Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. maijs, 2014
Drukāt

Gāze no Polijas – visreālākā alternatīva
 (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā atzina eks­perti.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs skaidroja, ka Baltijas reģiona vēsturiskā īpatnība ir tāda, ka tehniski gāzes savienojums ir tikai ar Krieviju. Tiesa, patlaban Latvijai ir savienojums ar Igauniju, bet tas darbojas tikai vienā virzienā – no Latvijas uz Igauniju. Tāpat Latvijai ir savienojums ar Lietuvu, kas darbojas divos virzienos.

“Latvijai ir paveicies ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (Inčukalna PGK), kur glabāt gāzi. Taču gāzes sistēma ir uzskatāma par drošu, ja tai var piekļūt vismaz no diviem punktiem,” norādīja EM eksperts.

Kā pirmo iespēju Spiridonovs minēja Polijas un Lietuvas starpsavienojumu, kas Latvijai ļautu piekļūt Polijas gāzei. Otra iespēja ir Igaunijas un Somijas starpsavienojums, bet trešā iespēja ir sašķidrinātās dabasgāzes termināļi.

“Ja vēlamies drošu dabasgāzes piegādes sistēmu, ir jārunā par gāzes starpsavienojumiem. Gan Polijas un Lietuvas, gan Igaunijas un Somijas gāzes starpsavienojumi ir Latvijas prioritāro enerģētikas projektu sarakstā kopš 2008. gada. Arī Eiropas Komisija (EK) šos projektus ir atzinusi par prioritāriem, un patlaban notiek to sagatavošana. EK šie projekti ir jāiesniedz līdz šā gada septembrim,” atzina Spiridonovs.

EM valsts sekretāra vietnieks piebilda, ka Polijas un Lietuvas starpsavienojums nav Latvijas projekts, bet to izstrādā Polija. Savukārt Baltijas valstīs izkristalizējies, ka arī Latvija un Igaunija vēlas šo projektu redzēt īstenotu.

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis atzina, ka Latvija gūtu lielu labumu no Polijas un Lietuvas starpsavienojuma, jo, pateicoties šim starpsavienojumam, Latvija varētu piekļūt citu valstu gāzei, ko caur Poliju varētu piegādāt, piemēram, no Francijas gāzes krātuvēm vai arī no Nīderlandes ostām.

Runājot par Polijas un Lietuvas starpsavienojuma izmaksām, SPRK pārstāvis atzina, ka par šā projekta izmaksām ir pāragri spriest, taču AS “Latvijas gāze” starptautisko attiecību daļas vadītāja Andra Ješinska kā aptuvenu summu nosauca 560 miljonus eiro. “Sākotnēji Polijas un Lietuvas projekts paredzēja, ka visas izmaksas tiek attiecinātas tikai uz Baltijas valstīm, bet Polija nesedz nekādas izmaksas. Un tā bija galvenā problēma, kāpēc pārvades sistēmas administratori nevēlējās piekrist šim risinājumam,” stāstīja Ješinska.

Taču EM valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka Polijas un Lietuvas starpsavienojuma projekta izmaksas tiks sadalītas solidāri starp Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, turklāt šim projektam varēs piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu 75% apmērā. “Ja četru valstu līdzfinansējums ir 140 miljoni eiro, tad Latvijas daļa, aptuveni rēķinot, ir 35 miljoni eiro. Un par šādu summu Latvija var iegūt alternatīvu gāzes piegādes ceļu,” uzsvēra Spiridonovs.

Tuvākā mēneša laikā ir jāizšķiras par kādu no ceļiem, kā pārtraukt Krievijas gāzes monopolu, atzina premjerministre Laimdota Straujuma.

Pēc Ministru prezidentes teiktā, pastāv vairākas iespējas – gāzes vads caur Poliju un Lietuvu, savienojot ar Rietumeiropu, reģionāla gāzes termināļa būve, par ko neesot iespējams vienoties jau vairākus gadus, kā arī sava lokālā termināļa būve Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kapec neviens .. neraksta,cik tass maksas ?
    Pati letaka PASAULES GAZE IR KRIEVIJAI,un nevajag sheit dulinat tautu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+