Latvijā
Politika

Grib zināt algas arī valsts un pašvaldību uzņēmumos0

Foto – LETA

Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji uzskata, ka Juridiskajai komisijai ir rūpīgi jāizvērtē Satversmes tiesas (ST) spriedums un jāatgriežas pie jautājuma par valsts un pašvaldību ie­stāžu amatpersonu un darbinieku algu un uzvārdu publiskošanu, sacīja “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka jautājumā par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu būtu jāiet vēl dziļāk, proti, būtu jāpublicē arī valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonu un darbinieku algas.

Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis pēc korupcijas skandālā iesaistītās “Rīgas satiksmes” amatpersonu ienākumu izgaismošanas.

Līdzīgs viedoklis ir arī apvienības “Attīstībai/Par” līdzpriekšsēdētājam Danielam Pavļutam, kurš ziņu aģentūrai LETA sacījis, ka viņa partija iestājoties par “saprātīgu caurspīdību” un virzot likuma izmaiņas par lielāku atklātību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības ziņu publiskošanā, tostarp par atalgojumiem un lēmumiem.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Algu caurspīdīgumu atceļ”, 2019.12.03.), ka, stājoties spēkā ST spriedumam, visi valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu un darbinieku vārdi un uzvārdi, kā arī saņemtā alga no iestāžu mājas lapām internetā ir jāizdzēš.

Taču Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare informē, ka spēkā jo­projām ir Atlīdzības likuma pants, kas uzliek par pienākumu publicēt amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijus un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

Tātad publiski būs redzama tikai vispārīga informācija jeb tas, kāda attiecīgajam amatam ir zemākā un augstākā robeža, bet nebūs informācijas par konkrētā amata konkrēto algu. Izņēmums ir vienīgi Saeima, jo deputātu atlīdzībai ir jābūt publiski pieejamai.

Atlīdzības likumā ir arī pants, kurš ļauj Ministru kabinetam noteikt informācijas apjomu, kuru drīkst publiskot par amatpersonu un darbinieku izmaksāto atalgojumu.

To, kādai vajadzētu būt informācijai, kuru nevajadzētu slēpt no sabiedrības, patlaban analizē Valsts kanceleja.

Tur jau diskutēts par to, ka jāizvērtē iespējamā regulējuma leģitīmais mērķis jeb tas, kāds būtu datu publiskošanas mērķis, kādi aspekti jāņem vērā, vērtējot valdībai doto deleģējumu. Valsts kancelejai šajā jautājumā ir būtiski uzklausīt arī citu interešu grupu un sabiedrības pārstāvju viedokli, lai lemtu, vai tiks izstrādātas kādas normas, kā to ļauj likums, vai tomēr ne.

“Viss ir atkarīgs no leģitīmā mērķa – kāpēc to vajag, un šobrīd tas ir izvērtēšanas procesā,” piebilda Sabīne Spurķe, Valsts kancelejas preses sekretāre.

Saistītie raksti

Lai aizsargātu amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi vai valsts drošību, Ministru kabinets ir arī tiesīgs noteikt informāciju par izmaksāto darba samaksas apmēru un attiecīgo amatpersonu un darbinieku, kura valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internetā netiek publiskota.

D. Meistare skaidroja, ja Saeimas deputāti nolems atvērt Atlīdzības likumu un noregulēs amatpersonu un darbinieku atlīdzības publiskošanas jautājumu, tad, visticamāk, parlamentam būs jāatceļ tas deleģējums, kas ir uzticēts Ministru kabinetam.

Pagaidām ir daudz neskaidrību, un deputāti tās analizēs, lai nonāktu pie lēmuma, sacīja Juridiskā biroja vadītāja.

LA.lv