Gribu audzēt zosis! 0
Vēlos audzēt zosis. Pieredzes nav, tāpēc radušies vairāki jautājumi. Gribu tām iesēt mīkstpienes, lucernu, austrumu galegu… Kur Vidzemē var iegādāties šo augu sēklas? Vai putniem drīkst izbarot ātri vārāmās auzu pārslas? Vai pēršanās smiltis iepriekš jāizkarsē? Cik bieži tās jāmaina ziemas periodā?
Ir dzirdēti ieteikumi, ka pie šīm smiltīm der piejaukt lapu koku pelnus. Ja tā drīkst darīt, tad ko tas dod? Kā pareizi izplūkāt zosis, kad tās maina apspalvojumu, lai nenodarītu tām pāri? Kur var nodot dūnas un spalvas? Zane Vidzemē
Ganības
Ja audzē zosis lielos daudzumos, tām jānodrošina zāļainas ganības. Vislabāk ūdensputniem tīk zelmeņi, kuru sastāvā ir dažādas stiebrzāles. Zāle nedrīkst būt pāraugusi. Zosis vislabprātāk ēd mīkstu, sulīgu, līdz divām nedēļām augušu timotiņu, skareni un citas stiebrzāles. Tās nesmādē arī lapaino zāli – balto āboliņu, lucernu, mīkstpienes, pienenes un citu. Piemēram, SIA “Kurzemes sēklas” veikalos var iegādāties zālāja sēklu maisījumu Versamax Original, kura sastāvā ir baltais āboliņš, pļavas skarene, pļavas auzene, timotiņš, ganību airene (10 kg maiss maksā Ls 33,50), turpat nopērkamas arī sējas lucernas ‘Gea’ sēklas par Ls 2,30 kilogramā. Savukārt SIA “Agroserviss Valmiera” tirgo maisījumu ar apakšzālēm Aitu aploks, kurā ietilpst baltais āboliņš, ganību airene, pļavas auzene, pļavas skarene, sarkanā auzene un timotiņš (maisā 10 kg sēklu, cena – 25 lati).
Vasarā un rudenī zosis atrodas ganībās un pārtiek galvenokārt no zāles, dienā putns apēd līdz 5 kg šīs sulīgās barības. Jāgādā, lai ganībās būtu tīrs un svaigs ūdens, ko padzerties. Lai zosis pieradinātu atgriezties mājās, vakaros naktsmītnē tās baro ar kviešu vai miežu graudiem.
Zosīm (īpaši zoslēniem) ļoti piemērota barība ir ātri vārāmās auzu pārslas. Tās var izēdināt gan sausas, gan arī mīkstbarībā. Turpretī placinātās auzas satur grūti sagremojamu kokšķiedru, tāpēc tās putniem drīkst izēdināt tikai pēc mēneša vecuma.
– Zoslēniem vajadzīga pastiprināta uzraudzība. Ganīties rasainā zālē, plunčāties aukstā ūdenī, mērcēties lietū jaunputni drīkst tikai tad, kad sasnieguši pusotra vai labāk – divu mēnešu vecumu, – savā pieredzē dalās Krustpils novada Vīpes pagasta zemnieku saimniecības “Zvirbulīši” saimniece Valentīna Pļehanova.
– Pirms vairākiem gadiem iegādājāmies aptuveni tūkstoti zoslēnu un gandrīz divus simtus zaudējām. Tie bija cietuši no aukstuma, mitruma, caurvēja, kā arī no žurku uzbrukumiem.
Pelnu vannas
Lai atbrīvotos no parazītiem, kas putnus bieži vien stipri nomoka, tie vasarā peras smiltīs, tā pieputinot parazītu elpošanas orgānus. Ziemā kūtī saules apspīdētā vietā jāierīko pelnu vannas. Šim nolūkam derēs paprāva kaste, ko līdz pusei (apmēram 15 – 20 cm biezā kārtā) piepilda ar sausām smiltīm un pelniem. Kad kastes saturs kļuvis mitrs un netīrs, to izber komposta kaudzē un iepilda jaunas smiltis un pelnus. Šīs vannas kūtī jātur visu ziemu līdz pat pavasarim. Nav nepieciešams smiltis karsēt, bet, ja tajās pārāk daudz akmentiņu, vajag izsijāt. Vislabāk izmantot tīrus lapu koku pelnus bez piemaisījumiem (neder tādi, kur kopā ar koksni dedzināti kādi sadzīves atkritumi, piemēram, plastmasa) – tad tie ir sausi, pūkaini kā bīdeļmilti, un putnu parazīti tajos ļoti ātri nosmok. Kastē var bērt arī pelnus vien bez smilšu piejaukuma, taču jārēķinās, ka tad, putniem peroties, kūts būs putekļu mākoņos.
Plūkšana
Spalvas un dūnas var plūkt visu pie mums audzēto šķirņu zosīm. Plūkšanas laiku pieskaņo putnu fizioloģiskajam stāvoklim – dabiskajam spalvu maiņas ciklam. Kad sākusies apspalvojuma maiņa, jauno augošo spalvu aizmetņi izstumj vecās, ko var viegli izraut. Tāda spalvu plūkšana putniem nerada sāpes.
Jaunās zosis labāk pirmoreiz plūkt gada vecumā. Pieaugušām zosīm to var darīt divas reizes gadā: maija beigās, jūnijā, kad, beidzoties dēšanas periodam, tās nomaina visu apspalvojumu, un rudenī, kad notiek otrā spalvu maiņa. Rudenī (tad zosis parasti arī kauj) putni nomaina tikai sīkās spalvas. No vienas pieaugušas zoss sezonā var iegūt aptuveni puskilogramu dūnu un spalvu.
Pirms uzsāk plūkšanu, ir jāpārliecinās, vai spalvas patiešām ir pārtraukušas augt. No dažādām ķermeņa daļām izrauj atsevišķas spalvas. Ja tās ir vaļīgas, viegli nāk ārā no ādas un spalvas gals ir balts, sauss, tad var plūkt. Bet, ja spalvu gali ir pildīti ar asinīm vai šķidrumu, tas nozīmē, ka vēl turpinās spalvu augšana un plūkt nedrīkst. Augošu spalvu plūkšana putnam rada sāpes.
Lai attīrītu apspalvojumu no netīrumiem, dienu pirms plūkšanas jārada iespēja zosīm labi izplunčāties ūdenī. Stresa noņemšanai trīs četras dienas pirms un pēc spalvu plūkšanas zosīm papildus izēdina A, D3, C un B grupas vitamīnus. Zosu mītnē jābūt laikus sagatavotiem sausiem, tīriem pakaišiem, uz kuriem palaist noplūktos putnus. Plūkšanas dienā zosīm nedod ēst, bet ūdeni tās var dzert, cik vēlas. Darbs jāveic siltā laikā, bet pārāk liels karstums nav vēlams.
Plūcot spalvas dzīvām zosīm, ir jāievēro savi noteikumi un secība. Visvairāk spalvu un dūnu ņem no vēdera un muguras lejasdaļas – tur izplūc visas sīkās spalvas, bet dūnas tā, lai nepaliktu pilnīgi tukši ādas laukumi. Nedrīkst plūkt spalvas no galvas, spārniem, kakla, guzas, astes un kājām. Šajās ķermeņa daļās spalvām ir būtiska nozīme. Piemēram, kāju stilbu daļā esošās spalvas notur pareizā leņķī spārnus. Ja tās izplūc, spārni nokarājas – uz tādiem balstīdamies, putns pārpūlas, novājē un pat aiziet bojā.
Plūkšana notiek šādi: plūcējs zosi noliek sev uz ceļiem ar muguru uz leju un kājām prom no sevis. Kājas putnam sasien vai arī pietur ar roku. Spārniem jābūt cieši piekļautiem mugurai. Plūkšanu zosij parasti sāk vēdera daļā no krūšu kaula gala. Pēc tam plūc muguras lejasdaļu un sānus, beidz ar muguras priekšējo daļu, nedaudz no kakla. Spalvas izrauj augšanas virzienā un izlases veidā – katrā reizē nedaudz, lai neievainotu ādu (dzīvu zosi nedrīkst noplūkt pliku kā kautu putnu!). Spalvas un dūnas nedrīkst plūkt vienlaikus, vispirms izrauj spalvas, pēc tam – dūnas. Vienas zoss noplūkšanai vajag 20 – 25 minūtes.
Ja rīkojas pareizi un saudzīgi, putni ir mierīgi un nepretojas šādai apspalvojuma retināšanai. Nākamajā dienā gan zosis ir mazliet satrauktas un bailīgas, bet pēc 3 – 5 dienām viss atkal ir kārtībā. Labos apstākļos apspalvojums atjaunojas pēc 1,5 – 2 mēnešiem.
“Zvirbulīšu” saimniece stāsta, ka pašlaik pēc zosu spalvām un dūnām nav pieprasījuma. Tās var vienīgi iztīrīt ķīmiskajā tīrītavā un pēc tam paši gatavot spilvenus, segas vai citus izstrādājumus. Tas neizmaksā lēti, piemēram, lai uzšūtu spilvenu, jāiztērē Ls 15, bet veikalos tie nopērkami par 3 – 5 latiem… Ja tomēr zosu dūnas un spalvas vēlas vest uz ķīmisko tīrītavu, tām noteikti jābūt sausām vai izkaltētām (mitras sāks smakot jau pēc pāris dienām). Arī Alojas novada Staiceles pagasta z/s “Krākavas – 2” īpašnieks Jānis Lapsiņš, kurš zosis audzē jau 12 gadu, atzīst, ka dūnas realizēt nav iespējams. Pieprasītas esot vienīgi garās spārnu spalvas, kas piemērotas viduslaiku bultu darināšanai.
