Foto – publicitātes

Gleznotājas Annas Laicānes izstāde “Mandarīni un saules gaisma” 0

No 13. marta līdz 6.aprīlim galerijā “Daugava” skatāma gleznotājas Annas Laicānes izstāde “Mandarīni un saules gaisma”.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

“Klusā daba man ir patikusi kopš bērnības. Man tā nešķiet. Mirusi – nedzīva daba. Tā ir dzīva. Manās gleznotajās klusajās dabās jūtama cilvēka klātbūtne. Es gleznoju ķiršu kastes tirgū, daļēji nolobītus mandarīnus, kas steigā atstāti uz galda, pusizdzertas kafijas krūzes, baložus, kas arī top par daļu no manas klusās dabas.
Ainava atrodas ārpus telpām, tāpēc to vienmēr papildina skaņas, kas nonāk arī gleznā. Taču klusā daba – priekšmeti, kas jauši vai nejauši dzīvo savu dzīvi parasti atrodas telpā – klusumā. Es gleznoju kastaņus, jo tie man šķiet bezgala skaisti. Rudenī var dzirdēt, kā vējš tos rauj no kokiem. Tie krīt ar dobju skaņu un atveras triecoties pret zemi. Tas ir ļoti rudenīgi, var sajust gadalaiku maiņu, laika plūdumu. Tā ir kā haika bez vārdiem.
Un vēl kastaņos ir dāvanas – atvēršanas prieks. Kuram gan nepatīk paņemt kastani, nolobīt zaļo čaulu un ieraudzīt šokolādes brūnu kastani. Tas ir brīnums, ko visi bērnībā ir izjutuši.
Mani pēdējie ceļojumi bija saules gaismas pielieti, kurā krāsa iemirdzas tik ļoti, ka jāpiemiedz acis.
Tieši to es arī gleznoju,” Anna Laicāne

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.