Hipeastri no sēklām 0
Esmu ievākusi hipeastra sēklas. Vai tās var sēt tagad vai arī jāgaida līdz pavasarim? Anna J. Grobiņas novadā
Skaisti ziedošos telpu sīpolaugus hipeastrus pavairo veģetatīvi, atdalot sānsīpolus. Tā pavairojot, jaunie augi pārmanto visas šķirnei raksturīgās īpašības. Taču hipeastriem sānsīpoli attīstās neregulāri: reizēm pie vecāksīpola izveidojas viens vai vairāki, bet var nebūt arī neviena. Lai ātri iegūtu daudz kvalitatīvu sīpolu un saglabātu noteiktu šķirni, sīpolpuķu audzētavās visā pasaulē hipeastrus pavairo, izmantojot meristēmu metodi.
Pavairojot hipeastrus ar sēklām, jārēķinās, ka tas nav viendabīgs materiāls. Nekad nebūs tā, ka pilnīgi visas no viena un tā paša hipeastra iegūtās sēklas saglabās konkrētās šķirnes īpašības. No sēklām izaudzētie hipeastri parasti kalpo par materiālu jaunu šķirņu izveidei. Apbruņojoties ar pacietību, vairāku gadu garumā no sēkliņas var izaudzēt pats savu, tieši tādēļ neatkārtojamu hipeastru.
Pēc ziedu apputeksnēšanas (parasti – mākslīgās), sēklas nobriest apmēram pusotra vai divu mēnešu laikā. Parasti sēklas ir gatavas jau vasaras sākumā. Tās novāc un tūlīt arī sēj, jo ātri zaudē dīgstspēju.
Ja sēklas uzrodas vasaras beigās vai rudenī, noteikti nav jāgaida nākamā gada pavasaris. Jāsēj nekavējoties. Svaigas, mēnešiem neglabātas hipeastra sēklas sēj lapu zemes, kūdras un smilts maisījumā (visus komponentus ņem vienādās daļās) un, lai nodrošinātu dīgstiem paaugstinātu gaisa mitrumu, pārklāj ar polietilēna plēvi. Diedzē istabas temperatūrā (ne zemākā par +18…+20 °C) un noteikti – gaismā. Šādos apstākļos sadīgst divās trijās nedēļās.
Kad sadīgušajiem hipeastriņiem izveidojušās divas lapas, tos piķē. Lai drīzāk iegūtu lielus sīpolus, pirmajā un otrajā gadā audzē bez miera perioda – bagātīgi laista un mēslo visu gadu. Vēlāk audzē tāpat kā citus hipeastrus.
