Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. aprīlis, 2013
Drukāt

Ģimenes ārstiem būs jāapzvana savi slimnīcā nenogādātie pacienti

Foto-LETAFoto-LETA

No pirmdienas, 1.aprīļa, tiek ieviesta jauna kārtība – ģimenes ārstiem vai prakses māsām nākamajā dienā būs jāapzvana vai nepieciešamības gadījumā jāapmeklē savi pacienti, kuri saukuši ātro palīdzību, taču tā nav nogādājusi viņus slimnīcā, jo veselības stāvoklis nav bijis tik smags, aģentūra BNS uzzināja Veselības ministrijā (VM).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ( NMPD) sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Bukša apliecināja, ka viss ir nodrošināts, lai jauno sistēmu īstenotu. “Mums jau pašlaik ir datorizētas sistēmas, kas uzskaita un arhivē visus izsaukumus. Sistēmā saglabājas pacienta dati, izsaukuma vieta, laiks, informācija par traumu vai saslimšanu,” paskaidroja Bukša.

No Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācijas sistēmas NMPD savukārt iegūs informāciju par katra pacienta ģimenes ārstu un ārsta e-pasta adresi. Uzreiz pēc izsaukuma NMPD nosūtīs ģimenes ārstam e-pastā īsu informāciju, ka pie pacienta konkrētā dienā un laikā bijusi ātrās palīdzības brigāde un pacients nav nogādāts slimnīcā, proti, veselības stāvoklis nav tik smags vai arī pacients atteicies braukt uz slimnīcu.

Atbilstoši valdības noteikumiem ģimenes ārstam vai prakses māsai nākamajā dienā ir jāsazinās ar pacientu un nepieciešamības gadījumā jādodas mājas vizītē. Valsts apņēmusies apmaksāt mājas vizīti.

“Visbiežāk mājās paliek hroniskie pacienti, kuriem, piemēram, zāles nav laikā iegādātas, tāpēc ir saasinājums, vai arī pacients nebija vērsies pie ģimenes ārsta. Vai arī cilvēki ar augstu temperatūru – akūti respiratoru saslimšanu, kuriem nepieciešama tālāka ģimenes ārsta aprūpe,” sacīja Bukša.

VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders norādīja uz vairākiem ieguvumiem no jaunās kārtības, piemēram, pacienti jutīsies aprūpētāki, saņems nepieciešamo palīdzību.

“Līdz šim bijusi problēma – hroniskie pacienti mēdz saukt neatliekamo palīdzību mēnesī vienu, otru, trešo reizi, taču pie ģimenes ārsta neiet. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde jau tikai novērš akūto stāvokli, bet ārstēšana nenotiek ilgtermiņā,” paskaidroja Šneiders.

VM dati liecina, ka vidēji ģimenes ārsta praksē apmēram septiņi līdz desmit pacienti mēnesī saukuši ātro palīdzību, bet nav stacionēti.

Šneiders arī atzina, ka, ieviešot šīs izmaiņas normatīvajos aktos, VM un NVD informējuši ģimenes ārstus par izmaiņām un tās izskaidrojuši.

Uz jautājumu, vai VM iestādes pārbaudīs, vai pēc ātrās palīdzības izsaukuma ģimenes ārsti vai prakses māsas tiešām 24 stundu laikā zvana pacientam vai dodas mājas vizītē, Šneiders atbildēja, ka Veselības inspekcija pārbauda ģimenes ārstu prakšu darbu kopumā, līdz ar to pārbaudīšot arī šo jautājumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+