Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. aprīlis, 2015
Drukāt

Izdejoties un pasapņot kopā ar “Lauku muzikantiem”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No kreisās Normunds Ķietis (vokāls, akustiskā ģitāra), Valters Līcis (bungas), Inita Āboliņa (akordeons, taustiņinstrumenti), Artis Dauksts (ģitāra), Uģis Zvejnieks (basa ģitāra).

Ar saules stariem laukā jūtams pavasaris, bet domas jau steidz uz silto vasaru. Vai atceries to vasaru, kad zaļumballē dejoji, skanot dziesmai “Dzirkstošais vīns” vai “Laimes meklētāji”? Šīs atmiņas varēsi atsaukt kopā ar grupu “Lauku muzikanti” koncertbārā “Laternu stundā” 24. aprīlī.

Gaidot vasarīgo koncertu, uz sarunu aicināju Normundu Ķieti, lai atklāj “Lauku muzikantu” radošos plānus. “Ja runājam par gadu kopumā, tad klusībā ceram varbūt beidzot pabeigt savu kārtējo albumu. Lielākā daļa dziesmu ir jau ierakstītas studijā, par pēdējām vēl laužam prātus, kuras no sacerētajām iederētos vairāk vai mazāk. Šeit pastāv tāda kā pretruna – ieraksta process ir samērā garš un naudietilpīgs, un atšķirība, vai rakstīt dziesmas pa vienai un tūlīt publicēt, tādējādi gūstot savu klausītāju tūlītēju rezonansi, vai krāt un izdot jaunā albumā, nav nekāda lielā. Ir skaidrs, ka mūsdienās ar albumu izdošanu mūziķi nepelna, tā ir tikai tāda pašapliecināšanās, reklāma, radoša etapa nosacīts nobeigums. Nosacīts tāpēc, ka nekāds nobeigums tas nav, dziesmas tiks rakstītas arī tālāk,” domīgi nosaka Normunds. Viena no grupas jaunākajām dziesmām ir “Meitene no Rīgas”. Par šo dziesmu Normunds smaidot teic: “Jauki, ka tā atradusi savus klausītājus, un ka pasaulē ir lietas, kas atkārtojas visās paaudzēs. Skolas laikā katram ir bijusi “sava meitene”, un, to atceroties pēc vairākiem gadiem, mēs visi kļūstam sentimentāli. Jo tā bija “pirmā meitene”, un pirmo neviens neanalizē, to pieņem kā faktu savā varbūt noklusētajā biogrāfijā. Iespējams, sava naivā vienkāršuma dēļ šī dziesma ir kļuvusi tik daudziem mīļa.”

Lai cik radoši pa šiem gadiem bijuši “Lauku muzikanti”, tāpat ir dziesmas, kas grupai ir jāspēlē katrā ballītē. Normunds nopūzdamies nosaka: “Atzīšos, ka es vairāk priecājos, ja kāds palūdz nospēlēt kādu no mūsu jaunajām vai mazāk spēlētajām dziesmām. Bet vienmēr jau jābūt kādiem trim vaļiem, uz kuru popularitātes mugurām grupa var droši pastāvēt. Tie mums ir “Dzirkstošais vīns”, “Es tevi atradu sniegā”, “1000”, “Laimes meklētāji”, “Daudzus gadus”, “To jau nezin neviens”… Arī virkne citu lipīgu latviešu un ārzemju autoru darbu.”

Cik ātri skrien laiks, vai var noticēt, ka grupa “Lauku muzikanti” uz skatuves ir gandrīz 30 gadus? Par grupas dzimšanas dienu mūziķu domas dalās. Laika gaitā grupas sastāvs ir stipri mainījies. No pašiem pirmsākumiem astoņdesmito gadu vidū līdz šodienai grupā spēlē vien Uģis Zvejnieks. 1987. gadā salacgrīviešu mūziķu kompānijai pievienojās Normunds Ķietis. Par mūziķa plusiem un mīnusiem Normunds tikai nosaka: “Viennozīmīgi atbildēt nevarēšu. Būt mūziķim nozīmē samierināties ar lielu neziņu par rītdienu, būt pacietīgam un spītīgi iet uz savu mērķi, būt tik dzirdīgam, lai sadzirdētu savas sirdsapziņas izmisīgos brēcienus, kad tu sāc iekāpt kauna upē – kļūsti banāls. Mūziķim nozīmē būt vienmēr veselam, spēt norīt to kaunu, kad slimības dēļ kāp uz skatuves aizsmacis. Tas nozīmē priecāties un reizē skumt, jo, kad redzi, ka tavs darba kalendārs ir praktiski pilns, tad saproti, ka tava ģimene visas brīvdienas pavadīs bez tevis. Bet, ja reiz Dieviņš tev to ir devis, tad dari un esi laimīgs.” Pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies, bet kopš 2002. gada grupā spēlējošo mūziķu sastāvs ir palicis nemainīgs: Normunds Ķietis, Inita Āboliņa, Uģis Zvejnieks, Artis Dauksts un Valters Līcis. Tāpat nemainīgs visus šos gadus ir grupas nosaukums. “Jā, no lauciniekiem esam kļuvuši pilsētnieki, varbūt tāda īsta lauku garša arī nav sajūtama mūsos. Nu un? Bet viss taču mainās, arī lauki. Paskatieties, kādi traktori, kādas modernas supperfermas, pat govis šodien ir smalkākas nekā pirms divdesmit gadiem. Mēs paliksim Lauku Muzikanti ar lielajiem burtiem. Un mana mīļākā šūpļa dziesma joprojām ir varžu oratorija pārošanās laikā,” pārliecināti nosaka Normunds un par tuvāko koncertu saviem mūzikas cienītājiem teic: “Klubs “Laternu stundā” ir tāda reta vieta Rīgā, kā maza saliņa, kur patiešām valda īsta zaļumballes atmosfēra. Vismaz mūsu uzstāšanās reizēs. Tur var izdejoties, aizmirsties, pasapņot. Kas būs jauns? Mēs katru reizi cenšamies parādīties ar ko jaunu. Tas pašiem ir vairāk nepieciešams nekā publikai. Publika galvenokārt gaida zināmas dziesmas, tas, protams, kādreiz var pavilkt uz rutīnu. Tad nu mēs balansējam starp “sevi pierādījušām” dziesmām un tām, ar kurām dzīvojam un elpojam šobrīd.”

Varbūt noder!!!

24.VI. 21.00 koncertbārā “Laternu stundā”

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 7

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+