×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
6. jūlijs, 2018
Drukāt

Guntis Kalme: Dziesmu svētki ir mūsu identitātes svinēšana (10)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam vai aizstāvam sevi, bet apliecinām – vēl vairāk – svinam savu latviešu kā Latvijas pamatnācijas, valstsnācijas identitāti.

Dziesmu svētku tradīciju latviešu tautā iesāka mācītājs, rakstnieks un skolotājs Juris Neikens ar Dikļu dziedāšanas svētkiem 1864. gadā. Mūsu Dziesmu svētki nav svētki kādam “cilvēkam vispār”. Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, unikālā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Atcerēsimies, ka okupācijas laikā latviešu dziesmas (un nacionālā kultūra kopumā) bija nozīmīgs tautas atmiņu un pašcieņu uzturošais spēks.

Bet dziesma pati par sevi nav ierocis. Bieži dzirdētais, ka “Dziesmotajā revolūcijā” brīvību mēs ieguvām dziedot, ir bīstami maldi. Visi, kuru dzīvības ir mūsu valsts un brīvības pamatos, ne tikai dziedāja, bet vispirms cīnījās un ziedoja savas dzīvības – sākot ar 1919. gada Neatkarības karu līdz nacionālajiem partizāniem un individuālajiem brīvības cīnītājiem okupācijas laikā. Lai arī maz, taču daži latvieši gāja bojā arī 1991. gada janvāra barikāžu laikā.

Ne jau dziesma pati par sevi, bet gan mūsu griba un pašapziņa, kas toreiz izpaudās arī dziesmās, apņēmība kaut ar kailām rokām aizstāvēt savu tautu, bija un vienmēr arī būs mūsu uzvaras nosacījums. Dziesmām ir ne tikai skaistuma aspekts vien. Dziesmas veido mūsu tautas identitāti, caur tām tiek pārmantotas to paaudžu vērtības, kuru apliecinātās vērtības šajās dziesmās ir paustas. Bet mēs šīs vērtības nesam tālāk vienīgi tad, ja esam gatavi tās ne tikai svinēt izdziedot, bet arī ja esam gatavi par tām cīnīties. Tikai tad tās ir kļuvušas mūsējās pa īstam.

Kā vienmēr Dziesmu svētkos dziedāsim Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!”. Tā ir īpaša dziesma, latviešu kā valstsnācijas identitātes kods.

“Dievs, svētī Latviju!” pirmo reizi publiski dziedāja I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 8. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības zālē, bet svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Tātad mūsu valsts himna parādījās tautas atklātībā faktiski pirms 145 gadiem. Tas ir nopietns iemesls redzēt Dziesmu svētkus arī kā mūsu himnas svētkus.

Pētniece Guna Goluba par tās izcelsmi saka: “Baumaņu Kārlis pazinis un dziedājis tautā izplatīto aizlūgumu “Dievs, svētī Vidzemi!”. To pašu dziesmu kurzemnieki iesāka ar vārdiem “Dievs, svētī Kurzemi!”. Baumaņu Kārlis apvieno to kopējā lūgšanā “Dievs, svētī Latviju!” par Latviju? Vēl taču nebija nekādas Latvijas, bija tikai Krievijai piederošais Baltijas apgabals, un pavisam nesen sāka ieviesties vārds “latvieši” agrāko “inorodcu” vietā. Ar savu dziesmu Baumaņu Kārlis izsaka pārliecību, ka Latvija jau ir.” Tātad te manāms pravietisks, garīgi intuitīvs tautas nākotnes redzējums, vīzija.

Tālāk viņa saka: “Tieši spilgti izpausta tautas kopības ideja padara dziesmu par nacionālu simbolu. Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” ir tieši tāda dziesma, kas jau I Dziesmu svētku laikā no dažādiem Latvijas novadiem iebraukušiem cilvēkiem lika sevi apzināties kā vienotai tautai, kura sirsnīgi aizlūdz par dzimtās zemes tālāko likteni.”

Kaudzītes Matīss, svētku dalībnieks, rakstīja, ka tā bija dziesma, “kas ar varenu jūsmināšanas spēku cildina uz tēvijas mīlestību, dziesma, kas varēs būt aizmirsta tikai tad, kad neatradīsies nevienas latviski jūtošas sirds”.

Muzikologs, mākslas zinātņu Dr. Arnolds Klotiņš vēsta: “Tolaik jauna un patriotiski saviļņojoša bija paša vārda “Latvija” minēšana virsrakstā un apspēlēšana tik svinīgā, cildenā kontekstā – laikā, kad Latvija kā ģeogrāfisks jēdziens vēl nebija iegājies, bija cara varas iestādēm nevēlams.”

Maza bērna izteiktais “es” ir pagrieziena punkts viņa pašapziņā. Viņš nav kāds neapzinīgs bioobjekts. Līdzīgi tam mēs ar savas patstāvības apzināšanu, pieteikšanu savas valsts himnā vēstām, ka neesam etnisks, demogrāfisks materiāls citu tautu vai valstu ambīcijām. Mēs nedziedam “Боже, Царя храни!”, slavinot varmācīgo patvaldnieku Nikolaju, bet gan “Dievs, svētī Latviju!”.

Ar to mēs norādām uz daudz augstāku atskaites punktu kā paši vien vai uz kādu laicīgu varu. Mēs izlūdzamies savai tautai Radītāja svētību un apņēmību pastāvēt, attīstīties un, ja nepieciešams, arī spēku aizstāvēties.

Himnā ir minēti tautu dēli un tautu meitas, ne svešas varas. Toreiz tas bija brīvības pieteikums. Šodien tas norāda ne tikai uz latviešu nācijas apņēmību kaut kā izķepuroties globālajā purvājā, bet arī prast attīstīties un uzplaukt līdz sevis svinēšanas apziņai.

Lai to varētu darīt, ir nepieciešami daži vienkārši priekšnoteikumi:

1) pati latviešu tauta – dzīva un vitāla,

2) tās zeme – reāla, fiziska, ne tikai virtuālā vai informatīvā telpa,

3) tās pilna brīvība un pašnoteikšanās šajā zemē un minētajās telpās,

4) latviešu pašcieņa, vēl vairāk – cīņas gars, iestājoties par savām vērtībām,

5) gudrība – neļaujoties sevi apkrāpt un apmuļķot šodienas informatīvajā karā.

Mūsu tautas dramatiskā vēstures pieredze rāda, ka šī iznīdēšana ir iespējama, ja attiecīgajā teritorijā vairs nav tautas, kas to aizsargātu. Teritoriju nevar okupēt, kamēr ir tauta, kas to aizstāv, kurai šī zeme ir svēts mantojums. Tautu var iznīcināt trīs veidos:

1) to fiziski izpostot (nogalinot vai radot apstākļus, kad tauta kā nācija vairs neatjaunojas) – genocīds,

2) izdzenot no tās zemes (deportējot vai radot apstākļus, kas izraisa ekonomisko trimdu),

3) iznīcinot tautas nacionālo identitāti – deformējot, pārveidojot, atšķaidot tās patības, savdabības nesējus laikā un telpā:

a) laikā – piemēram, mērķtiecīgi diskreditējot to, kas nes atmiņas par neatkarīgās Latvijas laiku, tās sasniegumiem, izcilajiem valstsvīriem, vai arī zākājot leģionāru piemiņu;

b) telpā – nīcinot nacionālo identitāti nesošās vērtības, piem., Latvijas karoga krāsas mērķtiecīgi un strauji izspiežot no galvaspilsētas vides, aizstājot ar citām; mūsu nacionālajos svētkos mūsu dziesmas aizstājot ar svešām, citā valodā.

Liela daļa šeit palikušo un kaimiņvalsts mērķtiecīgi musināto civilokupantu un daudzi viņu pēcteči nemaz nevēlas te integrēties, bet gan deformēt un iznīcināt mūsu identitāti, lai padarītu mūsu zemi par izsūcamu un ekspluatējamu resursu. Sašķeltā sabiedrība un divkopienu valsts lielā mērā ir viņu “panākums”.

Ik pa laikam dzirdam arī pat izteikumus, ka esošo himnu vajadzētu mainīt uz citu, jo tajā, lūk, nedrīkst būt atsauces uz reliģiskiem simboliem, ka tā ir novecojusi, ka tā kādus diskriminējot.

Šāds domāšanas veids uzrāda vismaz neizpratni par to, ka himna ir kas vairāk nekā dziesma vien. Vārds «himna” cēlies no sengrieķu “humnos”, latīņu “hymnus” un nozīmē “dziesma kā slavinājums vai pateicība Dievam”. Tieši tāpēc, neka himna ir nacionāls simbols, to vajag saistīt ar kādu augstāku realitāti kā tikai mūsu zemišķā un mietpilsoniskā īstenība vien.

Atcerēsimies arī to, ka klasiskās vērtības nenoveco. Tāpēc jau tās ir klasiskas, ka izturējušas pārbaudi ar laiku. Pretējā gadījumā būtu jāuzskata, ka novecojušas ir arī tautasdziesmas. Viduslaiku katedrāles būtu jānojauc, lai tās kādam neatgādinātu par reliģiskajām vērtībām, citu izcilu pieminekļu arhitektūra un interjers būtu steidzami jāmodernizē, piemēram, Rundāles pils esošie logi jāmaina pret plastmasas, bet griesti – pret iekaramajiem. Šāda domāšana nozīmē, ka netiek izprasta atšķirība starp īslaicīgām, ilglaicīgām un mūžīgām vērtībām.

Viens no simbola uzdevumiem ir norādīt uz identitāti un to uzturēt, tātad novilkt robežas, lai norādītu, kur kaut kas sākas un beidzas. Ja tas kādu “diskriminē”, varbūt vaina nav robežā, bet tajā, ka viņš ir nepareizajā robežas pusē?

Dziesmu svētki ir mūsu identitātes svinēšana. Tas nozīmē, ka zinām, ko un kāpēc svinam. Lai to varētu darīt, svētku starplaikā ir jāveic ne tikai muzikālas dabas “mājas darbs” vien. Mums ik dienas ir jāpilda savas patības, tautiskās pašcieņas uzturēšanas, aizsargāšanas un attīstīšanas darbs. Mums jābūt konsekventiem vērtību, nevis ērtību patriotiem. Lai tad kopā pamatoti varētu svinīgi dziedāt Dziesmu svētku galveno dziesmu: “Dievs, svētī Latviju!”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Visu cieņu amatbrāļa Gunta veikumam latviešu vēstures pētniecībā un patriotisma gara uzturēšanā, bet šeit nu gan ir bisku auzas. Par Baumaņu Kārļaa dziesmu parakstos zem katra vārda, bet, lai atbildētu uz jautājumu par to, vai Dziesmu svētku svinēšana IR latvieša identitātes parāde, vispirms jātiek skaidrībā, kas tad īsti ir latvieša identitāte! Vai bez valodas un dzīves telpas ir formulētas vēl kādas mūsu identitātes pazīmes? Satversmes preambula to nosaka – kristīgās un latviskās vērtības. Un tas viss, bez neviena saturiska precizējuma. Pa vidu dziedam

    Kādu latvieša identitāti piedāvā noslēguma koncerta veidotāji? Es teiktu, ka to vislabāk raksturo senā paruna: “Uz krodziņu līdzens ceļš, uz baznīcu grumbuļains”. Pa vidu dziedam “Dievs, svētī Latviju”, “Mūsu Tēvs” un kas ir noslēgumā – “pats par savu naudu dzēru…” un, laikam lai sāktu īstenot vēl neratificētās Stambulas konvencijas prasības, izlaidām pantiņu “pats precēju līgaviņu…”. Nu re, te mums iezīmējas latvieša identitāte noslēguma koncerta veidotāju receptē: “Labu gribošs, pat reizēm uz baznīcu ejošs, (bet ne pārāk bieži, lai mīļajam Dieviņam ne pārāk uzbāztos ar savām lūgšanām!), krogus kultūru nostādot līdzās Tēvreizeei, kā to iesaka Orests Silabriedis noslēguma koncerta anotācijā!

    Ja tāds ir vidējais latvietis, tad man patiešām prieks, ka man vismaz 50% ir poļu asiņu, kas gan nemaz netraucēja izbaudīt kopābūšanu. Kā saka Pāvils (tas, kurš apustulis), pārbaudiet visu, kas labs to paturiet! Tā nu es paturu kopābūšanas prieku, bet pilnībā norobežojos no Dziesmu svētku veidotāju propogandētās ideoloģijas, kas jau robežojas ar muļķību un klaju vēstures nezināšanu.

    Tikai pārsteidz Gunta sajūsma, viņam gan vajadzētu zināt latviešu nacionālās identitātes un pašapziņas veidošanās ceļus un avotus!

  2. galīgas auzas tas luterānis sarunājis

  3. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Lai valdītu pār cilvēku, atliek viņu tikai iebiedēt, jo – bailes vienmēr bija un būs pats drošākais cilvēku krāpšanas un paverdzināšanas līdzeklis.”

    Un, arī: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    =======

    Mediju ziņa (02.2015.): “Tas, ko drīkst nosacīti saukt par tautas pārvaldīšanas tehnoloģiju, sastāv no divām daļām. Viena daļa ir politkorekta, bet otra daļa ir nepolitkorekta. Vara tautas pārvaldīšanā var izmantot gan morāli atbalstāmu un sociāli cienījamu tehnoloģiju, gan amorāli antihumānu un sociāli necienīgu tehnoloģiju. Turklāt sociāli cienījamo tehnoloģiju neviens neslēpj no tautas un atklāti informē sabiedrību par šīs tehnoloģijas pielietošanu, bet sociāli necienīgo tehnoloģiju cenšas slēpt no tautas un par tās pielietošanu atklāti neinformē sabiedrību.” … (cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Tautas pārvaldīšanas nepolitkorektās receptes”, 7.02.2015., w-resursi: www .artursprieditis. lv un blog .artursprieditis. lv)
    ——-

    ‘MOTO’:
    “Nelidot augstāk par vistu kūts laktu,
    vismīļāki domāt par dējamo kaktu!…”
    / Vilis Plūdonis, iz poēmas “Uz saulaino tāli” /
    ——-
    .
    “Latv(ĀŅ)u LUMPEŅU “morālētisko pamatvērtību” Kodekss.”
    ( “latv(ĀN)ijas SILES valsts titulnācijas” ‘status quo’, fragmentāri )
    ( aktuālais prātuļojums – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    Pasaules Tautām, kam Valstis IR savas,
    “Globālā kontekstā” pārsvara NAV(a) ~
    Vairumam atliek vien sapņot un cerēt,
    Normālai Valstij par Nāciju derēt…

    Valsti, kas dzimusi Brīvības cīņās,
    Varas un SISTĒMAS zombiji mīņā,
    Sū#os pie SILES, ko ķēza jau gadiem,
    Cūklopu varza ar “draugiem un radiem”.
    .
    “Nācijas līderi” LUMPEŅU baru,
    Spiež “valsti mīlēt” un “respektēt varu”
    (TĀDU, kas vājprāta murgos vien rādās),
    “Cērpot kā aunus” – pirms “noģērē ādas”:
    .
    “NOZOMBĒT “nāciju” – problēma maza!
    “Latv(ĀŅ)u LUMPEŅU Kodeksā” drazas,
    Sabāzts pa pilnam, no vāka līdz vākam ~
    “Primāros” fragmentus “sprediķot” mākam:
    .
    “Kodeksa” tēzes kā “mantru” būs zināt!!!
    (Tāpēc – tās dienišķi vērts “atsvaidzināt”,
    Latv(ĀŅ)u LUMPEŅIEM, veciem un jauniem,
    “Klusajiem mī#ējiem” & “cērpamiem auniem”):
    .
    “Nācijai” – paklausīt VISAM, ko saka!!!
    (‘Biedri’ no “priekšstāvju” sugas, kam fraka,
    Nokārta “bļembukiem”, bet – “neiet kopā”,
    Sen jau uz rumpja, kas nobarots lopā…)
    .
    “Partiju” SISTĒMA “valstī” ir “svēta”!!!
    (BEZjēgā zaglīga, stulba, NE lēta,
    “Tumbočkām” pilnām un “konceptiem” tukšiem ~
    Citāda neder ne SILEI, ne rukšiem…)
    .
    Nemurkšķēt “vietvalžiem” pretī, ne vārda!!!
    (Kaut vai – spļauj ģīmī, min sū#os un spārda,
    LUMPEŅUS pašus, šo ģimenes, dzimtas,
    Draugus un paziņas, versijās simtās…)
    .
    Vergot par grašiem un kredītu klaušām!!!
    (Kurus “pa fikso” var “iebarot” aušām,
    Reklāmu ZOMBĒTIEM “onlaina” spamā ~
    “Pisness”, kam lobiji “augstajā namā”…)
    .
    Nodokļus bleķot, kaut – iznīkstot badā!!!
    (‘Kāpostu’ VID’am un SISTĒMAI gādāt,
    Likumi paredz – lai plēš “ķēķa tiesas”,
    Pēdējo skrandu no LUMPEŅU miesas…)
    .
    Žaunas – uz krampi, ar zobiem pret sienu!!!
    (“B(ļ)auris”, kurš “palaidīs purkšķi”, kaut vienu,
    N-tajām “struktūrām” trāpīs iekš nagiem ~
    Tur TĀDIEM “izrakstīs fiksi pa ragiem”…)
    .
    “Viedokļus” tiražēt – TIKAI pa glupo!!!
    (Mēdekļu “vietnēs” kur “komentus” čupo,
    BEZjēgas LUMPEŅI, vākušies kopā,
    Ieņirdzot Valodu pakropļot, lopā…)
    .
    Boksterēt – ‘twitter”-a spamu (ar pūlēm ~
    LUMPEŅIEM ‘profīta’ dirnēt pa “šūlēm”,
    NAV [vairs] nekāda, jo – “vienrievu fiškās”,
    Sū[nas] tās pašas, kas “taisnajās kiškās”…)
    .
    Mēdekļus zaurēt, līdz – “ačas uz kātiem”!!!
    (Masīvs un totāls, priekš inertiem “prātiem”,
    ZOMBĒJUMS, piegānot “valsti” līdz malām,
    Latv(ĀŅ)u LUMPEŅUS piebeidz, pagalam…)
    .
    “(g)eirōpas kolChōzu” – slavēt un balstīt!!!
    (Tāpēc, ka “iezīmē” LUMPEŅU “valstī”,
    “Bufera zōnu” priekš “hibrīda kara”,
    BrjukSILES “provinces” cūklopu vara…)
    .
    “pārdīķa saimniekus” – klausīt un godāt!!!
    (Tāpēc, ka “valsti” šie ‘nolaist grib podā’ ~
    Uzrīdot Kaimiņiem LUMPEŅU vaukšķus,
    [P]iesūtot OKUPĒT gangsteru ‘taukšķus’…)
    .
    “Ietusēt” – “soctīklu” bedrēs & zīst “spaisu”!!!
    (HUĻI, bļin, “draugosies” ar svaigu gaisu,
    Defektīvs “lohs”, kam par “jevrōpas naudu”,
    LUMPEŅA “dzīve” svilst smirdot, “ar baudu”…)
    .
    “Ģimenei” – ņemt TIKAI dzimumu savu!!!
    (Štrunts, ka nav bērnu, kas turpinās tavu,
    “p!dara” sugu – ar “lepnuma” naidu,
    “partneru” barā var drāzties pa “prrraidu”…)
    .
    Latv(ĀN)is latv(ĀN)im = mīļākā ‘paika’!!!
    (Kaut vai – dēļ kauna lien zemē, pēc laika,
    BEIDZOT kad apjēgsi, CIK tas ir stulbi ~
    “Nācijas” kolēģi “nosist kā gulbi”…)
    .
    Galvenais – VISS lai pēc “Kodeksa” ‘rullē’!!!
    (Citādi – “latv(ĀŅ)u valsts” būs “pa nullēm” ~
    SILEI ciet[s] “vāks”, zaudēs cūklopi svaru,
    SISTĒMA nosprāgs un ‘pakāsīs’ varu…)”

    LUMPEŅU “nācija”, ZOMBĒTA truli,
    Pasaulē aizklīst ( ar “ubaga kuli” ) ~
    Normālas Valstis par mājvietām meklē:
    “Pieriebies “latv(ĀŅ)u SILES valsts” peklē…”
    .
    Zaudēta Valsts, izdziest Tauta kā liesma,
    Vēl tikai – “Jevropas provincē” dziesma,
    Klusa ( kā “Rekviēms” ) izskan, jo sūra:
    “Reiz BIJA (Tēvzeme), pie Dzintarjūras…”

    =====

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mī#ēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  4. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas.

  5. Bet ko domāt tiem, kas nav tīrasiņu latvieši?

  6. Saskaņā ar Kalmes tēzēm, tie nav mani svētki, kaut arī esmu bijis to dalībnieks, tāpat kā mans dēls un mazmeita. Nelaime tā, ka pēc asins sastāva neesmu īsts latvietis, mūsu ģimenē ir 6 tautības. Nu ko, ņemsim vērā, ka tie ir LATVIEŠU identitāte svētki, un palēnām zaudēsim interesi.

    • Kur Kalme ir teicis, ka tautība izriet no ģenētikas? Latvietis ir tas, kurš sevi apzinās kā latvieti.

  7. Manuprāt, ļoti labi būtu to pašcieņu, vienotību, kas DZS, saglabāt arī pēc svētkiem ikdienā.
    Nu nav jāklanās nevien okupanta, masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušā vai viņu pēcteča priekšā. Gan katram pašam, uzreiz pārejot uz RU, kas ir tāda pati svešvaloda kā FR vai EN, ja kāds minētās kategorijas pārstāvis izliekas nesaprotam, ko nozīmē “labdien!”,gan arī ministriem u.c. nevajadzētu lauzīties valodā, kuru sāk jau pamazām aizmirst.

  8. Dieva. Daba. Darbs. Ja maldos dzīvojošie kalmisti nespēs apjēgt 21.gs. reālijas – sociālās problēmas (depopulācija, migrācija, korpupcija, parādi), tad nodziedāsies ne tikai līdz pastalām! Sakārtojiet smadzenes, tad varēs muguras iztaisnot – vairākumu organizēt, vadīt un iedvesmot. Pagaidām, švaki, gaužām švaki: Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgi vairāk nekā trešdaļai jeb 39% Latvijas sabiedrības, tikmēr 52% iedzīvotāju tie ir vai nu noteikti vai drīzāk nenozīmīgi, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā aptauja.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Zilaļģu festivāls

Ūdens temperatūra vairumā Latvijas upju un ezeru sasniegusi +18.. +22 grādi. Sagaidāms, ka siltā laika ietekmē tuvākajās nedēļās turpināsies zilaļģu vairošanās.

Veselības inspekcija skaidro, ka zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās – tā saucamā ūdens ziedēšana, jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, acu un gļotādas kairinājumu, bet mājlopi, kas tiek dzirdināti ar šādu ūdeni, var akūti saindēties un pat aiziet bojā. Saistībā ar strauju zilaļģu savairošanos Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pagaidām atturēties no peldēšanās ne vien Vecāķu, bet arī Daugavgrīvas un Vakarbuļļu peldvietās.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+