Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Mums ir tiesības pārbaudīt piedāvājumus. Saruna ar Grieķijas vēstnieku (11)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Grieķija pašlaik ir uzmanības centrā, un par tās nākotni tiek izteikti dažādi minējumi. Nedēļas nogalē Grieķijā notiks tautas nobalsošana. Ko ar to vēlas panākt Grieķijas valdība, un vai tā ir gatava pamest eirozonu. Par to saruna ar Grieķijas vēstnieku Latvijā Georgiju Hadzimihelaki.

– Grieķijas valdība 5. jūlijā izsludinājusi referendumu. Par ko īsti tas būs?

– Par paredzēto referendumu ir daudz mītu. Jautājums nav par izvēli starp eiro un drahmu, un tas arī nav par Grieķijas palikšanu eirozonā un ES. Mūsu sabiedrības vairākumā valda uzskats, ka mūsu nākotne ir eirozonā un ES. Tomēr ES vadībai pret mums nav jāizturas kā pret viesiem Eiropā – mēs tādi neesam, esam ES locekļi, un mums ir tiesības pārbaudīt piedāvājumus, kuri mums tiek izteikti. Pēdējais piedāvājums no tā saucamās “troikas” (Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds) nebija savietojams ar valdības pozīciju, jo no šī lēmuma ir atkarīga Grieķijas nākotne nākamajām desmitgadēm un pat paaudzēm. Nesaprotu, kāpēc Grieķijas valdības lēmums vērsties pie tautas šī jautājuma izlemšanā gan Grieķijā, gan ārzemēs tiek vai nu nosodīts, vai arī uztverts kā valdības vēlme veikt “coup d’etat” – valsts apvērsumu. Referenduma jautājums ir : “Vai jūs piekrītat 25. maijā Grieķijai izteiktajam piedāvājumam vai ne?” Šis piedāvājums attiecas uz maksājumiem, pensijām, ekonomiskās attīstības programmām. Patiesībā referenduma jautājumā nav nekā, kas attiektos uz parādu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nāca klajā ar teorētisku un mistisku paziņojumu, ka referenduma atsaukšana vai arī apstiprinošs balsojums tajā var atrisināt Grieķijas parāda jautājumu. Referendums ir par konkrētu piedāvājumu – mēs 24. jūnijā nācām klajā ar savu – Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks 
un Starptautiskais valūtas fonds todien bija apmierināti, bet nākamajā dienā no ES institūcijām sekoja paziņojumi, ka mūsu piedāvājums situācijas risinājumam ir neapmierinošs, un tās nāca klajā ar savu. Grieķijas piedāvājums nav pretrunā, valdība nesliecas atbalstīt to, kas mums tiek piedāvāts – iepriekšējās programmas turpinājumu.

Tajā, valdības ieskatā, nav paredzēti adekvāti pasākumi. Notiekošais nav tikai Grieķijas krīze, bet tā ir strukturāla krīze, kas skar visu Eiropu un pasaules ekonomiku. Iecerētie pasākumi būs ļoti sāpīgi un skarbi, vērsti uz recesiju, bet tas būs turpinājums. Grieķijas risinājumā bija divas lietas, kuras partneri noraidīja – galīgais nodrošinājums Grieķijas parāda atrisinājumam, bet otrs – valsts ekonomiskās attīstības programma. Ir acīmredzami, ka pēc sešiem gadiem, kuros notikusi tēriņu apcirpšana, ir nepieciešams cits risinājums. Bezdarba līmenis Grieķijā pašlaik tuvojas 30 procentiem no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 60 procenti bezdarbnieku ir vecumā līdz 40 gadiem, kas ir mūsu nācijas nākotne. Nav jāaizmirst, ka krīzes sākumā mūsu parāds veidoja 125 procentus no IKP, bet pēc sešiem gadiem un dažādiem pasākumiem tas pat ir pieaudzis līdz 245 procentiem no IKP. Ikviens iedzīvotājs atzīst, ka šo parādu nav iespējams nomaksāt, ja tas netiek restrukturizēts. No 350 miljardiem eiro, kas bija paredzēti palīdzībai Grieķijai, esam parāda fondā saņēmuši 11 procentus no summas.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. jūs esat bankrotējuši un nekādu tiesību arī vairs nav

  2. Grieķijas gadījums labi ilustrē būtībā vienkāršu lietu. Ja tu esi parādos līdz ausīm, nemēģini sēdēt klusu, klusu un taupīdams pēdējo eiro, visu nomaksāt. Tas tev neizdosies, jo dzīve prasa savu. Paies daži mokpilni gadi un tu būsi vēl dziļākā dibenā kā biji! Meklē iespējas, lai palielinātu ieņēmumus, tikai tas var tevi glābt!

  3. Mans Brālis aizgāja pensija pēc 50 gadu darba stāžu kolhozā ar 32 Latiem,tagad turpina strādāt 75 gadu vecumā.Ak Grieķi ,Grieķi.

  4. Tiesības? Ubagiem nav tiesību neko “pārbaudīt”.

  5. Vai tad tāda tauta ir cienījama, kas bez gala aizņemas no citām valstīm un netaisās naudu atdot? Katrs var tērēt tikai tik cik viņš nopelna, nevis vēl 13.un 14. algas no citu kabatas. Pats vēstnieks negrib vai arī nevar saprast savas valsts nožēlojamostāvokli.

  6. Manuprāt, šī saruna ar vēstnieku atklāj, cik sačakarēti slims ir mūsu sabiedriskais medijs, kurš to vien dara, ka kurina naidu pret Grieķiju, grieķiem. Šārīta Vilka izteicieni Rīta panorāmā vispār ir bezgods. Baņķieris, sasodītais. Kaut arī mēs kādreiz saprastu, ka galvenais ir tauta, nevis bankas, kuras neriskē ne ar ko.

    • Tauta ciesh, no valstsviiriem, kaadi tur valda. Bet par naudu runaajot… dies vinju zina, kaa tur ir patiesiibaa, bet no malas ir taa kaa izskataas. Jebkuraa gadiijumaa var aiznjemties tik cik varees atdot… Situaacija, protams, Griekjijai ir neapskauzhama…

    • Varētu Jums piekrist, taču ….. mums-tautai taču ir sava galva uz pleciem, kad izlemjam, ko darīt ar savu naudu un mantu, bankas var vilināt ar savām reklāmām par izdevīgiem aizdevumu un kredītu procentiem, cik grib, bet tieši mēs paši pieņemam lēmumu piedalīties banku “biznesā” vai nē. Tieši mūsu alkatība ir tā, kas mūs pazudina, arī grieķus…
      Grieķu gadījumā pretīgi ir tas, ka viņi savu alkatību uzskata par normu un dzīvo pāri līdzekļiem. Ja esi iztērējis aizdoto naudu, tu nevari iztēloties sevi par aizdevēju upuri un vēl bīdīt savas prasības aizdevējam… Man nav nekādas līdzjūtības pret grieķiem, drīzāk es redzu, ka viņi ir negodīgi un krāpnieki!

    • Varu teikt, ka veestnieka teiktais ir vistuvaak patiesiibai un Griekijas valdiibas nostaajai, ko vispaar esmu lasiijusi peedeejaa laikaa saistiibaa ar Griekiju Latvijas presee. It seviski “Dienaa” ir ieveerojams daudzums patiesiibas sagroziishanas un arii klaju melu.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+