Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. oktobris, 2015
Drukāt

Izdevums: 1962. gadā varēja izcelties kodolkarš (1)

Foto: http://thebulletin.orgFoto: http://thebulletin.org

Aukstā kara gados 1962. gadā no ASV raķešu bāzes Okinavas salā, Japānā kļūmīgas rīcības dēļ pret mērķiem PSRS, Ķīnā, Vjetnamā un Ziemeļkorejā gandrīz izšautas kodolraķetes, un tikai dežūrējošā virsnieka apdomība glābusi pasauli no kodolkatastrofas, vēsta izdevums “Bulletin of the Atomic Scientists”.

Ja tajā aprakstītais ir tiesa, tad šis atgadījums ir gandrīz identisks stāstam par PSRS armijas pulkvedi Staņislavu Petrovu, no kura lēmuma izšaut vai neizšaut raķetes 1983. gada 26. septembrī burtiski bija atkarīgs cilvēces liktenis. Petrovs vilcinājās, noprotot, ka darīšana ar tehnisku kļūmi, un līdzīgu lēmumu līdzīgā situācijā 1962. gadā pieņēma arī viņa amerikāņu kolēģis kapteinis Viljams Basets.

Starpgadījums risinājies Karību krīzes laikā, kad ASV un PSRS attiecības Kubā izvietoto padomju raķešu dēļ nebija tālu no atklātas karadarbības. ASV stratēģisko raķešu karaspēks tobrīd atradās paaugstinātajā, 2. gatavības pakāpē.

Baismīgo atgadījumu “Bulletin of the Atomic Scientists” žurnālistam Āronam Tovišam pavēstījis bijušais ASV gaisa spēku virsnieks, viens no agrākajiem Okinavas raķešbāzes darbiniekiem Džons Bordns. Bordns piekritis piedzīvoto nodot atklātībai, jo beidzies oficiāli noteiktais klusēšanas periods.

Pēc viņa stāstītā, incidents noticis 1962. gada 28. oktobrī. Bordna komandieris starta komandā, kapteinis Basets dežūras vidū saņēmis pavēli 32 bāzē izvietoto spārnoto raķešu “Mace B” startam. Šīs raķetes bija apgādātas ar 1,1 megatonnu kodolgalviņām – katru ap 70 reižu jaudīgāku nekā tās, kuras 1945. gadā tika uzspridzinātas virs Hirosimas un Nagasaki.

Kapteinis Basets un viņa vīri vilcinājās pildīt pavēli, jo loģiski sprieda, ka notikuša kodoltrieciena gadījumā tie būtu jutuši vibrācijas vai dzirdējuši eksplozijas, turklāt pēc instrukcijas vispirms bija jānāk pavēlei par pāreju no kaujas gatavības nr. 2 uz augstāko nr. 1, kurai pēc dažām minūtēm bija jāseko pavēlei par startu. Taču pavēles par kaujas gatavības maiņu nebija bijis. Basets atkārtoti nosūtīja pieprasījumu komandcentram un atkārtoti saņēma kodus raķešu palaišanai uz Vladivostoku, Pekinu, Phenjanu un Hanoju.

Kad trešajā pieprasījuma reizē nesekoja ne gatavības režīma nr 1. izsludināšana, ne iepriekšējo rīkojumu atcelšana, tikai kodi startam, kapteinis pavēlēja atcelt starta gatavību. Sekojošā izmeklēšanā noskaidrojās, ka starta kodus kļūdas pēc bija izsūtījis tobrīd komandcentrā dežūrējošais majors. Viņu tiesāja un pazemināja pakāpē. Pats kapteinis Basets nomira 2011. gadā.

Oficiāla apstiprinājuma no ASV militārajām instancēm šim stāstam nav bijis. Publikācija “Bulletin of the Atomic Scientists” izsaukusi dedzīgu diskusiju bijušo amerikāņu raķešnieku starpā, daļa no kuriem norāda uz neprecizitātēm detaļās un militāro procedūru aprakstos, kā arī to, ka par incidentu tolaik pašā Okinavā nav klīdušas pat baumas. Tomēr daļa arī uzskata, ka Bordna stāstītais varētu atbilst patiesībai, jo lietas slepenība gādāja, lai notikušo neuzzinātu pat šajā karabāzē dienošie.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. šodien tas ir vienkāršāk – ja nu Pūķins ar savām mīļākām nodomā dzīves nogali pavadīt Urālu kalnu alās – tad uz priekšu – lai tā zemeslode deg

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+