Latvijā
Politika

Groza Nacionālās drošības likumu: jaunas normas iedzīvotājiem 0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Ivars Soikāns

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā šodien atbalstīja grozījumus, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās, ja tās netiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, plānotās izmaiņas paredzēts veikt Nacionālās drošības likumā, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā.

Tāpat komisijā atbalstītie grozījumi paredz, ka militāra iebrukuma vai valsts okupācijas laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību. Līdz šim likums to noteica tikai kara gadījumā.

Likumprojekts paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Tāpat tas noteic, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai Nacionālo bruņoto spēku (NBS), bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.

Militāra apdraudējuma pārvarēšanu var panākt tikai ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti valsts aizsardzībā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo esošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, proti, neparedz skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos situācijās, kad likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā.

Aizsardzības komisija šodien noraidīja deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu, kurš paredzēja atteikties no normas par pienākumu iedzīvotājiem pildīt NATO spēku dotos uzdevumus arī saistībā ar bruņotās pretošanās veikšanu.

Deputāte piedāvāja alternatīvu formulējumu, kas cita starpā paredz noteikt, ka, sargājot savu un savu tuvinieku dzīvību, iedzīvotājiem ir pienākums pildīt arī NBS uzdotos civilās aizsardzības uzdevumus.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl galīgajā lasījumā būs jāskata Saeimā.

LA.lv