Mobilā versija
+2.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
27. februāris, 2017
Drukāt

Ilga Kreituse: Nemācāmies no kļūdām – ne savām, ne svešām (14)

Foto no arhīva.Foto no arhīva.

Raksta autore ir Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Ilga Kreituse

Runājot par reformām Latvijas izglītības sistēmā, jāsaka, ka tās ilgst kopš neatkarības atjaunošanas, turklāt šajās reformās mēs ejam pa riņķi, neko jaunu neizdomājot.

Sešgadnieku reforma Latvijā jau ir bijusi un izgāzusies, jau ir pierādījies, ka sešgadnieki vēl nav gatavi skolai. 2017. gadā mūsu izglītības sistēmā notiek tieši tas pats, kas 90. gadu sākumā – mēs paskatāmies, kas notiek citās valstīs, ņemam tos modeļus un bez kritikas, neanalizējot šo modeļu reālo gaitu un rezultātus, mēģinām to iedzīvināt Latvijā.

Nemācamies no kļūdām – ne savām, ne svešām

Izglītības sistēmā ir ne viens vien piemērs, ka šādi – bez analīzes un kritikas – Latvijā nevar automātiski īstenot kādas citas valsts modeli. Viens no izcilākajiem piemēriem bija Dānijas prakse – nelikt bērniem atzīmes. Mēs to automātiski pārņēmām, neskatoties uz to, ka paši dāņi tobrīd jau bija sapratuši, ka tas nestrādā un neveicina attīstību, jo atklājās, ka 30% skolēnu, kas izgājuši šo modeli, neprot lasīt.

Nav skaidra skatījuma un pēctecības

Toreiz mēs uzsvērām, ka dāņiem ir vislabākā izglītības sistēma, tagad par dāņiem jau esam aizmirsuši un slavējam Igaunijas un Somijas izglītības sistēmas. Mūsu izglītības sistēmai trūkst skaidra skatījuma un pēctecības, kā viens etaps pāraug otrā.

Tā vietā, lai mēģinātu sūtīt skolās sešgadniekus, ministrijai būtu jāatbild uz jautājumu, kāda ir vidējās izglītības loma kopējā izglītības procesā? Šobrīd vidējā izglītība nav obligāta, tāpēc līdz 9. klases beigām skolēnam jāapgūst praktiski viss, jo nevar jau zināt, vai tiks turpināta izglītības ieguve. Tie, kuri izlemj turpināt mācības vidusskolā, daudzos priekšmetos, piemēram, vēsturē atkal sāk mācīties to, ko apguva jau pamatskolā. Izglītības satura veidotāji gan apgalvo, ka tas pats gluži neesot, jo vidusskolā jaunieši visu apgūst jau problēmlīmenī. Tiem, kas 10. klasē runā par problēmlīmeni, es ieteiktu pašiem aiziet un pamēģināt to realizēt.

Izglītības satura veidotāji ir atrauti no praktiskās vides

Ja es īstenotu izglītības reformu, sāktu ar to, ka visiem Izglītības un zinātnes ministrijā strādājošajiem satura veidotājiem ik pēc pieciem gadiem vismaz viens gads būtu jānostrādā praktiskā vidē. Man gan par šādu ideju reiz teica, lai pažēlojot skolēnus. Viena lieta ir teorija, pavisam cita – prakse. Neviens mediķis nesaņem ārsta diplomu, kamēr viņš nav izgājis rezidentūru un ieguvis praktisko pieredzi, izglītības jomā nez kāpēc uzskatām, ka nevajag praktisko pieredzi. Medicīnas nozarēs pētījumus parasti veic uz pelēm, nav skaidrs, kāpēc izglītības nozarē esam tik nežēlīgi, ka visas eksperimentālās idejas testējam uz mūsu bērniem.

Gribam citu sistēmu, bet nezinām kādu

Es esmu par obligātu vidējo izglītību, paredzot katram jaunietim tiesības izvēlēties – akadēmisko vai profesionālo virzienu. Akadēmisko izvēlas tie, kuri gatavojas augstākās izglītības ieguvei, savukārt profesionālo – tie, kuri gatavojas praktiskai darbībai noteiktā sfērā, attiecīgi, apgūstot, nevis vispārīgas, bet nozarei specifiskas lietas. Nav jāizdomā nekas jauns, kādreiz jau bija t.s. klasiskās ģimnāzijas un reālģimnāzijas. Mums nav skaidrs, kādu sistēmu vēlamies veidot, taču visu laiku runājam par satura izmaiņām. Gribam mainīt saturu, bet nezinām, kāds ir rāmis un forma.

Skola nav tikai ēka

Līdzīga situācija ir arī ar lauku skolām – nevar paņemt sarakstu ar cilvēku skaitu un sākt vērt ciet skolas tur, kur iedzīvotāju skaits tiek uzskatīts par nepietiekamu. Skola laukos nav tikai skola, visā Latvijas vēstures attīstības gaitā ir pierādījies, ka skola ir vietējais kultūras attīstības centrs. Skolās notiek dažādi koncerti, pulciņu nodarbības, sanākšanas u.tml. Skolas pamazām atgūst savu vietu sabiedrībā, taču ne visi izglītības politikas veidotāji saprot, ka skola nav tikai vieta, kur bērnam māca lasīt. Skola nav tikai ēka.

Augstākai izglītībai jātiek vaļā no politikas un partijām

Runājot pat augstāko izglītību, gribētos aicināt visas ministrijas apsēsties pie viena galda un rūpīgi izpētīt, kad un kā virkne augstskolu kļuva par valsts augstskolām. Nemaz nerunāsim par to, cik loģiska ir kārtība, kādā šīs augstākās izglītības iestādes tiek finansētas. Akreditācija notiek caur Izglītības un zinātnes ministriju, savukārt augstskolu finansējums un darbība ir pakļauta nozaru ministrijām. Daudzviet Eiropā par šādu mūsu sistēmu tikai pabrīnās. Šāds dalījums ir palicis vēl no padomju laikiem. Augstākajā izglītībā ir savijies objektīvs izglītības kvalitātes izvērtējums un politiskā ieinteresētība. Un, kā mēs zinām, gadījumos, kad notiek finanšu un politikas saplūdums, ir iespējams runāt par valsts nozagšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jātiek skaidrībā ar to izglītības iestāžu tīklu, kuras visas ministrija un padotības iestādes ir akreditējušas. Latvijā nevajag tik daudz augstskolu, kurās dublējas vienas un tās pašas programmas.

Ja reformas būtu diplomdarbs, ministrija to nespētu aizstāvēt

Ikviens mans students zina, ka, lai uzrakstītu labu bakalaura vai maģistra darbu, vispirms jādefinē darba mērķis, uzdevumi un hipotēze. Bez šīm lietām darbs nav iedomājams. Šī brīža Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajām reformām nav skaidri definēta mērķa un struktūras. Ja tas būtu bakalaura darbs, ministrija to nespētu aizstāvēt pat tēžu līmenī.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. paldies sievai ka amoraali atteixcaas no deputaata mandaata un es 4 gadus riju,riju no siles

  2. Varu tikai piekrist, jo nav vērtes šai daudzskaitlīgajai valsts virsbūvei, jo nav atbildības mēra. Ir 2x mēnesī saņemamā garantētā nauda pie kases bez noteiktām prasībām paveiktajā un tā izvērtējumā. Mums , Uzņēmējiem, pašiem jāatrod, kas gatavs maksāt par mūsu pakalpojumu, bieži jāsacenšas par zemāko izmaksu mūsu darba novērtējumam un vēl jārantē kvalitāte 2-20 gadu garumā. Pie tam uzņēmējam jāpilda Valsts kase ar 78,09% nodokli no 100% ieņēmuma un jāuzskata , ka tai virsbūvei vēl jāpienes klāt visu, ko tā paģēr. Vai nav par daudz kaklakungu? Un kad Jūs atskaitīsieties par padarīto, kā to prasa Satversme? Tad arī vērtēsim Jūsu darbu, nevis politisko atbildību. Ka tik nesanāk atmaksāt mums lieki iztērētās algu izmaksas. Tā tad būtu kārtīga atbildība par darbu!

  3. 1. Atradususies tautas aizstāve! Kreituse aizmirsusi, ka pati ir bijusi Saeimas spīkere, kad tāpat neko prātīgu nav varējusi izdarīt. Savulaik gribējusi no Saimnieka aizlaisties uz TP, bet pat tie tik ļaunprātīgu cilvēku neesot pieņēmuši. Par viņas cienīto vispār nav vērts runāt- kam tikai viņš nav bijis pielīmējies. Laikam tagad pie Ušakova.
    2. Lai Šadurskim pietiek spēka iesākto novest līdz galam! Šādu “akadēmiju” likvidācija ir tikai pirmais solis. Ļaujiet ministram strādāt, ja to neizdarīs viņš, tad viss ies pa vecam, kad gadu desmitiem, kopš Kreituses laikiem, neviens ar šiem augeja staļļiem nav varējis tikt galā.
    3.Vai Kreituse neapjēdz, ka tik mazā valstī kā Latvija augstskola ir vai katrā pagastā! Tā ir augstākās izglītības profonācija.
    4. No malas citus, kas dara, ir viegli apriet.

  4. Ilgai UZREIZ kaut kas jāpiedāvā, ja viņa izsaka savu redzējumu???????KĀPĒC??? Jūs laikam strādājat IZM, tad lūdzu arī strādājat un piedāvājat !!! JA visi ierēdņi ieklausītos citu padomos, tad bieži ministri – IT ĪPAŠI ŠADURSKIS -nesavārītu ziepes nevietā!?? Ja tev nav ko teikt ,iesaku arī tev paklusēt un nemācīt Kreituses kundzi dzīvot! ĻOTI nepatīk, ja cilvēks otra teikto IZTULKO PĒC SAVIEM KRITĒRIJIEM, nevis vienkārši izlasa doto tekstu un salīdzina ar savu skatījumu! MĒS TAČU ESAM TIK DAŽĀDI!! Interesanti uzklausīt citu atzinumus un domas. PALDIES PAR RAKSTU!!! Ar komentāriem NECENTĪSIMIES APKAROT CITUS!

  5. un ne tikai izglītības sistēmā, juceklis Latvijā ir visās nozarēs un jomās. Savas brīvestības trešajā gadu desmitā esam sekmīgi visu saputrojuši un nonākuši nabadzības augšgalā. Naivums un lētticība kā tikums, kalpa dvēseles uzpērkamība un skaudība mums nodrošinās arī nākotnē minēto statusu. Un kur gan lai latvietis ņem to valdnieku vērienu, kungu globālo domāšanu un karaļu atbildību par savu valsti un tās tautu. Zem savas pakaļas saraustā nauda un manta to nenodrošina.

  6. Katram Ilgas Kreituses vārdam!

  7. Kreitusei kā vienmēr viss ir slikti, visi un visur ir idiņi.

  8. Ilgai ir skaista sievišķīga balss. Ar to it kā pietiek.

  9. Ilga, ko tu piedāvā? Izstrādā un parādi, kā vajag. Bakstīt citus mēs katrs protam, bet jāstāsta, kā un ko pati domā, ko gribi no manis, kā ministrijas darbinieka. Ja tev nav ko teikt, tad vai nav labāk paklusēt.

    To, ko tu te raksti, ir tikai bakstīšana. Ne tikai ministriju ierēdniem jāliek pastrādāt skolās, bet skolām arī, Ilgai to starp, jādod pastrādā ministrijā kādu gadu, varbūt saprastu, ka ierēdņiem jāstrādā.

  10. pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošo kriminālnoziedznieku zināšanai Atbildēt

    > pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošajiem kriminālnoziedzniekiem
    .
    PRETLIKUMĪGA CENZŪRA smird, la.lv administratīvie “locekļi”. Tieši tāpat, kā šo kriminālrecidīvo noziegumu piekopjošie “lielākie kretīni”. Galvenokārt – tāpēc, ka šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī” CENZŪRA IR AIZLIEGTA un neizbēgami TIEK SODĪTA SASKAŅĀ AR LIKUMU!!!

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. CENZŪRA ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

    Un, arī: “Cilvēkam galva ir paredzēta galvenokārt domāšanai – NEVIS tikai kā plauktiņš cepurei / pakaramais lakatiņam, vai arī priekš tam, lai putni rumpi nepiegāna.”

Draugiem Facebook Twitter Google+