Mobilā versija
Brīdinājums +13.9°C
Anšlavs, Junora
Trešdiena, 25. maijs, 2016
9. aprīlis, 2014
Drukāt

Aizsardzība – viena no valsts galda kājām. Saruna ar Raimondu Graubi (18)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pēc notikumiem Krimas pussalā teju ikviens mūsu lasītājs sev ir uzdevis jautājumus: “Vai kas tāds varētu atkārtoties Latvijā? Cik droši mēs šeit varam justies?” Diez vai kāds to spētu atbildēt ticamāk nekā pašreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants RAIMONDS GRAUBE. Ar viņu sarunājās “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.

V. Krustiņš: – Atļaušos sākt ar izvilkumu no intervijas ar Tālava Jundža kungu, kurā viņš saka: “Mēs esam atteikušies no teritoriālās aizsardzības, jo kaujas tagad nenotiek kā Otrā pasaules kara laikā. Tagad atlido desants, ieņem galvaspilsētu, valdības māju un parlamentu.” Mums kā vienkāršiem pilsoņiem civilistiem tas rada jautājumu – vai tad mēs neaizsargāsim savas valsts teritoriju? 


R. Graube: – Nē, noteikti tas to nenozīmē! Modernā kara māksla attīstās ļoti strauji, un tiek lietotas arvien sarežģītākas tehnoloģijas, vienības kļuvušas ļoti mobilas un spēj īsā laikā pieveikt milzīgus attālumus. Tādēļ arī vairs nav aktuāla klasiskā aizsardzība, mūsu vienībām ierokoties pie valsts robežas un uzsākot teritoriālu aizsardzības cīņu. Mūsdienās, ņemot vērā Latvijas armijas un zemessardzes pašreizējās un prognozējamās spējas, mēs šādu aizsardzību nespētu realizēt. Mūsu uzvaras mēraukla ir laiks – spēt noturēt aizsardzību tik ilgi, lai paspētu ierasties palīgā mūsu partneri, pirmkārt no NATO, bet arī no citām partnervalstīm un organizācijām. Nevajadzētu sevi maldināt ar ilūzijām, ka spējam izveidot tādus militāros spēkus, ka spētu vieni paši ilgstoši noturēt valsts aizsardzību. Taču vēl bīstamāki ir apgalvojumi – ja reiz nevaram vieni sevi aizsargāt, tad nav jēgas vispār veidot militāros spēkus. Mūsu uzvara ir laiks!

Ģ. Zvirbulis: – Tad precizēsim – cik ilgs laiks NATO un citu mūsu partneru bruņotajiem spēkiem būtu nepieciešams, lai ierastos palīgā?


– Liels skaits šo jautājumu satur NATO klasificēto informāciju. Taču varu teikt tik daudz, ka NATO ir izveidotas ātrās reaģēšanas vienības – militāri formējumi, kas atrodas pastāvīgā kaujas dežūrā. Arī Latvijas vienības ik pa brīdim atrodas šajās dežūrās. Pašlaik – nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība un mīnu kuģis. Ir noteikti laiki, kuros šai vienībai būtu jāspēj ierasties pie mums. Sauszemes elementā mēs runājam par apmēram piecām dienām, bet, protams, ir vienības, kuras var ierasties dažu minūšu vai stundu laikā atkarībā no savas atrašanās vietas. Turklāt tiek domāts par iespēju attīstīt NATO bāzes arī šeit uz vietas, jo tie būtu preventīvi pasākumi, kuri garantētu, ka pēkšņi uzbrukumi nav iespējami. Arī šeit dežurējošās kaujas lidmašīnas ir nopietns preventīvs garants, ar ko ikvienam iespējamajam pretiniekam ir jārēķinās.

V. Krustiņš: – Pieņemsim, ka pretinieks Rīgā patiešām ir nometis savus desanta spēkus. Kāda rīcība tiek sagaidīta no civilajiem iedzīvotājiem? Pacietīgi gaidīt, kad ieradīsies ārvalstu palīgspēki? Vai tautas pretošanās vispār izsvītrota no militārās leksikas? Un kā ar zemessardzes lomu aizsardzībā?


– Sākšu ar to, ka tīri hipotētiski grūti iedomāties, ka Rīgā pēkšņi varētu nomest desantu. Mūsu rīcībā ir ne tikai mūsu izlūku informācija, bet visa NATO izlūkošanas informācija. Jebkuram pretiniekam būtu nepieciešams laiks, lai sagatavotos šādam uzbrukumam, un tas neizbēgami tiktu pamanīts.

Pašreizējā Krimas situācija ir kā laime nelaimē, jo likusi debatēm par valsts aizsardzību un drošību ieņemt pareizu virzienu. Taču brīžiem man ir tāda sajūta, ka valda uzskats – iedosim tos divus procentus no IKP un ar to mehāniski tiks izlabotas visas iepriekšējās kļūdas resursu piešķiršanā aizsardzībai. Sak – sapirks ieročus un viss būs kārtībā! Tā tas nav! Pats svarīgākais – vai tautai ir vēlme aizsargāt savu valsti un izpratne par to, kāda cena jāmaksā par neatkarību un brīvību. Zemessardze savā ziņā ir lakmusa papīrs tam, cik liela ir šī vēlme un izpratne. Es baidos no tās dienas, kad nebūs neviena brīvprātīgā, jo tas nozīmēs, ka ar valsti kaut kas nav kārtībā. Ja neviens nevēlas aizsargāt valsti, tad tai nav nekādas vērtības. Mana profesionālā atbildība un aizsardzības jomas atbildība kopumā ir par to, kā izmantot šo pilsoni, kad viņš ir izteicis vēlmi piedalīties valsts aizsardzībā. Vai mums pietiek līdzekļu, lai viņu apbruņotu un apmācītu. Šajā brīdī parādās jautājums par tiem diviem procentiem, bet tas ir tikai sekundārs. Galvenais ir cilvēku vēlme. Labi, ka tā ir būtiski palielinājusies. Piemēram, zemessardzes mājaslapas apmeklējums pieaudzis piecas reizes. Tas liecina, ka jauni cilvēki aktīvi interesējas par iespēju līdzdarboties aizsardzībā. Reālo pieteikumu skaits par uzņemšanu zemessargos pieaudzis par 36% pretstatā ierastajai praksei, ka gada sākums šajā ziņā ir kluss laiks.

– Es nešaubos par jūsu militārajiem nodomiem. Bet kā ir ar aizmuguri? To mēs droši vien uzzināsim maijā, kad redzēsim, par ko pilsoņi vēlēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās – par Ždanoku vai par ko citu. Pirms pāris gadiem divvalodības referendumā mēs jau redzējām, ka 270 000 cilvēku nobalsoja par valsts valodas tiesību piešķiršanu krievu valodai. Arī Krima nebūtu paņemta, ja tur jau nebūtu cilvēku, kas sagaidīja šo karaspēku. 


– Es kā bruņoto spēku komandieris neanalizēšu šos jautājumus no aizsardzības viedokļa. Tie vairāk ir valsts iekšējās drošības jautājumi, par ko atbildīga Iekšlietu ministrija. Mēs, protams, ar to sadarbojamies, un man ir pieejama pietiekama informācija.

Taču, tā kā jūs pieminat Krimas notikumus, tad uzskatu par nepieciešamu paskaidrot jūsu lasītājiem, ka Latvijā Krimas scenārijs nav iespējams! Šajā pussalā atšķirībā no Latvijas jau atradās Krievijas karaspēks, kas radīja bāzi tā sauktajām pašaizsardzības vienībām. Būtībā tās bija regulārā karaspēka vienības, kurām bija noņemtas nost uzšuves. Tas bija acīmredzami pat Krievijas telekanālos.

Ģ. Zvirbulis: – Labi, Krievijas armijas bāzu mums te nav, bet pamodelēsim ­situāciju! Vai nepastāv draudi, ka “pašaizsardzības vienības” šeit ierodas gluži vienkārši – civilā apģērbā, ar tūristu vīzām, diplomātu pasēm un uzturēšanās atļaujām. Iebrauc ne vien no Krievijas, bet arī caur citām ES valstīm. Bruņojums paralēli tiek ievests pa dažādiem kontrabandas ceļiem. Varbūt kādā rītā mēs pamodīsimies, kad Rīgas ielās jau maršēs bruņoti spēki, kaut arī robežai neviens nebūs ar spēku lauzies pāri?


V. Krustiņš: – Es tikai papildināšu šo jautājumu ar vērā ņemamu faktu, ka pēc Krievijas armijas izvešanas šeit palika vismaz 
20 000 spēcīgu vīru. Tostarp padomju armijas virsnieki, kas bija pensionējušies, bet nebija nekādi večuki. Pat ja tagad viņi ir gados, tad viņiem ir pēcteči, kuru skaits un noskaņojums liek būt uzmanīgiem. 


– Notikumi Krimā tiešām bija ļoti neklasisks karaspēka izmantošanas veids. Nevienā kara reglamentā nekas tāds nav aprakstīts. Svešs karaspēks atradās citas valsts teritorijā, bet tajā pašā laikā it kā nebija svešs karspēks. Tādēļ es neizslēdzu, ka jūsu aprakstītā sagatavotu karavīru ienākšana, maskējoties par civilajiem, varētu tikt izmantota. Taču tajā pašā laikā šāda iespēja ir ļoti hipotētiska. Esmu pārliecināts, ka Drošības policija, robežsardze un citi iekšlietu dienesti rūpīgi analizē visu informāciju. Un noteikti pamanītu, ja pēkšņi tūkstoši viena vecuma un vienas pilsonības vīrieši mēģinātu iebraukt mūsu valstī.

– Es gan Drošības policijas jaudai ticētu ierobežotā veidā un gribētu atgriezties pie iepriekšējā jautājuma – vai iebrukuma gadījumā tiek plānota arī tautas pretošanās, piemēram, organizējot partizānu cīņu?


– Partizānu cīņas metode ir visaugstākā tautas gribas izpausme, kas prasa visaugstāko morālo noturību un vēlmi aizstāvēt savu valsti. Partizānu cīņas ir tautas izmisuma cīņas, kurās rezultāts tiek sasniegts ļoti reti, ja vien viņi nesaņem palīdzību no ārpuses. Tās pamatā var būt tikai cilvēku griba, jo valsts institūcijas un valsts vara un armijas centralizētā komandsistēma uz to brīdi, visticamāk, ir pilnībā sagrauta. Mans kā bruņoto spēku komandiera uzdevums ir tikai nodrošināt, lai šie cilvēki būtu bruņoti un apmācīti. Bet vēlme aizstāvēt valsti ir atkarīga no patriotisma, kas ieaudzināts skolā, ģimenē vai socializācijas procesā.

Starp citu, mani satrauc, ka rudenī, veidojot nākamā gada budžetu, politiķi pensionāriem, skolotājiem, ārstiem vai vēl kādam varētu teikt – piedodiet, mēs jums nevarējām piešķirt naudu pensijai vai algām tādēļ, ka to vajadzēja Graubem un bruņotajiem spēkiem. Bet tos divus procentus taču nevajag man vai bruņotajiem spēkiem, vai NATO! Tā nauda ir ieguldījums mūsu visu drošībā! Sabiedrībai ir jāsaprot, ka aizsardzība ir viens no pīlāriem, kas balsta valsti. Tāpat kā galdu balsta četras kājas, tā valsti balsta politiskā stabilitāte, ekonomiskā stabilitāte, sociālā drošība un aizsardzība. Ja kāda no šīm kājām tiek noīsināta, galds gāžas apkārt. Zemessargs šodien gatavs brīvprātīgi ziedot savu brīvo laiku un ģimenes dzīvi, lai stiprinātu valsts aizsardzību. Rīt varbūt viņš šā mērķa dēļ pat upurēs dzīvību. Tā, manuprāt, ir augstākā pilsonības izpratnes forma! Bet, ja valsts nevar kaut cienījamu formastērpu un bruņojumu viņam piešķirt, tad tas nenoliedzami ietekmē citu cilvēku vēlmi sekot šim piemēram. Ja karavīrs nav motivēts, bruņots un apmācīts, tad nekāda partizānu cīņa nesanāk.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Drukāt Uz augšu

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Tas desants līdz Rīgai nokļūst ar Maskava Rīga airaflot un Rīgas lidosta ieņemta, desantu var izsviest arī Rīgas centrā, viņiem nav jāsteidzas, ar visu ekipējumu Sanctpeterburga Rīga.

  2. Kungi var stāstīt žurnālistiem ko grib. Ja šeit kas notiks, tad paliks tikai raķešu uzarta Latvija, un paši centīsies caur ostām pazust. Bet nav senie laiki. Tagad kuģi nogremdēs vēl neizejot akvatorijā. Neskatieties uz rietumiem, bet domājiet reāli.

  3. Kādreiz šādus cilvēkus kas tēloja un ķēmojās pakaļ sauca par karkluvāciešiem tagad redzam ka ir jāsauc par amerikoskarkliem jo manieres ir pilnīgi pārņēmis no jeņķiem,laikam ir izgājis labu skolu vajag taču mācēt runāt un neko tā arī nepateikt,tikai to ko zina katris kurš seko notikumiem.Droši vien viņš pat nezina kas tas Namejs bija kā gredzenu viņš valkā.Domāju ka krīzes situācijā Latviju neviens neaizstāvēs jo paši iedzīvotāji sagaidīs jaunu varu un to atbalstīs būs jau daži ja tiem maksās nu tieši tāpat kā Ukrainā kur hunta kas sastāv no līkdeguņiem pārņēma varu puča rezultātā,ko tur runāt par Ukraiņutautu.

  4. Man žēl raksta un komentāru vājums. Ir pundurarmija un atbruņota zemessardze. Vel vājāks ir pats virspavēlnieks ( prezidents)… Ja savulaik prezidents nespēja izprast to, ka jādodas uz vaļodu referendumu un Ukrainas krīzes laikā nebija atdabūjams uz valsti, tad kā varēs izprast un dod komandu armijai pretoties. Bez pavēles ne soli un pārējais tas ir jau pārkāpums. Paskaties uzmanīgāk – vēlēts atlaistā Saiemā un ar SC ZZS balsīm plus ZZS īpašnieks paziņo kā NATO ir ļaunums Latvijā – tad kādas domas Bērziņš pārstāv? Vai Latvijas vai SC un Lemberga? Tad kādas pavēles?

  5. Laikam jau esi pietuvināts prezidentam, ka tūlīt meties aizstāvjos. Pats raksti, ka prezidents ieceļ armijas virspavēlnieku. Tur jau tā nelaime un pastāv briesmas, ka neizlēmīgs un ambiciozs cilvēks iecels kādu savu čomu, nevis spējīgāko profesionāli, kā tas notika ar neseno aizsardzības ministra maiņu un sastādot jauno valdību. Kaut kādu neskaidru personīgo ambīciju dēļ Bērziņš “aiz borta” atstāja Pabriku, kurš jau bija ar pieredzi un zināšanām aizsardzības jomā, bija ministrs ar lielāko reitingu un ielika tur amatieri no ZZS draugu pulka, kurš pats teica, ka no šī lietām neko nesajēdz. Ja šādu attieksmi pret valsts lietām miera laikā to vēl var pieciest, tad krīzes situācijā tā jau būtu katastrofa. Tā ka pats neliec te idiotiskus komentārus un pirms raksti, vairāk domā, nevis te pārstāsti likumus. Ja nebūs izlēmīgu un valstij uzticīgu un godīgu cilvēku, nekādi likumi nepalīdzēs!

  6. Nu lūk, 1 galda kāja – aizsardzība mums ir visai ļodzīga. Regulāri netiek pildīts 2% finansu plāns aizsardzībai un kā vakar “Sastrēgumstundā” secināts, tad mums ir visai nenoteikts un neizlēmīgs valsts prezidents. Kā tad viņš komandēs bruņotos spēkus krīzes situācijā, kur vajag izlēmīgu un noteiktu cilvēku?
    Vai atkal katrs paliksim savās vietās, vai visi laidīsimies lapās?

    • Pirms raksti kaut ko, mēģini kaut ko par to tēmu uzzināt, lai pēc idiota neizklausies. Vispirms ņem vērā, ka valsts prezidents NAV virspavēlnieks, bet gan tikai valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, kura uzdevumi skaidri definēti Nacionālās drošības likumā. Otrkārt, kara gadījumā valsts prezidents IECEĻ bruņoto spēku virspavēlnieku! Treškārt karu prezidents izsludina tikai uz SAEIMAS LĒMUMA pamata. Un tas viss, draugs, ir ierakstīts mūsu pamatdokumentā – Satversmē, kuru nu būtu jāzina, jāsaprot un jāizpilda ikvienam un bez visādām preambulām!

  7. KĀ SAKĀRTOT AIZSARDZĪBAS SISTĒMU – jāsakārto tad, kad ir kaut kādi draudi? 2 desmitgades tika “kārtota” kaut kāda ekonomika, izglītība, ves aizsardzība?Tie 2 mistiskie procenti, arī tad, ja 2% ir no 1 eiro?

  8. Viņa Ekselencei, Augsti godātam
    Valsts Bruņoto spēku Augstākajam Virspavēlniekam
    ar Rīkojumu Nr. 2 pateicībņēmēja atlaistās Saeimas likumīgi ievēlētajam
    Latvijas Republikas Prezidentam
    Andrim Bērziņam,
    Konstitūcijas Garantam
    slēpjoties bailēs par savu dzīvību tomēr Atklāta vēstule

    Prezidenta k-gs, Jūs uzmeta un .., pie varas esošu, vakardienas Valsts TV raidījuma, kas viņ’ zina, kā to sauca un kas tur pļurkstēja?
    Mans secinājums balstās šādās formālloģiskās premisās ko savām ausīm dzirdēju:
    -) šamie jau runāja par jaunu prezi, kamēr likumīgi ievēlētais Prezidents spēj pilnvērtīgi pildīt visas savas Konstitūcijas uzliktās funkcijas un Parlaments, kur nu vēl opozīcijas partijas pat nepīkst par Impīčmentu (likumīgu pasūtīšanu ..);
    -) tie salašnas (salasītie t.s. diskusijai) izvirzīja domu, ko neviens švali/ -ene pat neapstrīdēja, ka Jūs esat ievēlēts, jo tuvojās Jāņi, un Jūs bijāt mazāk pretīgs par Zatleru, kas šamajo saimei bija makten pāri nodarījis;
    -) šitie (..) domā, ka, kamēr vēl pastāv spēkā esošā Satversme, Jūs neviens par pilnu neņem, kamēr nav Tautas vēlēta preža, nevis šaurā nezin kā ievēlēta 100 personu anonīma pulciņa aparātspēļu iebīdīta čoma, vēlams ne iekš Zoo.

    No tām Tāļrādes pļāpām visai Latvju Tautai tapa skaidri zināms, ka .. būs atbalsts Augstākajam Virspavēlniekam, ja tas aicinās kaut Abreni atgūt, kur nu vēl nolikt galvu uz ežas, ja piepildīsies naciķu histēriskais brīdinājums, ka krievi nāk!; .. Jūs kāds klausīs Valsts bruņotajos spēkos un Zemessardzē, kur puikas pa pliku velti tagad stājas, jo viņu Augstākais komandieris ir … Vai tad tādi ies nāvē, nezinot, ka tas notiek par Tēvzemi, bet pēc visu nicinātas (knapi 53% Tautas labvēlības, kas noteikti ir tās mazākā un nicināmākā daļa) personas komandas.
    Vienīgais kas iepriecināja šajā žurnālistikas mācībstundā ar pretēju uzskatu paušanu un demokrātisku piesaukto neapgāžamo faktu analīzi, izmantojot izsvērtus argumentus, kas bija redzama Valsts televīzijas pirmajā kanālā, bija tas, ka izmantojāt iespēju paklusēt, kā to Miterāns kādreiz ieteica .. vvf, kas slienājās par jenkiju pamatoto (ķīmiskie ieroči Huseinam un citas kaitīgas figņas) iebrukumu Irākā.

    Patiesā cieņā, tomēr slēpjoties aiz pseudonīma, ka neizvazā vārdu pa avīzēm
    AINIS
    Rīgā, Purva Ciemā Tā Kunga 2014. gada 9. aprīlī

  9. Man ir tāda sajūta, ka jaunajiem Latvijas karavīriem mūsu “neatkarīgajā” valstī “Gods kalpot Latvijai” vietā būs ar patosu jāskandē – “God bless America”. ASV cilvēkiem šeit Latvijā ir ļoti viegli strādāt, jo jau kopš 1990-iem, gadiem, kad “Čikāgas piecīši” atbrauca mūsu sūnu ciemā izņirgāties par tautasdziesmu, dziedot – “sekss ir labs”, lielas bija ovācijas no primitīvā pūļa puses. Par cilvēkiem ņirgājas un viņi vēl aplaudē. Galvenais vēstījums, atgūstot brīvību, no mūsu aizokeāna attīstītajiem brāļiem bija – “sekss ir labs”, jo acīmredzot Padomju savienībā, pēc viņu domām, bērni dzima kaut kā savādāk. Bet tas ir saprotams, jo Amerikā daudzi cilvēki nezina vai Ukraina atrodas Āfrikā, Dienvidamerikā vai Austrālijā. Dīvaini, ka visagresīvāk noskaņoti ir tie, kas vismazāk zina. Par ko tas liecina?

  10. “Nevajadzētu sevi maldināt ar ilūzijām, ka spējam izveidot tādus militāros spēkus, ka spētu vieni paši ilgstoši noturēt valsts aizsardzību” – tie aizmidzinoši vārdi, lai attaisnotu to, kāpēc vēl pēc vairāk nekā 20 neatkarības gadiem, mums nav sakarīgu kaujas spēju, nemaz nerunājot par atbilstošu tehniku.
    Kā bija ar atbrīvošanās cīņām? Kā bija Latvijas pimās brīvvalsts laikā? Mēs spējam, ja gribam! Bet ja negribam, tad sākas demagoģija par “maldināšanu ar ilūzijām”.

  11. Kā Graube var nezināt, ka līdz 1940.gadam aizsargi bija sabiedriska organziācija un tā saņēma ziedojumus no Latvijas pilsoņiem? Ārpāts! Kauns par ģenerāļa vēstures nezināšanu. Graube, lūdzu izlasiet Ilgvara Butuļa grāmatu “Sveiki, aizsargi!”

  12. Diemžēl mūsu valsts galds ir pilnīgi bez kājām, bet tā laikam ir ērtāk politiskajiem darboņiem – var no tā rīt, guļot uz vēdera!

  13. Visā pilnībā piekritu Graubes kgm, saprotu arī, ka viņš nevar klāstīt mūsu aizsardzības stratēģiju detāli, tomēr gribētos zināt: kāda ir drošība, ka mūsu IM ministrijā un DP nedarbojās citu valstu ielikteņi, tā kā tas ir bijis Ukraīnā, un ka uz tiem var paļauties. Vai nevar iznākt Rīgā tā, kā šodien Doņeckā, pēkšņi, ar svešu valstu karogiem, lielā skaitā parādās apbruņotu cilvēku grupas, sāk ieņemt valstij svarīgus punktus un nav neviena kas spētu tās apturēt; nav pat to, kas spēj pieņemt vajadzīgus lēmumus. Domāju arī ka Rīgas ostā ar kuģiem var ievest visu ko un paturēt tur līdz vajadzīgam brīdīm. Šodien Krievija pate dod ieganstu veikt pasākumus, lai mūsu valdībā nedrošu elementu būtu niecīgs skaits, kas nevarētu kavētu lēmumu pieņemšanu vai bloķēšanu. Prasās arī maratorijs nekontrolētai pilsonības piešķiršanai. Izdzīvo tas, kas spēj mainīties, adekvāti reaģēt uz ārējām izmaiņām.

  14. Redzams, ka Graube un citi augstākie militāristi pietiekoši nenovērtē partizānu kara metodes un iespējas.Tiek ignorēta un netiek analizēta pretošanās kustības vēsture pēc 2. pasules kara Latvijā un pretošanās kustība šodienas pasaulē.Tiek pieļautas plānošanā tās pašas 1940. gada kļūdas. Viņi domā, ka jānoturas 5 dienas un tad mūs glābs NATO spēki. Nu neglābs, ja paši sevi neaizstāvēsim, ja nebūs pārdomātas pilsoniskas pretošanās un iepriekš izplānotas infrastruktūras šādai taktikai. Bet maza valsts to var iespēt tikai ar partizānu kara metodēm. Tikai tādā gadījumā sekmīga varēs būt arī ārvalstu palīdzība. To jau pats Graube ir arī intervijā atzinis, tikai apgrieztā secībā. Bet mūsu militārā plānošanā to visu augstprātīgi ignorē. Nekādi NATO spēki vien neglābs valsti, ja nebūs organizēta arī šī iekšējā pretošanās.

    • Vēsture pierāda, ka nekādi leģionāri, nekādi specnazi, omoni un cita veida brašie puiši nevar ilgstoši stāvēt pretīm tautas sacelšanai, jā tā ir apbruņota, nedaudz apmācīta un vadīta. Šodien tam ir daudz piemēru. Franču leģions zaudējis Vjetnamā, Alžirā, Meksikā un vel daudzkur, Krievu specnazi tika izmesti no Afrikas valstīm un tt. Tie var sekmīgi veikt tikai īslaicīgus, labi sagatavotus valsts pasūtījumus: gāzt vai nomainīt kādas citas valsts valdību; sekmēt kādas teritorijas atstāšanu utt…

Palīdzi Eināram izdzīvot: ģimene meklē līdzekļus melanomas ārstēšanaiEināra Upatnieka ģimene lūdz palīdzību melanomas ārstēšanai nepieciešamo medikamentu iegādei.
Būvēs ielu, stādīs kokusRīgas domes Satiksmes departaments grib izcirst 57 kokus skvērā daudzdzīvokļu māju pagalmos, lai izbūvētu Durbes ielu, kas savienos Jūrmalas gatvi ar Daugavgrīvas ielu.
Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +13.9
Alūksne +12.5
Daugavpils +10.0
Saldus +11.7
Liepāja +15.2
Jelgava +9.3
Ventspils +13.2
Limbaži +12
Madona +11.1
Rēzekne +12.1
Draugiem Facebook Twitter Google+