās separātisti ieguva vairākumu, tas ir minimāls un būtībā neko neatrisina. Drīzāk pat otrādi.


GADA DIPLOMĀTISKĀ “BUMBA”. Donalds Tramps izlemj par Jeruzalemi

ASV prezidents Donalds Tramps 6. decembrī paziņoja, ka Vašingtona oficiāli atzīst kristiešiem, jūdaistiem un musulmaņiem svēto pilsētu Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, ar to ne vien saceļot “vētru” pasaules diplomātiskajās aprindās, bet arī apstiprinot agrākos pieņēmumus, ka ir izlēmīgs, taču neapdomīgs. Baltā nama saimnieks uzskata, ka lēmumam jāveicina palestīniešu un izraēliešu salabšana, tomēr pagaidām viss liecina par pretējo. Palestīniešu skatījumā, šis solis sagrāvis visu Tuvo Austrumu miera procesu un amerikāņi vairs nav pelnījuši būt vidutāji palestīniešu un izraēliešu konfliktā. Novērotāji tik vienpusējai Jeruzalemes likteņa izlemšanai pārsvarā lieto apzīmējumus “bezatbildīga”, “graujoša”, “riskanta”, “nelikumīga”, “neattaisnota”, “satraucoša”. ES valstis ir paudušas nožēlu par ASV soli un turpina turēties pie agrākās līnijas, ka Jeruzaleme uzskatāma par abu – Izraēlas un pārskatāmā nākotnē dibināmās Palestīnas valsts – galvaspilsētu, attiecīgi sadalītu divās daļās vai arī tā, kā savā starpā vienotos paši palestīnieši un izraēlieši. Par pasaules noskaņojumu liecina 21. decembra ANO Ģenerālās asamblejas balsojums, kur ar 128 balsīm “pret” un tikai 9 “par” pieņēma rezolūciju, kas noraidīja Trampa lēmumu.


GADA NEVARONIS. “Raķešvīrs” Kims

Izskatās, ka totalitārās Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns nolēmis nokaitināt visu pasauli un pārbaudīt, cik izturīgs ir trauslais miers Korejas pussalā, ko it viegli varētu pārvērst šaurāka vai plašāka mēroga jaunā, katastrofālā karā, kodolkara iespēju neizslēdzot. Kodolprogrammas attīstīšana par spīti visam, regulārie tālā darbības rādiusa raķešu izmēģinājumi, 3. septembrī pazemē uzspridzinātais kodollādiņš, iespējams, ūdeņraža bumba, tika piekopti, par spīti ANO, ASV un pat Ķīnas brīdinājumiem, ignorējot arī jaunu sankciju draudus. Nu jau ziemeļkorejieši gatavi noslaucīt no zemes virsas ne tikai kaimiņu Dienvidkoreju, bet dot kodoltriecienu arī ASV, ja tā uzdrīkstēšoties vest Kimu pie prāta ar spēku. Diemžēl nekas neliecina, ka Ziemeļkorejas režīma politikā nākamgad varētu kas mainīties. Kims Čenuns ir nolēmis, ka Ziemeļkorejai jākļūst par “spēcīgāko kodolvaru un militāro varu pasaulē”.


GADA GLEZNA. Rekordsumma par Leonardo

Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans 15. novembrī izsolē Ņujorkā par 450 miljoniem ASV dolāru (380 miljoniem eiro) iegādājās ap 1500. gadu radīto itāļu renesanses laikmeta mākslinieka Leonardo da Vinči gleznu “Salvator Mundi” (“Pasaules glābējs”). Tādējādi princis uzstādīja jaunu pasaules rekordu summās, kas samaksātas par mākslas darbiem. Līdz šim rekords piederēja kādam kolekcionāram, kurš 2015. gadā samaksāja 300 miljonus dolāru, lai iegūtu ekspresionista Villema de Kūninga eļļas gleznu “Interchange”. “Salvator Mundi” kļūs par eksponātu novembrī atklātajā muzejā “Louvre Abu Dhabi” Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī.


GADA SKANDĀLS. Dopings – Krievijas sporta stūrakmens

Starptautisko sporta institūciju veiktā izmeklēšana lietā par Krievijas sportistu rezultātu “uzlabošanu” ar dopingu, dopinga provju viltošanu un blēdībām 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs šā gada 5. decembrī vainagojās ar Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu neļaut Krievijai kā valstij ar savu komandu piedalīties 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Tādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka politisku un ideoloģisku iemeslu dēļ dopinga lietošana Krievijā padarīta par valsts atbalstītu sistēmu. Līdz gada beigām SOK par antidopinga pārkāpumiem Soču spēlēs diskvalificēja 43 Krievijas sportistus. Vēl par vairākiem turpinās izmeklēšana, kas var noslēgties ar jaunām diskvalifikācijām. Sekojot speciālās SOK komisijas lēmumiem, SOK Krievijas sportistiem jau atņēmusi 13 Sočos netaisnīgi iegūtās medaļas, tajā skaitā skeletonistiem, bobslejistiem un kamaniņu braucējiem. Latvijas sportistiem tas ļauj uz goda pjedestāla pakāpties augstāk, iegūstot vairākas zelta un bronzas medaļas. Tādējādi Latvija atgūto balvu ziņā izrādījusies lielākā ieguvēja no šā skandāla.


GADA PENSIONĒŠANĀS. Pasaules vecāko prezidentu piespiež atpūsties

Zimbabves prezidents Roberts Mugabe līdz pavisam nesenam laikam skaitījās vecākais valsts vadītājs pasaulē. Sabijis pie varas šajā Āfrikas dienvidu valstī 37 gadus, 93 gadu vecumā viņš ij netaisījās atkāpties un bija gatavs savā savdabīgajā stilā valdīt vēl tikpat daudz. Tomēr ģenerāļiem un svītas ļaudīm beidzot bija gana – 15. novembrī Mugabe un viņa valdonīgā dzīvesbiedre Greisa tika gāzti mierīga apvērsuma ceļā un nosūtīti pelnītā atpūtā. Zimbabves prezidenta krēslā tagad sēž agrākais viceprezidents Emersons Mnangagva ar iesauku “Krokodils”.

LA.lv