Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Anda Līce: Paši kurinām plīti, uz kuras vēlāk lecam un bļaujam: “Ai, ai, kā sāp!” (14)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Domāšana ir darbs, turklāt diezgan smags, ne velti mēs reizēm sakām – galva plīst pušu – un bieži izvēlamies nedomāt, dzīvojam kā lopiņi – galvu pie zemes un tik plūcam zāli, kamēr viss pa tīro. Nedomāšanas dēļ pasaule ir nonākusi pamatīgā strupceļā, un, kā vienmēr tādās reizēs, sākas dzīres mēra laikā – situācijai pilnīgi neatbilstošas izpausmes, kas izpaužas gan kā neprātīga nodošanās dažāda veida patērēšanai, gan kā mēģinājums problēmas aizbaidīt ar pārspīlētu optimismu, sak, “es par spīti lec uz plīti” un “nebūs jau tik traki, gan viss nokārtosies”. Dzīvojot ilūzijās, to plīti visbiežāk kurinām mēs paši.

Ilūzijas ir īstas migrantes – tās ceļo no gadsimta uz gadsimtu, no valsts uz valsti un no paaudzes uz paaudzi. Tomēr pienāk brīdis, kad vai nu zem tām ir jāsabrūk, vai no tām jāatvadās, jāizberzē acis un jāsāk dzīvot atbilstoši īstenībai. Atvadas no ilūzijām, protams, ir ārkārtīgi sāpīgas, jo tās lielākoties ir saistītas ar paļaušanos uz kaut ko vai kādu. Aizmirstot, ka cilvēka daba ir nemainīga, mēs ceram – kāds cilvēks, ļaužu grupa, valdība vai pat citas valstis atraisīs mūsu dzīves mezglus, kā tagad to dara Grieķijas valdība. Pēc iestāšanās ES un NATO arī Latvija atlaidās ilūziju zvilnī, kamēr kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija darīja, cik nu spēja, lai nekļūtu par ķēdes vājāko posmu. Mēs paši kurinām plīti, uz kuras vēlāk lecam un bļaujam: “Ai, ai, kā sāp!”

Mēs gadiem ilgi sevi mierinājām ar ilūziju – gan jau Latvijā dzīvojošie cittautieši ieaugs šejienes kultūrā un viņos izveidosies valstiska apziņa, nepajautājot sev, cik stingri savā kultūrā stāvu es un kas pa šiem gadiem ir noticis ar manu valstisko apziņu. Visgrūtākais dzīves mājasdarbs ir darbs ar sevi. Pilnīgi visiem, arī tiem, kas apgalvo, ka ar viņiem nu gan viss esot kārtībā, ir ko mēzt no sevis laukā. Nevis kādi “viņi”, bet mēs paši savu zemi vai nu sastrādāsim nākamajai ražai, vai arī noplicināsim pavisam. Paņemot rokā dārza zemi, nav iespējams tajā saskatīt nevienu nezāļu sēkliņu, kaut gan to tur ir pa pilnam, un varam būt droši – tās noteikti vienmēr uzdīgs pirmās.

Ļausim aiziet ilūzijām par ideālu Saeimu un valdību, par tādu Latviju, kāda tā bija pirms kara, par citu valstu ieinteresētību mūsu tautas dzīves kvalitātes uzlabošanā, par mūsu tautas kādu īpašu izredzētību, par to, ka, lecot pa vecam, var tikt uz priekšu. Re, viedais Rainis zināja: “Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.”

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Nu Rainis nemaz nav tā katrā vietā stādāms par paraugu,tāpat jau savi putniņi galvā čivināja.Ja mūsdienu latvietis būtu bez gribas,vispirms jau mums nebūtu savas valsts,nebūtu veiksmīgu zemnieku un uzņēmēju,nebūtu nacionālas kultūras kopēju un turpinātāju.Bet vērtēt pēc televīzijas skatāmības vai neskatāmības,nu tas jau ir vienkārši prasti,kad uztverama ir bezmaz visa pasaule.Skaties ,ko gribi vai,vēl labāk,aizbrauc un pārliecinies pats.

  2. Loti patiesi vaardi!

  3. Tikai ,arī es, dzīvojot uz gandrīz neizdzīvošanas robežas,gribu ticēt ilūzijai.Jau vairākus gadus pa visu Pasauli izplatās ziņas ,ka notiek nežēlīga cīņa starp iesīkstējošo veco tumšo varu un iespējamo Gaismas Pasauli .Ticu tam ,vienkārši jādzīvo ar labvēlību sirdī,jo nīst ir visvieglāk,uzskatot ,ka visi citi vainīgi !Gan , var brīnīties ,”kas notiek ar latviešiem ”.

  4. cik nomierinošs nobeigums rakstam un domai ar Raiņa vārdiem ,jeb tiešāk -jaxit pa vienu ausi,tad pagriez otru camierināties ar tiem ,ar viņu izrīkošanos jau 20 gadus no viena uz otru ,kad valsti un tautu dzen post’\a ,kad cilvēki bēg nošis zemes un piedevām ne jau tādi ,kas ar sirmu galvu ,bet tautas zelta genofonds -jaunatne un tagad kadsauca ,,ozianna,deva vienam ,kurs steidzigi nesamierinājās ar paša nopelniem par itkā pārvarēt krizi aizbēga uz briseli vai otra kas jau pēc atgrižšanās no Sibitijas arī aizlaidās uz Briseli,tiesa atgrieztos ja dotu prezidenta godu un pili cita bijuša partijniece untā kas mčija okupantu laika mīlēt komunismu ,ari sēd tur vairs uz šejieni nebrauc ,tikkai pa gabalu norej kādu padomumums … un šitos mīlēt ,samierināties vai tas nav par daudz cienītā mana skolas biedrene un atceros Jūsu mammu arī skolotāju . esam veci un arī nabagi bet vel savu gara spēku noest ,samierināties- tas ir par daudz Vēlu veiksm ,lasijis ja gadijies visu ko esat rakstijusi ,bet šorez ……

  5. Diemžēl, sekas okupācijas 50 gadiem, kad pilnīgi visu par tevi izdomāja valdība un vienīgā partija. Atklāti sakot, domāt pašam bija pat bīstami, jo tad jau varēja izdomāt diezin ko! Ko tad varēja gribēt, ja, Latvijai atjaunojot brīvību, šeit dzīvoja jau otrā nedomājošo paaudze. Vēl ņemsim vērā latviešu tautas samierniecisko raksturu. Lietuva kādreiz bija varena lielvalsts, Igaunija vienmēr ar ciešām saknēm ar ziemeļu kaimiņiem un savu spītu. Tas nekur nepazūd. Mēs te runājam par latviešu valstiņām pirms vācu laikā, kā par neatkarīgām, taču tās bija krievu kņazistu vasaļvalstis, kaut nomināli. Arī latviešiem nepazūd tas, ka krievu kultūra tiem ir tuva. It kā jau nekas slikts cilvēkiem… taču tautai par labu nenāk. Joprojām taču ir cilvēki, kas vairāk skatās Krievijas TV, nekā latviešu, jo svarīga nav Latvija, bet augstāks līmenis.

    • Tie it kā par mums domajošie par mums domā joprojam.Pārmest tautai par ka viņus ievēlam nav īsti korekti un pareizi.Totalitārā okupācijas režīma kadri ir ļoti labi sagatavoti un saliedēti.Demagoģija ir viņu galvenais ierocis un tas var būt efektīvs tikai pie zema dzīves līmeņa,jo cilvēkam nav vienkārši laika lai paraudzītos zvaigznēs.

      • Psihologi sen konstatējuši, ka 70% no cilvēkiem tic visam, ko viņiem saka. Tā nav konkrētas tautas iezīme, bet cilvēces īpašība. Taču to jācenšas mainīt. Otrkārt, ja rūpīgāk papēta visu Latvijas TV kanālu raidījumus, var atrast daudz laba un interesanta. Protams, nemeklēt, bet uzreiz ieslēgt kādu Krievijas TV kanālu un atrast momentā ko labu, ir vieglāk. Tikai, jo vairāk skatīsimies Latviju, jo vairāk līdzekļu būs mūsu TV, lai radītu ko vērtīgu.

    • Latviešu TV tiešām skatos reti,jo tur nav ko redzēt,sevišķi atbaidošs ir mietpilsoņiem domātais ,,Ugunsgrēks,, ciešamāks bija ,,Likteņa līdumnieki,, un vēsturiskai patiesībai nedaudz atbilstošais ,,Rīgas sargi,,.Latvijas TV šad tad rāda ,bieži atkārtojoties, padomju laikā uzņemtās filmas,bet tagad ekrānā dominē gara nabadzība.

  6. Piekrītu autorei. Tās ir nedomāšanas sekas. Domāsim un darīsim, ne – otrādi. It īpaši pirms galvenā Latvijas pilsoņa darba -Saeimas un pašvaldību vēlēšanām.

    • Latvijas vidējā vēlētāja atmiņa vēršas maksimums divu mēnešu pagātnē.Ne velti Saeimas vēlēšanas ir rudenī,kad pēc vasaras ir labs garastāvoklis un visi iepriekšējās ziemas kreņķi un pārdzīvojumi ir aizmirsušies,bet par tiem kas vēl priekšā, mums stāsta skaistas pasaciņas.

  7. Cik patiesi ….. Dievs sargi Latviju

  8. Stokholmas sindroms Atbildēt

    No raksta saprotu, ka visas valdības un Saeimas ir bijušas stulbas, jo dzīvojušas ilūzijās un nav spējušas sakārtot latviskas Latvijas likumu vidi.
    Bet kas šīs stulbās Saeimas ievēlēja? Laikam jau nedomājoša un okupantus mīloša tauta.

  9. Nav iespējams komentēt šo rakstu,jo tur sanāktu raakstiņš vairaku sējumu biezumā. Nenovīdībai, slinkumam um muļķībai nav ne gala ne malas sevišķi jau postpadomju telpā.

  10. nedomāt ir tik garšīgi !!!!!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+