Igaunijā Kārlis XII atkal uzvarēs Pēteri I 4
Šogad 14. novembrī Narvā, Igaunijā notiks gadskārtējā Narvas kaujas rekonstrucija, kurā kā aktieri, 18. gadsimta zviedru un krievu karavīru tērpos ģērbušies, piedalīsies vēstures entuziasti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Zviedrijas un Somijas.
Narvas kauja tika izcīnīta 1700. gada 19. novembrī un tā faktiski ievadīja Lielo Ziemeļu karu (1700 – 1721), kura sekas cita starpā bija mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas nonākšana Krievijas impērijas sastāvā.
1700. gada augustā cara Pētera I vadītā Krievija pieteica karu Zviedrijai un aplenca Narvas cietoksni. Novembrī pilsētas aplenkumā piedalījās ap 40 tūkstoši vīru, tajā skaitā tobrīd vienīgās pēc rietumu parauga bruņotās un apmācītās karaspēka daļas Pētera I armijā. 19. novembrī sniegputeņa apstākļos aplencējiem negaidīti uzbruka tikai 18 gadu vecā Zviedrijas karaļa Kārļa XII karaspēks, kas bija atsteidzies palīgā aplenktajiem.
Lai arī zviedru bija vien 11 tūkstoši iepretim četrkāršajam krievu pārsvaram, Kārļa XII armijai izdevās gūt absolūtu uzvaru. Kaujā un tam sekojošajā bēgšanā dzīvības zaudēja līdz 18 tūkstoši krievu karavīru, bet pārējie padevās gūstā. Pēteris I Narvu bija pametis iepriekšējā dienā, jo gaidāmajā sadursmē uzskatīja savu uzvaru par drošu. Zviedru rokās nonāca viss Krievijas armijas rīcībā tobrīd esošais artilērijas, muskešu un citu karamateriālu krājums. Vēsturnieki norāda, ka gadījumā, ja Kārlis XII būtu nolēmis turpināt uzbrukumu, caram Pēterim I nebūtu spēku, ar ko to apturēt.
Narvas kaujai veltīto festivālu “Vēsture atdzimst Narvā”, kura centrālais notikums ir kaujas rekonstrukcija, 18. gadsimta ieroču un kaujas taktikas demonstrējumi, rīko jau vairākus gadus pēc kārtas. Pasākums pie Narvas pils sienām tradicionāli notiek sestdienā, šogad 14. novembrī.
