Gribu siltumnīcu! Kas jādara? 0
“Vēlos ierīkot siltumnīcu zālienā, bet nezinu, kas jādara. Lūdzu, izstāstiet secībā no A līdz Z, kā tas darāms! ” Inguna B. Cēsīs
Siltumnīcai izvēlas atklātu, saulainu, no vējiem pasargātu vietu, kur nav paaugstināts gruntsūdens. Sevišķi svarīgi, lai to neskartu aukstie ziemeļu vēji un pēc iespējas ilgāk apspīdētu saule. Jāraugās, lai siltumnīcu nenoēnotu ēkas un lieli koki. Turklāt koki ar savu sakņu sistēmu siltumnīcā iestādītajiem augiem var atņemt lielāko daļu ūdens un barības vielu. Ieteicams celt ziemeļu – dienvidu virzienā, jo tad tā būs labāk apgaismota. Vēlams, lai tuvumā atrastos ūdensvads vai cita piemērota vieta ūdens ņemšanas, jo siltumnīcu augi jālaista vairāk un biežāk nekā dārzā.
Visvienkāršākā ir siltumnīca ar divslīpju jumtu. Ieteicams to veidot vismaz ar 30o slīpumu, lai lietus ūdens viegli notecētu un ziemā varētu notīrīt sniegu. Vienslīpes siltumnīcu parasti būvē pie dzīvojamās mājas vai saimniecības ēkas. Pie sienas novietota, tā labāk pasargāta no vēja, turklāt ir vienkāršāk siltumnīcā ierīkot apkuri.
– Vispirms jāizlemj, no kāda materiāla būs karkass. Tas var būt no metāla (piemēram, cinkotām caurulēm), tomēr vispiemērotākais ir koks. Labāk derēs priedes vai egles brusas un latas. Visizturīgākā koksne ir ozolam, bet tā ir pārāk dārga. Citi Latvijā augošie lapu koki būvkonstrukcijām nav piemēroti, – skaidro koka konstrukciju speciāliste, LLU asociētā profesore Lilita Ozola.
Siltumnīcas segumu var veidot no plēves, stikla, polikarbonāta. Vienkāršām konstrukcijām vislabāk der plēve. Iegādājoties etilvinilacetāta (EVA) plēvi, tā būs izmantojama vismaz piecus gadus.
Izmantojamie konstrukciju veidi:
Karkasu līstīšu konstrukcijas. Plānotās telpas kontūras izveido no pietiekami masīvām detaļām, bet laukumus aizpilda, piemontējot līstes.
Rāmju konstrukcijas veido no iepriekš sagatavotiem rāmjiem, ko parasti apvelk ar plēvi jau pirms samontēšanas.
Kombinētās karkasa – rāmju konstrukcijās nesošajam karkasam piemontē atbilstoša izmēra rāmjus.
Nevajag konstrukcijas naglot, bet samontēt, saskrūvējot ar cinkotām koka skrūvēm. Izmantojot resnākas skrūves, iepriekš izurbj atbilstošus caurumus. Lai karkass un rāmji stingri turētos, izmanto šķērskokus, atgāžņus, stūru piestiprinājumus. Nav vērts izvēlēties tādus detaļu savienojumus, ko saista līme. Ieteicams izmantot labi apstrādātas un nokrāsotas detaļas, saskrūvējot tās ar nerūsējošām skrūvēm.
Lai konstrukcijas ilgāk kalpotu, koka detaļas jānoēvelē. Vietās, kur tās saskaras ar plēvi, asās šķautnes noapaļo.
Tā kā siltumnīcās parasti ir ļoti liels mitrums, aplievas koksni pirms montāžas nepieciešams piesūcināt ar kādu no antiseptiķiem (var izmantot, piemēram, ZRA “Relika” ražoto erlitu) un nokrāsot ar sintētisku, āra darbiem paredzētu krāsu. Nedrīkst konstrukcijas apstrādāt ar naftu saturošiem šķidrumiem.
Piestiprinot plēvi ar līstītēm un nagliņām, ērtāk darboties, ja nagliņas jau iepriekš iedzītas līstītē. Nagliņu vietā var izmantot arī skrūvītes. Jumta konstrukcijā optimālais attālums starp līstītēm ir 30 – 35 cm, bet vertikālajās sienās tas var būt divreiz lielāks. Piestiprinot plēvi, līstīti no pretējās puses atbalsta. Ieteicams pienaglot nevis ar dažām prāvām naglām, bet ar vairākām maziņām. Tad, plēvi mainot, līstītes būs vieglāk nomontēt, tās nesalūzīs.
Plēves piestiprināšanai var izmantot skavas – tas ir vienkārši un ērti. Vērtņu un rāmju malām noteikti nav nepieciešamas līstes, jo plēvi aploka un pieskavo ar vienkāršu papīra skavotāju (tā apakšējo malu atloka, piespiež uz koka uzliktajai plēvei un iesit skavu) vai ar šim nolūkam paredzētu skavu pistoli.
Ja siltumnīcas detaļas ir pietiekami masīvas, konstrukcijas var kalpot līdz 20 gadiem, plēvi maina aptuveni ik pēc pieciem.
