Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. novembris, 2012
Drukāt

Glābjot “Erasmus”, vāc parakstus


Foto - LETAFoto - LETA

Pirms nepilna mēneša izskanēja paziņojums, ka finansējuma trūkuma dēļ apdraudēta daudzu studentu iecienītā apmaiņas programma “Erasmus”. Eiropas Komisija gan sola, ka tiks rasts risinājums un programma turpinās darboties. 


Vairāk nekā simts Eiropā pazīstamas personas no izglītības, literatūras, ekonomikas, filozofijas un sporta pasaules jau parakstījušas atklātu vēstuli ES valstu un valdību vadītājiem, aicinot atbalstīt apdraudēto studentu apmaiņas programmu “Erasmus”, kas palīdzējusi tūkstošiem jauniešu iepazīt dzīvi, darbu un studijas citās Eiropas valstīs. Starp parakstītājiem ir pazīstamais spāņu kinorežisors Pedro Almodovars, Nobela prēmijas laureāts Kristofers Pisaridess, Lietuvas olimpiskā medaļniece Rūta Meilutīte un citi. No Latvijas vēstulei pievienojušies molekulārbiologs un TV personība Juris Šteinbergs, dziedātājs Lauris Reiniks, kā arī “Erasmus” Latvijas vēstnieki.

 

Atklātā vēstule

“Nepadariet Eiropas jauniešus par zudušu paaudzi!

Aicinājums ES valstu un valdību vadītājiem

Ekonomikas krīze ir stipri skārusi Eiropas jaunatni. Kopš krīzes sākuma bezdarba līmenis 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū ir pieaudzis uz pusi. Šodien katrs piektais gados jaunais eiropietis – kopā vairāk nekā pieci miljoni – ir bez darba. Tas nevar turpināties. Mēs nevaram atļauties zudušu paaudzi.

Eiropas atbildei jābūt izglītībai un apmācībai. Civilizētas sabiedrības iegulda, lai jaunieši varētu kļūt par aktīviem pilsoņiem, atrastu darbu un dzīvotu piepildītu dzīvi. Laba izglītība ir visa pamats, jo mūsu jaunatne gatavojas dzīvei pasaulē, kas arvien straujāk mainās, ir mobila, savstarpēji atkarīga un kurai raksturīga kultūras daudzveidība.

Pēdējo 25 gadu laikā Eiropas Savienības populārā programma “Erasmus” ir ļāvusi gandrīz trīs miljoniem Eiropas jauniešu studēt citās zemēs. Jau labu laiku “Erasmus” atbalsta arī praksi uzņēmumos ārvalstīs. Vesela paaudze ir mācījusies, ko nozīmē dzīvot un strādāt līdzās citas kultūras cilvēkiem, un apguvusi piemērošanos, kas ir būtiska mūsdienu darba tirgū.

Mēs ceram, ka “Erasmus” 2012./2013. gada budžets būs pietiekams, lai, pamatojoties uz iepriekš norunātām saistībām, izpildītu studentiem apsolīto, citādi tūkstošiem jauniešu nāktos iztikt bez pieredzes, kas, iespējams, mainītu viņu dzīvi.

ES ir ierosinājusi jaunu finansējuma programmu “Erasmus visiem”, kas no 2014. gada nodrošinās iespējas vēl vairākiem miljoniem Eiropas jauniešu. Tā ļaus viņiem studēt, piedalīties apmācībā, strādāt un veikt brīvprātīgu darbu citā valstī. Citiem vārdiem: iegūt tādu pieredzi, kas viņiem palīdzēs atrast ļoti vērtīgo pirmo darbu.

“Erasmus visiem” izmaksās mazāk nekā 2% no ES kopbudžeta. Turpmākajās nedēļās jums, ES vadītājiem, ir dota vienreizēja iespēja atbalstīt jauno programmu un piešķirt tai vajadzīgo naudu.

Mūsu jaunieši to ir pelnījuši. Mūsu nākotne ir no tā atkarīga.”

Seko vairāk nekā 100 paraksti

Ar šo vēstuli un visiem tās parakstītāju vārdiem varēs iepazīties šodien 
pēc plkst. 13 mājas lapā http://europa.eu/rapid/latest-press-releases.htm

 

Komentārs

Inna Šteinbuka, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja: “Lai varētu turpināt finansēt “Erasmus” programmu, ES valstu valdībām un Eiropas Parlamentam jāatrod risinājums un jāpalielina maksājumu apjoms ES 2012. gada budžetā. Pagaidām sarunas nav beigušās, bet no tām būs atkarīgs, vai naudas pietiks tiem “Erasmus” studentiem, kuri uz ārzemēm paredzējuši doties pavasara semestrī. Tie, kas jau aizbraukuši, stipendijas noteikti saņems, jo nauda no Eiropas Komisijas jau nonākusi pie atbildīgajām iestādēm dalībvalstīs un tām ir arī zināmas finanšu rezerves.

Problēmas radušās tādēļ, ka šā gada ES budžets ir mazāks par EK pieprasīto. Situācija ir saspringta gandrīz visās budžeta pozīcijās, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu – nauda ir tikpat kā beigusies, un pašlaik tiek veikti pēdējie maksājumi. Komisija dara visu, kas ir tās spēkos, pārnesot finansējumu no tām pozīcijām, kur veidojas pārpalikums, taču tādu šogad ir ļoti maz. Tāpēc vienīgā izeja ir – dalībvalstīm un EP jāvienojas par lielāku šā gada budžetu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+