Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. jūnijs, 2016
Drukāt

Franks Gordons: Krievijas ebrejiem atgādina, “kas viņus izglābis” (19)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

Labi atceros, kā t. s. vēlīnā staļinisma periodā visiem bija “jāzubrī” “VK(b)P vēstures īsais kurss”, kas tika laists apgrozībā 1938. gada 1. oktobrī un kura metiens jau pēc deviņiem gadiem pārsniedza 35 miljonus eksemplāru. Tagad Maskavas apgāds “MGIMO-Universitet” izdevis kopdarbu “Lielā Uzvara” 15 sējumos. Pēc satura rādītāja spriežot, šie 15 sējumi būs tāds kā garu garais “īsais kurss” attīstītā putinisma laikmetam, atspoguļojot mūsdienu Krievijas oficiālo laicīgo reliģiju.

Šajā kopdarbā (autoru kolektīva vadītājs – A. I. Podberjozkins) esot aplūkoti “visi Lielā Tēvijas kara aspekti”. Piemēram, ceturtajā sējumā, ko sauc “Kara citādā seja”, vēstīts “par kolaborāciju un nodevējiem”. Bet desmitais sējums, kā tiek vēstīts, “pilnībā veltīts Staļinam, viņa izcilajai lomai, vadot Padomju Savienību”. Viss skaidrs…

Kopdarba anotācijā pasvītroti “Padomju Savienības tautu (!) varoņdarbi un upuri, aizstāvot neatkarību (!), glābjot cilvēces civilizāciju no fašisma”.

Un, ja nu runa ir par glābiņu, prezidents Vladimirs Putins paudis gandarījumu par to, ka Krievijas ebreju kopienas vadība ierosinājusi ik gadu pēc jūdu reliģiskā kalendāra neatkarīgi no 9. maija svinēšanas īpašā “glābiņa un piemiņas dienā” apliecināt pateicību par to, ka padomju armija “izglābusi ebrejus no fašisma”. Manuprāt, tas skan kā liekulības izpausme. Daudziem maniem tautiešiem Baltijā, Bukovinā, Besarābijā, Galīcijā, mēģinot bēgt no uzbrūkošā Lielvācijas karaspēka, pie “vecās PSRS robežas” ceļu aizsprostoja, var teikt, NKVD “zonderkomandas”, piespiežot tos atgriezties un nolemjot drošai nāvei. Un, kad uzbrukošās padomju divīzijas pēc Staļingradas kaujas iztrieca Lielvācijas karaspēku no iekarotās teritorijas, tur vairs nebija ko glābt: vairāki miljoni manu tautiešu līķu jau gulēja neskaitāmās bedrēs vai bija pārpelnoti Aušvicā.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Nevaram izcelt nevienu tautu, visās ir varoņi, pašaizliedzīgi cilvēki, zagļi un zaglēni, nelieši un izcili nelieši. Kamēr Hitlers un Staļins bija izcili draugi, nekāda ēbreju sevišķa mīlestība notikt nevarēja ne vienā pusē. Arī neilgi pēc Hitlera iebrukuma Staļins sava aizdomīguma dēļ nekāds ēbreju mīļotājs nebija. Nu dabīgi ar laiku nostājās viss savās vietās. Ja nosvītro Hitlera un Staļina draudzības laiku, tad noteikti padomju savienība bija ēbrejiem tikpat draudzīga, kā krieviem un citām tautām ar visām izsūtīšanām un valsts ienaidnieku ķeršanas plāna izpildes rādītājiem.

  2. Un, ja nu runa ir par glābiņu, prezidents Vladimirs Putins paudis gandarījumu par to, ka Krievijas ebreju kopienas vadība ierosinājusi ik gadu pēc jūdu reliģiskā kalendāra neatkarīgi no 9. maija svinēšanas īpašā “glābiņa un piemiņas dienā” apliecināt pateicību par to, ka padomju armija “izglābusi ebrejus no fašisma”. Manuprāt, tas skan kā liekulības izpausme.
    ==============================
    Lai vai kā var …riebties Pitins, bet šoreiz viņam gan ir TAISNĪBA!
    Tieši …PSRS un Krievijas armijas KARAVĪRI (latviešus un ebrejus ieskaitot!) iznesa visu kara SMAGUMU no 1941.- 1945.gadam …
    Ebreji (židi!) karoja ABĀS frontes pusēs – bija gan Hitlera armijā, gan Sarkanajā armijā …

  3. Tā tik turpini, Frank! Neņem galā vatas bļāvienus. Viņi jau paši labi saprot ka bezjedzīgi nodzīvojuši mūžu PSRS paradīzē, tāpēc kaitina visi, kas atļaujās patstāvīgi ko spriest. To gadu norises ir ar katru gadu arvien vērtīgāka informācija, kas kaitina tos kam traucē melot.

  4. Atbildot komenjtatoram “es”: Gordoni begam ieprauksamies vilciena, kas ka “rtpojosais saastavs” devas Pliskavas virziena. Organizeti evakueja tikai kompartijas aktivu.Pad. varaai bija vienalga, vai zidiem izdevas begt vai ne.

  5. Kartejais pasutitais murgojums. Neka interesanta,pavisam palicis slikts ar izdomasanu,tomer vecums nem savu.Dakteri ir dargi, zales dargas ,naudinu kaut ka vavaga pelnit .

  6. psrs un marksisms tak bija ebreju veidots projekts un ideoloģija. vai tad ne?
    Cik man zinams ari loti mācīja skolā un visur, ka nedrikstot diskriminet ebrejus. Tas jau norada kā projekts tas bij.

  7. Frank, vai arī Jūs tagad lietojat krievisko vārdu “ebrējs”? Jeb to izvēlas LA tukšpauŗi? Paldies par Jūsu grāmatu par latviešu un žīdu attiecībām!
    Pavisam nesen attapu, ka no Latvijas taču tikai latvieši, nabadzīgākā, netalantīgākā daļa ir pāri palikusi… un bariņš krievu, kas nekad neko nav ne gribējuši, ne varējuši. Žīdu un baltvāciešu taču vairs nav…
    Tā nav Latvija… tas ir caur Tautas fronti realizēts svešs projekts… ar pusmiljonu svešu ļaužu.

  8. ielūkoties Solžeņicina darbā”Divsimt gad

  9. Łoti garlaicīgi

  10. “Nekas nav aizmirsts – neviens nav aizmirsts,” – arī NKVD “zonderkomandas” piespiestie, kuri cīnījās pret nacistiem. Slava varoņiem:
    1. Ļevs Šnērs – iesūtīts 1941. vai 1942. g. Diversantu grupas komandieris. Krita.
    2. Ābrams Levenšteins – iesūtīts Nikolaja Ķīša diversantu grupas sastāvā 1941. vai 1942. g. Krita Gulbenes mežos.
    3. īzaks Gelfands – desantēts kā izlūks ~1943. gadā. Krita 16.09.43.
    4. Broha Krecere – desantēta Mihaila Malgina diversantu grupas sastāvā Liepnas pag. Sagūstīta un nogalināta Balvos 16.09.42.
    5. Izraels Icigs – iesūtīts frontes izlūku grupas sastāvā 1942. g. pavasarī. Krita Ogres apkārtnē 23.05.42.
    6. Samuils Dimenšteins – darbojās partizānu pulkā “Par padomju Latviju”. Pazuda bez vēsts pie Sudomas dzelzceļa stacijas 21.06.42.
    7. Aleksandrs Eiduss – darbojās partizānu pulkā “Par padomju Latviju”. Krita kaujā pie Sorokinas sādžas 26.06.42.
    8. Sima Frīdlande – darbojās sarkano partizānu pulkā “Par padomju Latviju”. Sagūstīta Latvijā 16.07.42. Pakārta Rēzeknes cietumā 1942. g.
    9. Solomons Šmerls – darbojās sarkano partizānu pulkā “Par padomju Latviju”. Pazuda pie Gabanu sādžas 10.07.42. Vēlāk arestēts. Mira Rīgas karagūstekņu nometnē 28.01.43.
    10. Zālamans Ābramsons – dienēdams SA, nokļuva aplenkumā, bet tika ārā un pievienojās sarkanajiem partizāniem (domājams, ne Latvijas teritorijā). Izdzīvoja.
    11. Josels-Josifs Berelovičs – kara laikā bija sarkanais partizāns, un pēc tam dienēja SA. Krita pie Blīdenes pagasta “Bekukroga” 14.04.45.
    12. Rubens-Rubins Feldmans – izbēga no Daugavpils geto 1943. g. un pievienojās sarkanajiem partizāniem. Nogalināts 1943. vai 1944. g.
    13. Īzaks Haits – kara laikā bija sarkanais partizāns. Krita Latvijā 1942. vai 1943. g.
    14. Samuels Joffe – kara laikā bija sarkanais partizāns, un pēc tam dienēja SA. Izdzīvoja.
    15. Dveira-Dora Kabasa – izbēga no Daugavpils geto un slēpās pie Ivana Lavrenova no 1943. g. oktobra. Pēc tam aizbēga uz Lietuvu un pievienojās sarkanajiem partizāniem. Izdzīvoja.
    16. Motels Kāns – kara laikā bija sarkanais partizāns. Nogalināts Jēkabpilī 08.10.43.
    17. Jankels Marons – kara laikā bija sarkanais partizāns. Krita Zalves pag. 19.04.44.
    18. Leopolds Sahs – izkļuva no Liepājas aplenkuma un vēlāk darbojās sarkano partizānu vienībā. Sagūstīts un nogalināts Liepājā 1944. g. augustā.
    19. Vulfs-Volfs Salomonsons – izbēga no Rīgas geto un pievienojās sarkanajiem partizāniem. Izdzīvoja.
    20. Meiers Šneidermans – kara laikā bija sarkanais partizāns. Nogalināts Latvijā 23.05.42.

  11. Krievu šovinistu garīgā attīstība ir apstājusies pie “lielās uzvaras”. Bet ko tad viņi uzvarēja? Viņi (ar amerikāņu palīdzību) uzvarēja vācu nacismu, bet krievu nacismu (sauciet par fašismu, šovinismu, imperiālismu, komūnismu, koloniālismu — kā gribiet, tā pati neģēlība vien ir) viņi līdz šai dienai nav uzvarējuši. Un sekas Krievijā ir acīm redzamas. Krievu impērija slīd arvien tālāk pagātnē, atpalicībā un tumsonībā.

  12. Juus pats arii tachu ar gjimeni beegat uz KRIEVIJU, NE? Nepateiciigs cilveekbeerns.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ēēēē-Latvijai grūti…

Valdība šonedēļ nolēma vēl uz deviņiem mēnešiem – līdz nākamā gada 1. septembrim – pagarināt e-veselības sistēmas brīvprātīgās lietošanas termiņu. E-veselības projekta izstrādātājs ir Nacionālais veselības dienests. Gadiem vilktajā projektā ir iztērēti daudzi miljoni eiro, bet tas tā arī pilnībā nav sācis darboties. Daži jau ieviestie e-veselības pakalpojumi ir saņēmuši ārstu kritiku.
Patlaban ministrijās apspriež projektu par oficiālās elektroniskās e-adreses ieviešanu. Iecerēts, ka tā būs personas oficiālā deklarētā adrese elektroniskā vidē, lai ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm un pašvaldībām saņemt oficiālo korespondenci. Latvijai līdz šim ik pa laikam nācies saskarties ar nebūšanām, lieliem tēriņiem un termiņa kavējumiem arī citu e-pakalpojumu ieviešanā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+