Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. aprīlis, 2015
Drukāt

Īpašās faktūras Kaspara Teodora Bramberga gleznās

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Galerijā “Daugava” līdz 20. maijam skatāma mākslinieka Kaspara Teodora Bramberga personālizstāde “Straumes. Zīmējumi”, kurā viņš iepazīstina ar savu jaunāko gleznu ciklu. Mākslinieks šogad tika nominēts Purvīša balvai par 2014. gada izstādi “Dynamis” peldošajā mākslas galerijā “Noass”.

Izstādes centrālais darbs “Plūsma” (“The Flow”) radīts Austrijā, Šaumbādē, Grācas mākslinieku rezidencē, kur mākslinieks strādāja šā gada februārī un martā. Izstādē apskatāmie lielformāta ogles zīmējumi tapuši jau iepriekšējos gados.

“Kaspara Bramberga glezniecība apliecina abstraktu formu spēku un to, ka modernisms arī 21. gadsimta sākumā nebūt nav miris. Forma, materialitāte, vieliskums, krāsa un kompozīcija, proti, tīrās mākslas principi ir ārkārtīgi iedarbīgi instrumenti, lai ietekmētu skatītāja maņas. Autora lielformāta darbos integrētie materiāli uz glezniecībai izmantoto plākšņu pamatnēm rada raupja fakturējuma efektus. Melnzeme, smiltis, ogle un vēl citas ar saistvielām sajauktas masas veido izteikti vielisku sajūtu. Mākslinieks savas kompozīcijas attīsta nevis no krāsas, bet matērijas,” teic mākslas zinātniece Elita Ansone.

Mākslinieks eksperimentējot ar dažādiem reljefiem un virsmām, monumentālu abstraktu gleznojumu radīšanai izmanto eļļas krāsas, tādas substances kā rūsējošs metāls, zeme, smiltis, marmors, ogle, poliestera sveķi, kā arī citus augstas izturības materiālus, kas savstarpēji mijiedarbojas autortehnikā un mākslinieka domu lidojuma īstenošanā. Kaspars par savu radošo darbošanos teic: “Man nepietika ar to, ka var vienkārši noklāt ar krāsu kādu laukumu. Piemēram, uzzīmēt kādu formu un izkrāsot to. Man prasījās pastiprināt. Sāku domāt – ar ko? Protams, ar faktūru. Bet kādu? Sekoja ķīmiskā sastāva meklējumi, kas vislabāk spētu izteikt, ko es gribu. Meklēju jau kopš kāda 2006. gada. Arī uz faktūras var zīmēt virsū – pastiprinātāju vēl bagātināt. Galvenais bija formai piešķirt vēl vienu dimensiju. Materialitāti kā papildu vingrinājumu smadzenēm.”

K. Brambergs atzīst, ka, laikam ejot, izdodas nonākt pie formām, kuras interesē visvairāk, un tās izkristalizēt. “2010. gads bija kā mana piedzimšana, viss sprāga kā supernova, visas ietekmes, tūkstoš kārdinājumu izmēģināti te un tur, es tam neliku nekādus šķēršļus, būtu muļķīgi nosvilināties implozijās, es visu liku ārā,” atklāj Kaspars un piebilst, ka viņš kompozīcijā meklē balansu, nevis disbalansu. “Katrs darbs baro nākamo. Katrs nākamais solis ir jāapdomā, jo nākamās situācijas veidosies no maniem šābrīža lēmumiem. Tāpēc ir svarīgi spēkus ielikt vairāk vai mazāk pareizā lēmumā. Ir labi, ja māksliniekam savā stingri noteiktajā darbošanās teritorijā ir izteiksmes līdzekļu amplitūda, kas ir diezgan ietilpīga, tāda kā elpošanas vieta, kurā viņš var kustēties,” nosaka Kaspars.

Kaspars Teodors Brambergs dzimis 1974. gadā. 2000. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, kopš tā laika aktīvi piedalās grupu izstādēs, sarīkojis vairākas personālizstādes Latvijā un ārpus tās. Autora darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Vācijā, Šveicē, Marokā un Taiti.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+