Ganību periodam jāgatavojas laikus 0
Šobrīd slaucamās govis tiek turētas pēc dažādām tehnoloģijām atkarībā no katra zemnieka iespējām un ekonomiskā izdevīguma. Tomēr vairākums slaucamo govju iet ganībās.
Ganību zāle no maija līdz septembrim ir pilnvērtīgākais un lētākais barības līdzeklis vasaras periodā, bet tās ekonomiskā efektivitāte atkarīga no zelmeņa ražības un ražas kvalitatīvajiem rādītājiem – jo tie ir augstāki, jo ekonomiski izdevīgāka ir lopbarība.
Zāles sausna satur dzīvniekiem zālēdājiem faktiski visas nepieciešamās barības vielas. Ganību ražība ir atkarīga no zelmeņa sastāva un biezības. Zālāju zelmeņa produktivitāti un ražas kvalitāti ietekmē daudzi faktori: augsnes auglība, botāniskais sastāvs, mēslojuma režīms, izmantošanas veids un intensitāte. Visus šos faktorus var vairāk vai mazāk regulēt. Pārdomāti kopjot zālāju laukus un ganības, var paildzināt to ražošanas produktivitāti un iegūt labu zaļmasu dzīvnieku ganīšanai un kvalitatīvas lopbarības sagatavošanai.
Pavasara priekšdarbi
Ganību kopšana ir jāuzsāk agri pavasarī pēc sniega nokušanas. Jāpārskata dabisko un kultivēto ganību platības, jāizvērtē, vai savu ganāmpulku varēs nodrošināt ar kvalitatīvu zāles lopbarību pietiekamā daudzumā, un atbilstoši tam jāveic pavasara darbi: akmeņu un citu piegružojumu novākšana; mēslu un kurmju rakumu izlīdzināšana, ecēšana; augsnes pievelšana kūdras augsnēs; papildmēslošana; botāniskā sastāva uzlabošana; ganību žoga remonts; dzīvnieku dzirdināšanas inventāra sagatavošana.
Kurmju rakumu un mēslu vietu izlīdzināšanu vislabāk veikt ar ganību ecēšām – šļūci. Šie defekti ganībās var aizņemt 5–10% un vairāk platības, īpaši pēc šīs ziemas, kad kurmju rakumu ir ļoti daudz. Ja kurmju rakumus neizlīdzina, tie apaug ar mazvērtīgiem zālaugiem un rada nelīdzenu mikroreljefu.
Ieteikumi zālaugu maisījumu izvēlei
Veidojot zālaugu maisījumus, iekļaujot tajos tauriņziežus, iespējams iegūt olbaltumvielām bagātu zāles lopbarību, tādējādi vienlaikus atrisinot zālāju mēslošanas problēmu, kas šajos ekonomiskajos apstākļos ir ļoti problemātiska. Zemniekiem jādomā par sēklu maisījumu sastādīšanu konkrētam augsnes tipam un ganību ierīkošanai, ņemot vērā to ilglaicīgu izmantošanu. Tauriņzieži ir labākie proteīna piegādātāji, salīdzinot ar stiebrzālēm. Turklāt tauriņziežu proteīnā ir vairāk neaizstājamo aminoskābju. Augšanas gaitā tie lēnāk zaudē kvalitāti, labāk garšo dzīvniekiem. Mūsu klimatiskajos apstākļos augstražīgi zālāju maisījumi (sarkanais, baltais āboliņš ar vairākām virszālēm un apakšzālēm) izmantojami gan pļaušanai, gan ganībām. Ganībās (sevišķi mazāk iekultivētās augsnēs) vajadzētu vairāk izmantot mūsu apstākļos retāk audzētos tauriņziežus – vanagnadziņus. Tie ir ilggadīgi tauriņzieži, labi piemēroti audzēšanai mērenā klimata apstākļos. Ja ganību masīvs ir plašs, paredzēts lielam ganāmpulkam, ieteicams to apsēt ar vairākiem zālaugu maisījumiem.
Vēlams, lai tie atšķirtos gan pēc botāniskā sastāva, gan zālaugu ātraudzības: ja ganībās ir zelmeņu dažādība, zāli labāk ēd, pagarinās ganību sezona, vieglāki kļūst zelmeņu kopšanas darbi.
Vēlamā sastāva ganības var izveidot, ja ierīko no jauna, iesējot noteikta sastāva zāles maisījumus. Šis pasākums ir samērā dārgs, tāpēc jācenšas to izdarīt kvalitatīvi, lai zelmenis kalpotu daudzus gadus.
Var iegādāties dažādus zāles maisījumus – gan ievestus no ārzemēm, gan Latvijā selekcionētos stiebrzāļu un tauriņziežu zāles maisījumus, kas ir ļoti labi piemēroti vietējiem apstākļiem un kam ir augsta ražība. Vietējie zālāju sēklu ražotāji izveidojuši maisījumus ar augstu kvalitāti, iekļaujot to sastāvā daudzgadīgās airenes šķirnes ar bagātu lapotni, lielu cukura daudzumu un balto āboliņu. Šis zelmenis piemērots intensīvu ganību ierīkošanai. Savukārt baltais āboliņš kopā ar skareni nodrošina ganību ilggadību un augstu izturību, to grūtāk izmīdīt.
Mazvērtīga zelmeņa uzlabošana
Mazvērtīgu, nekvalitatīvu ganību zelmeni ar zemu ražību dažkārt var uzlabot virspusēji, bez vecās velēnas iznīcināšanas. Šis paņēmiens saistīts ar daudzgadīgo zālaugu sēklu piesēšanu esošajā zelmenī un mēslošanas optimizēšanu. Virspusēja zelmeņa ielabošana ir lētāka, bet vēlamos rezultātus dod lēnāk – tikai divu trīs gadu laikā. Tomēr virspusējā zelmeņa ielabošanas tehnoloģijas apgūšana atsevišķos valsts īpatnējos augsnes un reljefa apstākļos var būtiski palīdzēt ierīkot ražīgākas ganības. Ir vietas, kur veco zelmeni pārart grūti, – ļoti akmeņainās platībās, augsnēs ar seklu aramkārtu, sīkpaugurainēs ar stāvām nogāzēm. Dažkārt zemniekiem vienkārši var trūkt nepieciešamo līdzekļu un tehnikas ganību uzlabošanai ar pārsēšanu un ir vēlme zelmeni ielabot lētāk. Šī tehnoloģija pasaulē tiek praktizēta samērā plaši. Stiebrzāļu zelmeņos piesēj tauriņziežus – sarkano un balto āboliņu, lucernu, vanagnadziņus, lai uzlabotu zelmeņa ražu proteīna daudzuma un sastāva ziņā. Dažkārt piesēj arī stiebrzāles.
Lopbarība pārejai uz ganīšanu
Pārejas periodam no ziemas barības uz ganībām jānotiek pakāpeniski, jo jāpaiet vairākām dienām, kamēr govs siekalu daudzums un sastāvs, kā arī priekškuņģu mikroflora piemērojas un nostabilizējas jaunas barības uzņemšanai. Mazais sausnas un kokšķiedras daudzums un augstais proteīna līmenis zālē ganību perioda sākumā atšķiras no govju ziemas barības. Šā iemesla dēļ var rasties gremošanas traucējumi, kas ievērojami var samazināt izslaukumus, izmainīt piena kvalitāti.
Pārejas periodā ieteicams papildus zālei izēdināt ar kokšķiedru bagātu barību – sienu, salmus, skābbarību. Bieži vien pavasarī ziemas barība vairs nav tik kvalitatīva un pēc jaunās zāles nogaršošanas dzīvnieki to vairs negrib ēst.
Lai tomēr iemānītu vairāk kokšķiedras – sienu, salmus vai skābbarību –, minētos barības līdzekļus der apliet ar melasi. Jāatceras, ka zālē, īpaši jaunā, maz minerālvielu, sevišķi nātrija, kalcija, fosfora, magnija, bet daudz kālija, tādēļ jau ganību perioda sākumā un visā vasaras periodā dzīvniekam jābūt brīvi pieejamam laizāmajam sālim. Svarīgi dzīvniekus nodrošināt ar atbilstošu minerālbarību un kvalitatīvu dzeramo ūdeni pietiekamā daudzumā.
Dzīvniekus izlaiž ganībās, kad augsne pietiekami apžuvusi un zāle sasniegusi 8–10 cm garumu. Govīm ar 3–5 tūkst. kg izslaukumu ganību attālumam no fermas nevajadzētu pārsniegt 2 km, bet ar augstāku produktivitāti – 1,5 km. Pirmajās divās dienās lopus gana ne ilgāk par divām trim stundām, turpmākajās dienās ganību laiku pagarina pakāpeniski, lai 7–10 dienu laikā lopus pieradinātu pie 8–10 stundu ganīšanas.
Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.
