Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. decembris, 2012
Drukāt

Garie svētki

eglite_leta

Bieži tā negadās, ka piecām brīvdienām Ziemassvētkos uz pēdām seko četras ar gadu miju saistītas. Ja vien uz darbu nesauc specifiskas dežūras, lauku saimniecības ritmi vai maiņu grafika diktēti pienākumi, šogad sanāk jauks papildu atvaļinājums aukstā gadalaika tumšākajā posmā, kad retais nejūt spēka izsīkumu.

 

Izklaides un atpūtas jomas piedāvājumi atjaunot iztērēto enerģiju birst bagātīgi kā sniegs no decembra mākoņiem: apmeklējiet kultūras pasākumus, slēpojiet, ceļojiet, baudiet izsmalcinātas SPA kūrortu procedūras, lutiniet sevi ar eksotiskām maltītēm! Veikali burtiski izgavilē dažādas akcijas un tik pasakainas atlaides, ka jāsāk prātot, vai tirdzniecība pēkšņi nav pārtapusi visaptverošā labdarībā. Aicinājumi tvert mirkļus un izmantot tikai šobrīd atvērtās iespējas tērēties ir pietiekami vilinoši, lai galvu zaudētu pat cilvēki, kuriem allaž pie rokas visu lietu praktiskais mērs. Nu, svētki taču!… Taupīga apdomība ir darbdienas pelēcīgais uzvalciņš, svētki grib tērpties daudz krāšņākās drānās, un mēs lielā pulkā aizejam šīs vēlmes pavadā, jo atelpa patiešām nepieciešama. Turklāt Ziemassvētkus apvij īpaša noskaņa, kas nepiemīt parastām brīvdienām. Katrā ziņā esam pelnījuši to atkal piedzīvot.

Taču labi zinām – jebkuri svētki paiet, aiz sevis nereti atstājot vilšanās sajūtu. Kas tur nebija vai bija?… Un tikai laika ritums palīdz saprast, ka Ziemassvētku piepildījums nav atkarīgs no tā, cik vērienīgas izklaides varējām atļauties un kādas delikateses baudītas mielastā. Jo šī nu ir tā reize, kad galvenā loma cilvēkiem, kuri sēdējuši blakus pie galda, briduši līdzās pa aizsnigušo mežu vai ar savu klātbūtni netraucējuši liesmiņu plīvai pieticīgi izrotātajā eglītē. Iespēja būt kopā ar tiem, kuri mūs saprot un mīl, ir pati galvenā greznība, ko tādi gari svētki piedāvā. Lasot dažādu paaudžu cilvēku atmiņas par ziemas saulgriežu svinēšanu, atšķiras laikmeti, apstākļi un vietas. Bet neiztrūkstoša un visiem atskatiem kopīga nianse ir siltā sirsnības sajūta pēc savējo pulciņā pavadīta laika, un šī sajūta nepazūd, svētku iluminācijai apdziestot. To mēdz dēvēt par pēcgaršu, kas piemīt arī labam vīnam.

Kaut gan Ziemassvētki tradicionāli saistās ar apdāvināšanos un jebkura iepirkšanās silda mūsu valsts ekonomiku, pati labākā velte ir un paliks kopābūšanas brīži, kas spēcina sirdi.

Manuprāt, šogad vispār īpaši Ziemassvētki – pirmie pēc diezgan plaši un reizēm gluži nopietni apcerētā pasaules gala. Tiesa, tādus katrs jau ir piedzīvojis ne reizi vien… Būs iespēja apmainīties pieredzē.

Lai sludinātais Ziemassvētku brīnums ienāk jūsu mājās tādā veidolā un izpausmē, kas patiešām priecē un spēcina dvēseli!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+