Foto: latviesustrelnieki.lv

“Gaidi mani…” – atklāta izstāde par latviešu strēlniekiem 0

Šīs nedēļas nogalē atklāta un līdz 28. septembrim Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma fotogrāfiju un vēstuļu izstāde par Latviju un latviešiem pirmajā pasaules karā “Gaidi mani…”, liecina informācija muzeja mājas lapā.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Pirmais pasaules karš (1914 – 1918) bija 20.gadsimta vēstures fenomens, kas dziļi ietekmēja daudzu tautu likteņus un sabiedrības attīstības pamattendences. Antantes uzvara karā līdz nepazīšanai pārveidoja “Veco Eiropu” – sabruka Austroungārijas un Osmaņu impērija, Krievija un Vācijabija novājinātas. Visdziļākās pārmaiņas skāra Austrumeiropu, kurā izveidojās jaunas nacionālās valstis, arī Latvijas Republika.

Pirmā pasaules kara sākumam raksturīgās masu atbalsta demonstrācijas centrālajai varai karā iesaistītajās valstīs drīz vien saskārās ar skarbo realitāti no frontes ziņojumiem, kritušie, ievainotie, izpostītās pilsētas un ceļi utt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daļa šīs informācijas nesēju bija no frontes un okupētajām teritorijām sūtītās vēstules un pastkartes. Vairākums šo pastkaršu un vēstuļu autoru bija latviešu strēlnieki, kas sevi ar zelta burtiem ir ierakstījuši pasaules un Latvijas militārajā vēsturē un kuru patriotisms Latvijas valstij izšķirīgos brīžos nodrošināja Latvijas Republikas neatkarību.

Dažādas bija pasta funkcijas kara apstākļos, kā arī veidi, kā līdz adresātam nonāca konkrētās personas vai organizācijas sūtījums. Jau no pirmajām kara dienām visus pasta sūtījumus kontrolēja kara cenzūra, kas, maldinot ienaidnieka spiegus, pasta iestādēs sāka lietot “mēmos zīmogus”.

Latviešu strēlnieki saziņai ar tuviniekiem izmantoja karalauka pasta pakalpojumus. Savukārt pēc pirmajām Krievijas armijas neveiksmēm frontē daudzi karavīri nonāca gūstā, par ko liecina ar Sarkanā Krusta palīdzību uz mājām nosūtītās vēstules.

Dzīve turpinājās arī vācu armijas ieņemtajā Kurzemē – darbojās vācu Austrumapgabala pasta iestādes, kara cenzūra.

Savukārt vācu karavīru saraksti organizēja vācu armijas Karalauka pasts, kura nodaļas atzīmētas ar dažādiem numuriem, Jelgavā – Feldpost No214.

Izstādes idejas un realizācijas autors ir Aivars Cimermanis. Izstādē eksponētas pastkartes un vēstules no viņa privātās kolekcijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.