Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. novembris, 2012
Drukāt

Hazans: IZM vērtējuma pamatā ir pilnīgi nekorekta metodoloģija

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvā studiju programmu vērtējuma pamatā ir pilnīgi nekorekta metodoloģija un ir pārkāpti godīgās konkurences, starptautiskās sadarbības un projektu vadības pamatprincipi, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Hazans aģentūrai LETA pavēstīja, ka IZM metodoloģijā ir saskatāmas būtiskas problēmas.

Viņš norādīja, ka, lai gan Augstākās Izglītības padomes (AIP) projekta īstenošanas gaitā bija vērojami trūkumi, gala rezultāti bija iegūti no ekspertu grupu vērtējumiem saskaņā ar iepriekš apstiprināto un visām ieinteresētām pusēm zināmo metodoloģiju.

Hazans ir secinājis, ka IZM nav ievērojusi godīgās konkurences principus – kritiski svarīgu lēmumu pamatā ir metodes un formulas, par kurām ne projekta dalībnieki jeb augstskolas, ne arī eksperti nebija iepriekš informēti. Viņš uzskata, ka ministram nebija patikuši AIP rezultāti, jo III grupā bija par maz studiju programmu, tādēļ radītas nekorektas formulas, pēc kurām budžeta finansējumu zaudētu vēl vairāk studiju programmu.

“Pat pieņemot, ka vāju studiju programmu Latvijā ir daudz vairāk nekā AIP projekta rezultātos, piekrist IZM rīcībai ir tas pats, kā pateikt: vēlēšanu rezultātu manipulēšana ir pieļaujama, ja vien uzvarēs “mūsējie”. IZM “alternatīvais vērtējums” faktiski diskreditē augstākās izglītības reformas,” uzsver Hazans.

Profesors norāda, ka nav ievēroti arī projektu vadības un zinātniskās ētikas principi, kuros noteikts, ka projekta apstiprināšana un finansējuma piešķiršana paredz skaidrību par to, ar kādām metodēm tiks sasniegti pētījuma mērķi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar starprezultātiem.

Viņš skaidro, ka AIP projekta metodoloģija paredz, ka programmu var atzīt par problemātisku, tikai balstoties uz neapmierinoši novērtēto kritēriju skaitu, savukārt atšķirības starp teicamo un labo vērtējumu skaitu neietekmē šo rezultātu. Profesors uzskata – ja starptautiskie eksperti būtu zinājuši, ka IZM plāno saskaitīt vērtējumus, viņi būtu pieprasījuši izmantot tam piemērotu skalu ar vienādiem attālumiem starp blakus esošajiem vērtējumiem. Hazans IZM rīcībā saskata manipulēšanu ar starptautisko ekspertu vērtējumu rezultātiem.

Runājot par metodoloģijas kļūdām, viņš norāda, ka IZM apgalvo, ka alternatīvā vērtējuma pamatā ir “kvantitatīvo datu analīze”, taču faktiski IZM ir veikusi aprēķinus ar AIP projekta starprezultātiem, kuriem šie rezultāti nemaz nav paredzēti, un šo aprēķinu rezultāti nav interpretējami. Ekspertu sniegtos programmu vērtējumus pēc dažādiem kritērijiem nedrīkst saskaitīt, jo izmantotā skala nav “lineārā” un nav bijis dots ekspertiem izmantot vienādu “attālumu” starp vērtējumiem, piedevām šī atšķirība starp novērtējuma punktiem mēdz būt subjektīva.

Hazans arī norāda, ka AIP iegūtie studiju programmu vērtējumi pa kritērijiem pēc savas būtības ir kvalitatīvie, nevis kvantitatīvie dati, un analizēt tos tā, kā to ir darījis IZM, ir metodoloģiski nekorekti. “Šīs analīzes rezultātiem nav un nevar būt zinātniskās interpretācijas. Problēma šeit ir tā, ka pēc IZM “metodoloģijas” skaidri identificējamus nopietnus trūkumus var kompensēt ar grūti identificējamo un mazāk svarīgu atšķirību starp “nenozīmīgām” un “nebūtiskām” nepilnībām,” akcentē profesors.

Tāpat viņš norāda, ka IZM metodoloģija pieņem, ka dažādu ekspertu grupu vērtējumi punktos ir perfekti salīdzināmi un tas esot daudz stiprāks pieņēmums nekā AIP.

Profesors norāda, ka augstākās izglītības reformas kontekstā programmu snieguma kvantitatīvā analīze tiešām noderētu, bet šādai analīzei būtu jāizmanto piemēroti un objektīvi dati. Viņš kā piemēru min savienot personu līmeņa datus par pēdējo 10 gadu augstskolu absolventiem ar šo personu nodarbinātības un bezdarba vēstures datiem.

Jau vēstīts, ka IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.

Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika veikta AIP vērtējuma pārvērtēšana.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā “Māksla”, kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska. Arī virzienā “Transporta pakalpojumi” ministrija visas studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+