Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. aprīlis, 2013
Drukāt

Ieva Kogana: saprotu, ko nozīmē dzīve


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

“Māja atvērtam cilvēkam” – tā sauca Evijas Puķes rakstu “Mājas Viesa” 2003. gada 5. decembra numurā, kas tapa pēc ciemošanās pie Ievas un Haima Koganiem. Kopš pazīstamā uzņēmēja nāves pagājuši gandrīz divi gadi. Kā IEVA KOGANA dzīvo šobrīd?


 

Mana dzīve pēc Kogana aiziešanas mainījās pilnībā. Sapratu, cik bezrūpīgi esmu dzīvojusi – sākumā pie vecākiem, pēc tam pie Haima. Būtībā es nezināju, kā ir saskarties ar jebkura veida problēmām. Agrāk jebkurš sīkums šķita liela problēma. Tikai tagad saprotu, ko nozīmē dzīve. Kad atbrauc mājās un nav neviena, kam pastāstīt, kā dienā gājis. Sākumā ļoti pūlējos pierast pie tukšuma. Laiku pa laikam aicināju kādu draudzeni paciemoties. Tagad, lai arī esmu pieradusi būt viena, vēl arvien ārkārtīgi izjūtu Haima trūkumu blakus. Sākumā vakaros mēdzu skatīties fotoalbumus ar mūsu dzīves brīžiem. Domās tinu kopdzīves lenti atpakaļ. Tagad jau ir mazliet vieglāk, retāk nododos apcerei. Tomēr Haimu atceros visu laiku. Pat nezināju, ka tā var būt – kad saprotu, ka es dzīvoju, saskaros ar dzīves problēmām. Tās pat nav problēmas. Citiem šķiet, ka tās ir smieklīgas, paziņas saka – nu ko tev vajag, dzīvo nost! To no malas nevienam nesaprast .

Man laikam vajadzēja kādu laiku būt pilnīgi vienai. Varbūt cilvēki gribēja mani par ātru atgriezt dzīvē. Mēģināja izklaidēt, ievilkt jautrībā. Tas man pilnīgi nederēja, es nespētu. Zināt, kas man palīdzēja? Mani divi suņi. Kad man jautā, kāpēc nevaru doties kaut kur atpūsties, ceļot, atbildu, ka man ir suņi. Mazo šicu vēl varētu kādam atstāt, bet lielo Vidusāzijas vilku suni gan ne. Vai tad tu tagad dzīvo suņu dēļ, man jautā. Bet suņi mani izglāba! Esmu pateicīga, ka viņi man ir. Kad Kogans nomira, es varētu nedomāt par sevi, bet suņi bija jābaro, jāved pastaigās. Viņi mani turēja spriedzē un lika saprast, ka jādzīvo tālāk. Pēc Haima aiziešanas esmu aplūkojusi vairākus variantus, ko dzīvē darīt. Bet sapratu vienu – kad Haims bija dzīvs, es varēju pievērsties biznesam hobija veidā, varēju atļauties nebūt materiāliste. Tagad viss atkarīgs vienīgi no manis. Nešķērdēšu naudu, lai darītu darbus, kas nenesīs augļus. Mūsdienās ir ļoti jādomā, jākontrolē finanses. Nē, Haims nav man mācījis uzņēmējdarbību, vienīgi devis dažus padomus. Viņš jau nebija ieinteresēts, lai es strādāju, bet esmu mājās un gaidu viņu. Vēl aizvien saku – pie mums mājās, mēs – lai gan dzīvoju viena ar suņiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+