Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. oktobris, 2013
Drukāt

Uldis Šmits: Gidona Krēmera maigā vara (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Viens no mūsdienu izcilākajiem mūziķiem – Gidons Krēmers – nesen, Annas Poļitkovskas nāves gadskārtā (7. oktobrī), Berlīnes filharmonijā rīkoja koncertu “To Russia with Love”, kas bija veltīts Krievijā nogalinātajiem, ieslodzījumā esošajiem un vajātajiem demokrātisko brīvību aizstāvjiem. Jau dzirdu jautājumu, kāpēc par to ir jāraksta. Kaut vai tāpēc, ka savulaik no PSRS aizbraukušais mūziķis, kā labi zināms, arvien sevi saista ar Latviju un arī lielākajos Eiropas preses izdevumos tiek dēvēts par “slaveno Latvijas vijolnieku” jeb “latviešu vijolnieku” un globālu ievērību guvušā kamerorķestra “Kremerata Baltica” dibinātāju. Otrs jautājums varētu būt, kāda mums daļa gar Krievijas lietām. Domājams, ka varbūt tomēr daudz lielāka nekā tiem ļoti pazīstamajiem māksliniekiem vai vācu aktieriem, kuri arī piedalījās šajā koncertakcijā. Tāpat kā Nobela prēmijas laureāte rakstniece Herta Millere, kura pirms pāris gadiem viesojās Rīgā.

Kamēr Gidons Krēmers Berlīnē kopā ar domubiedriem spēlēja un arī mazliet runāja, aicinādams sabiedrību “atmosties”, jo Putina režīma rīcībā ir skaidri saskatāmas “diktatūras pazīmes”, Krievijas kaimiņvalsts Latvija par šo tēmu klusēja. Lai gan Tautas frontes dibināšanas apaļā jubileja bija visnotaļ piemērots simbolisks brīdis, lai pat mūsu izvairīgie valstsvīri un ārpolitikas veidotāji kaut drusku pieminētu gan bijušos, gan vēl kā par brīnumu saglabājušos Krievijas demokrātus. Tā teikt, kādreiz kopīgi aizstāvēto vērtību vārdā… Taču mūziķis Krēmers izrādījās laikam vienīgais ar Latviju saistītais pazīstamais cilvēks, kurš atrada par vajadzīgu šajā sakarā ne tikai kaut ko pateikt, bet arī sarīkot veselu pasākumu, kuru filmēja Eiropā iecienītais vācu un franču televīzijas kanāls “Arte” un kura ieraksts vēl kādu laiku būs pieejams internetā. Protams, Latvijas ziņu portālos informācija par Gidona Krēmera pasākumu parādījās, bet tā pašķīda kultūras un izklaides jaunumu vispārējā jūklī, kur aci piesaista arī “spridzīgā krievu repere Kisuļa” un kārtējie Holivudas plaša patēriņa ražojumu pieteikumi. Varbūt tomēr šis teju visā pasaulē atspoguļotais un aprakstītais notikums bija pelnījis lielāku uzmanību tieši Latvijā – nevis Čīlē vai Austrālijā – un pirmām kārtām no mūsu valdošo aprindu puses. Tas pat ir noderīgs kā paraugs tik bieži piesauktajai sabiedrības saliedēšanai, jo kas gan var būt vēl saliedējošāks par izcilu mākslu un izciliem māksliniekiem, kuri atbalsta vispārcilvēciskus ideālus…

Galu galā iepriekš pieminētais aicinājums “atmosties” bija galvenokārt adresēts politiskajai elitei. Tās pārstāvji Latvijā reizēm mīl bikli norādīt uz labi zināmo pie mums ieplūdināto “maigo varu”, kura gan Baltijas telpā arvien biežāk tiek papildināta ar itin prastu ekonomisku šantāžu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šovasar izteicās, ka īstais pretlīdzeklis ir pilsoņu informēšana, ka “nopietns darbs ir politiķiem, viedokļu līderiem” un ka “sabiedrība gluži vienkārši ir jāizglīto”. Taču Latvijā to diez ko nedara ne t. s. viedokļu līderi, ne politiķi. Labi vismaz, ka šoreiz kāds to ir paveicis viņu vietā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ar mūziku var likt raudāt pat akmeņiem!!!

  2. Paldies Gidonam!

  3. Nez vai daudzi no zhiidu lamaataajiem ir ko dzirdeejushi par Gidonu Kreemeru, kas vienmeer visiem un visur staasta, ka latvieshi ir tauta ar savu savdabiigu un interesantu kultuuru. Un Kremers nebuut nav vieniigas no shiis tautas, kas ir lojaali pret Latviju un latvieshiemm. Un jaabriinaas, ka veel aizvien ir tik daudz latvieshu, kas nesaprot, ka gilman pliner kompaanija ir Maskavas algaadzhi, kam ar zhiidu tautu diez vai ir kas kopiigs.

  4. Ko lai saka? Latvietis pašlaik ir tā ieracies “treknajos gados” sasniegtā rocības līmeņa atjaunošanā un izkļūšanā no bedres, ka viņu neinteresē kaut kāda tur Poļitkovska, kas nav “adekvāti novērtējusi situāciju valstī, kurā dzīvo”. Baidos, ka arī par to, kas bija Anna Poļitkovska, ierindas latvietis nezināja pat tad, kad viņa bija dzīva. Kā esmu konstatējis, pat daudzi latviešu inteliģences pārstāvji: Imants Kalniņš, ja nekļūdos – arī Atis Kļimovičs – izjūt stipru naidu pret Rietumiem un aicina mūs pievērst skatu Austrumiem. Un ne jau tāpēc, lai atcerētos Poļitkovsku, bet lai draudzētos ar Krieviju.

  5. Mums budžets bija jāpieņem!

  6. Zigurds Mežavilks Atbildēt

    To kā Gidons Kremers, kas ir šobrīd pasaulses Muziķis Nr 1, saņēma Latvijas pasi, parādīja kāds krievu TV kanāls, bet LTV par to “turēja muti”. Pasaules muzikas kanāls MEZZO vairākus gadus pāraidīja daudzus seriālus par Gidonu Krmemeru un viņa Kremeratu, pasaulē zināmāko personību un komandu no Latvijas. Atkal LTV “tureja muti “ciet. Toties LTV taurē par kādu čekistu komandu, par kuru pārējā pasaule neko nezina un negrib zināt. Latvijas politiķi sķērdē pasakainu naudu čekistu komandas daudzināšanai un beidzot dodas pie kaida kaimiņvalsts diktatora, lai demonstrētu solidarotāti ar bijušās komunistiskās pasaules rēgiem. Pat Ministru prezidents, kas prata noverst Latvijas nogāšanos bankrota bezdibenī, nespēj atšķirt pasaules kulturas personību un notikumu patieso vērtību. Šis ir tas gadījums. Ko neapraksta DIENA vai LA, bet plaši publicē The New York Times.

Draugiem Facebook Twitter Google+