Mobilā versija
+3.3°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
7. jūlijs, 2017
Drukāt

Igauņi būvē digitālo nāciju (1)

Trikivabriku_Aron_Urb_8

Kad pirms 13 gadiem Baltijas valstis pievienojās Eiropas Savienībai, viens no mūsu klusībā lolotiem mērķiem bija izmantot Briseles palīdzību, lai kļūtu par “normālām, garlaicīgām” Eiropas valstīm, kuru iedzīvotāji bauda mieru un labklājību. Igaunijas galvaspilsēta Tallina tiešām arvien vairāk sāk līdzināties turīgai ziemeļvalstu pilsētai, taču par garlaicīgiem gan igauņi sevi acīmredzot nevēlas uzskatīt.

Spilgts piemērs bija pirms nedēļas notikušais svinīgais koncerts, kas tika rīkots Tallinā, jo Igaunija uz pusgadu ir pārņēmusi ES prezidentūras pienākumus. Koncerta programmā nebija ne miņas no mietpilsoniski buržuāziskiem akcentiem, kas parasti rotā šādus pasākumus, jo rīkotāji ierasti izvēlas drošāko ceļu, lai tikai, nedod Dievs, kādu nešokētu un nekaitinātu. Taču tradicionālo operdziedātāju un klasiskās mūzikas izpildītāju vietā Tallinas koncerta viesi ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru priekšgalā saņēma pārsteigumu, nedaudz līdzīgu tam, ko savulaik izjuta Eirovīzijas publika, kad uz skatuves kāpa Eirovīzijas formātam absolūti neatbilstošā grupa “Lordi”. Piemēram, Tallinas koncertā ES himnu “Oda priekam” izpildīja dūdinieku ansamblis, bet pasākuma nagla bija smagā metāla grupas “Metsatoll” uzstāšanās.

Breksita ēnā

Atšķirībā no Latvijas, kas ES prezidentūras pasākumiem izmantoja jaunatklāto Gaismas pili, igauņi izvēlējušies savdabīgāku vidi, jo lielākā daļa pasākumu notiek Tallinas kultūras centrā, kas ierīkots bijušās spēkstacijas teritorijā. Kino vēstures cienītājiem šī spēkstacija, ko rotā vairāk nekā 100 metru augsts skurstenis, būs pazīstama no Andreja Tarkovska filmas “Stalkers”, jo tieši šeit uzņemta daļa filmas kadru.

Igaunija ir pēdējā no Baltijas valstīm, kas rindas kārtībā kļuvusi par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, jo Latvija šos pienākumus pildīja pirms diviem gadiem, bet Lietuvas prezidentūra bija 2013. gadā. Šajā pusgadā ES prezidentūru vajadzēja uzņemties Lielbritānijai, bet pēc referenduma briti atteicās no šiem pienākumiem un Igaunijas prezidentūra tika pabīdīta pusgadu uz priekšu. Vienīgais, kurš priecājas par šādu iznākumu, ir talantīgais igauņu šefpavārs Pīters Pihels, kurš uzņēmies ārvalstu viesu ēdināšanu. Viņš skaidro, ka vasaras vidū ir daudz lielākas iespējas palutināt ārzemniekus ar gardumiem, kas gatavoti no Igaunijas lauku un mežu veltēm, bet janvārī, kad sākotnēji bija plānots uzsākt prezidentūru, šo labumu klāsts būtu daudz mazāks.

Tīģerlēciens izdevies

Igauņu prezidentūras budžets ir 75 miljoni eiro (Latvija pirms diviem gadiem iztērēja ap 80 miljoniem eiro). Lielāko daļu tēriņu veido algas un citas personāla izmaksas, jo Igaunijas prezidentūras komandā darbojas ap 1300 cilvēku. Augsto viesu vizināšanai tiek izmantoti 65 “BMW” automobiļi; ārzemnieku apdāvināšanai izgatavoti vairāk nekā 42 000 kaklasaišu un lakatu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzskata, ka ievērojamie tēriņi ir labs ieguldījums, kas palīdzēs iepazīstināt Eiropu un pasauli ar Igaunijas sasniegumiem. Kā norāda prezidente, Igaunija kopš pievienošanās ES ir ļoti daudz saņēmusi no Eiropas, tagad pienācis laiks kaut ko sniegt pretim.

Pēc igauņu domām, galvenais, ko Eiropa varētu mācīties no Igaunijas, ir igauņu panākumi digitālo tehnoloģiju ieviešanā un modernas ekonomikas veidošanā. Tieši moderno tehnoloģiju plašāka izmantošana valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā pasludināta par vienu no Igaunijas prezidentūras prioritātēm.

Igaunija ar moderno IT tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ir aizrāvusies jau vairāk nekā 20 gadu, sākot ar programmu “Tīģerlēciens”, ko sāka ieviest 90. gadu vidū. Un nevar noliegt, ka digitālo tehnoloģiju attīstībā Igaunija ir viena no pasaules līderēm. Slavenākais piemērs ir digitālais saziņas rīks “Skype”, ko izstrādāja igauņu programmētāji.

Igauņi vervē 
e-rezidentus

Modernās tehnoloģijas igauņi ļoti cenšas ieviest arī valsts pārvaldē, lai iedzīvotāji varētu pēc iespējas vairāk lietu nokārtot elektroniskā vidē, pat neizejot no mājas. Pēc igauņu amatpersonu domām, tas palīdz uzlabot darba efektivitāti, samazina birokrātiju un korupcijas risku, jo vairs nav nekādas vajadzības krāmēties ar papīriem un skraidīt pa kabinetiem, lai savāktu vajadzīgos parakstus un zīmogus.

Igauņu aprēķini rāda, ka ar elektroniskā paraksta sistēmu gada laikā iespējams ietaupīt aptuveni vienu darba nedēļu jeb 2% no iekšzemes kopprodukta. Paši igauņi joko, ka viņu valstī elektroniski nevar tikai apprecēties, izšķirties un pārdot māju – visu pārējo iespējams nokārtot internetā. Arī balsošana jau labu laiku notiek internetā. Iepriekšējās vēlēšanās iespēju nobalsot elektroniski izmantoja ap 30% vēlētāju. Igaunijas prezidente Kaljulaida uzskata, ka balsošana internetā ir pat drošāka par tradicionālo balsošanu ar papīra biļeteniem, jo ir daudz darīts, lai uzlabotu drošības standartus un neviens no malas nevarētu ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Igaunijā ir tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju, bet ar digitālo tehnoloģiju palīdzību igauņi vēlas paplašināt savu ietekmi tālu aiz savas valsts robežām. Piemēram, ārzemniekiem tiek piedāvāts “digitālās dzīvesvietas” projekts, kas ikvienam pasaules iedzīvotājam sniedz iespēju kļūt par Igaunijas “e-rezidentu”. Lielākais labums no šāda soļa ir iespēja reģistrēt savu uzņēmumu Igaunijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts ar mazu birokrātiju un pārskatāmu nodokļu sistēmu. Tas ir pievilcīgi tā saukto digitālo nomadu slānim, kas pārsvarā strādā internetā un nevēlas būt saistīti ar kādu konkrētu valsti. Iespēju kļūt par Igaunijas “e-rezidentiem” jau izmantojuši vairāk nekā 20 000 cilvēku, bet Igaunijas plāni ir daudz grandiozāki, jo līdz 2025. gadam šajā pro­grammā paredzēts iesaistīt līdz pat 10 miljoniem cilvēku. Igaunijas amatpersonas uzsver, ka “e-rezidentu” programma nav iecerēta kā nodokļu paradīze ārzonu cienītājiem, turklāt visi pieteikumi tiek rūpīgi pārbaudīti un salīdzināti ar noziedzības apkarošanas datubāzēm.

Ietaupīs papīra kaudzes

Savas prezidentūras laikā Igaunija vēlas panākt, lai arī citas ES dalībvalstis aktīvāk ieviestu modernās tehnoloģijas un veicinātu ciešāku sadarbību, kas atvieglos dzīvi Eiropas iedzīvotājiem. Piemēram, pašlaik tiek strādāts pie Igaunijas un Somijas datubāzu savienošanas, lai Igaunijā izrakstītā elektroniskā zāļu recepte būtu derīga arī Somijā un otrādi. Igauņi cer, ka nākotnē brīva datu plūsma būs iespējama visā Eiropas Savienības teritorijā. “Ticiet man, kad jums būs iespēja aizpildīt nodokļu deklarāciju trīs minūšu laikā, svētdienā sēžot pie upes, jūs vairs nekad negribēsiet krāmēties ar papīriem. Igaunijas valdība tādējādi katru mēnesi ietaupa papīru kaudzi Eifeļa torņa augstumā,” eiropiešus mēģina iedrošināt Igaunijas premjers Jiri Ratass. Viņam būtu jāsāk ar EK prezidentu Junkeru, kurš atzinies, ka vēl nemaz nav pārgājis uz viedtālruņa izmantošanu.

Eiropas Savienībai pašlaik netrūkst dažādu problēmu, sākot no migrantu krīzes līdz pat Lielbritānijas aiziešanai, bet igauņi ir apņēmības pilni tās risināt. “Es ceru, ka mūsu prezidentūru atcerēsies kā tādu, kas palīdzēja Eiropai pārvarēt krīzes un atkal ar optimismu raudzīties nākotnē,” uzsver Ratass.

UZZIŅA

Igaunijas prezidentūras budžets: 75 miljoni eiro

Algas un citas personāla izmaksas: 41,4

Pasākumu rīkošana: 23,3

Kultūras programma un komunikācija: 5,4

Administrācijas izmaksas: 3

Igaunijas pārstāvniecība Briselē: 1,6

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. te liela igauņus par visādiem brīnumiem…
    Igaunijā liela Latviju par visādiem brīnumiem…
    Kuri tad īsti ir priekšgalā ?

Francijā policists nošauj trīs cilvēkus un izdara pašnāvībuFrancijā 31 gadu vecs policists nošāvis trīs cilvēkus un pēc tam izdarījis pašnāvību, svētdien paziņojušas varasiestādes.
Meja apsūdz Krieviju kiberkarā pret RietumiemBritānijas premjerministre Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju informācijas militarizēšanā un kiberkara izvēršanā, cenšoties sašķelt rietumvalstu vienotību.
Draugiem Facebook Twitter Google+