Ingvers un šampinjoni? Dārzeņu audzētāji sašutuši par NBS iepirkuma konkursa nosacījumiem 0
Pēdējo nedēļu laikā biedrība “Zemnieku saeima” saņēmusi dārzeņu audzētāju sašutuma pilnus zvanus par iepirkumu konkursu “Pārtikas produktu iegāde Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām”, kurā nevar piedalīties saistībā ar prasībām piegādāt arī tādas kultūras, kuras Latvijā neaudzē, informēja biedrībā “Zemnieku saeima”.
Ja piegādātājs nespēj piedāvāt pilnu pozīcijas apjomu, un šajā gadījumā vietējie lauksaimnieki nespēj izpildīt, jo Latvijā neaudzē šampinjonus un ingveru, viņš konkursā nav tiesīgs piedalīties.
“Stāsts nav tikai par sēnēm un ingveru, bet gan tendenci visā tautsaimniecībā- sev tuvu cilvēku lobēšana, kuri lielākoties nav ražotāji, bet ir uzpircēji, pārpircēji un spekulanti. Ja nolikuma autors ir kompetents darbinieks, šādu nolaidību var raksturot kā ļaunprātīgu rīcību un viņam vajadzētu doties jauna darba meklējumos! Šajā gadījumā iepirkuma procedūras finansējuma avots 100% ir valsts budžets un ir skumji noraudzīties, kā mūsu nodokļu maksātāju nauda aizplūst uz uzņēmumiem, kuri gan legāli, gan nelegāli ieved dārzeņus no citām valstīm,” norādīja “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietnieks un SIA “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.
Tāpat biedrībā akcentē, ka pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vietējo dārzeņu popularizēšanai sabiedrības vidū. Regulāri tiek organizētas darba grupas un spriests, kā sakārtot ielu tirdzniecību, valsts un pašvaldību iepirkumus un visatļautību tirgos, tomēr rezultāts esot tuvu nullei.
“Neskaitāmas darba grupas nav devušas nekādu rezultātu – vilciens turpina braukt pa vecajām sliedēm un iepirkumi tiek fokusēti nevis, lai šajā gadījumā armija saņemtu pēc iespējas svaigākus, Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolētus vietējos dārzeņus, bet mēs ar vieglu roku kārtējo reizi Latvijas budžeta līdzekļus atdodam citu valstu audzētājiem un starpniekiem. Kāpēc joprojām Latvijā budžeta līdzekļi ar vieglu roku tiek atdoti citu valstu lauksaimniekiem un starpniekiem, un pašmāju ražotāji novirzīti otrā plāna lomā? Kāpēc Latvijas dārzeņu audzētājiem par izdzīvošanu ir jācīnās ar nodokļu maksātāju uzturētiem ierēdņiem? Ja ierēdņiem – pasūtītājiem būtu vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, tad viens, divi zvani nozares ekspertiem nepieļautu tik rupjas kļūdas, kā tas ir šajā gadījumā,” uzskata biedrībā,” sacījja Cīrulis.
Viņš arī atzina, ka pretendenti piedāvājumus iepirkuma konkursā var iesniegt līdz 2018.gada 10.augustam. tomēr pastāvot maza cerība, ka kāds no vietējiem ražotājiem spēs izpildīt nolikumā noteiktās prasības un cīņa ar pārpircējiem turpināsies.
“Zemnieku saeima” ir dibināta 1999.gadā, tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. “Zemnieku saeimas” biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
