Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. novembris, 2013
Drukāt

IZM grasās par 20% samazināt budžeta vietas sociālajās zinātnēs (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piedalās atvērtajā mācību stundā pirmās ar "Samsung" tehnoloģijām aprīkotās Digitālās klases atklāšanā Natālijas Draudziņas ģimnāzijā.

Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā “Izglītība” budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.

Kā informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību.

Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir esošās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādāk pārdalīts starp studiju programmām.

Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozēs rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.

Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu – finansējuma apjomu vienai vietai.

Pie studiju budžeta vietu sadales tika ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupā spēj piesaistīt pietiekošu studējošo skaitu – vismaz 20 studentus.

IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.

“Studiju budžeta vietu sadalījums ir viens no instrumentiem, lai panāktu labāku augstākās izglītības kvalitāti, mazinātu sadrumstalotību un saskaņotu augstākās izglītības procesu ar darba tirgus pieprasījumu. Tā būs pirmā reālā reforma augstākajā izglītībā,” šodien uzstājoties Latvijas Rektoru padomē, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņaprāt, šis process parādīs, vai augstskolas un nozare kopumā spēj vienoties par kopīgām reformām un vienotu nākotnes redzējumu.

Ministrs jau agrāk ir norādījis, ka viena no lielākajām Latvijas augstākās izglītības problēmām ir augstskolu mēģinājumi apkarot vienai otru, nevis specializēties konkrētajos studiju virzienos. Pēc ministra domām, nākotnē jāpanāk, ka “lielais universitāšu četrinieks” – Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte – arvien vairāk specializējas katra savās jomās, savukārt reģionālajām augstskolām būtu jāorientējas uz konkrēta reģiona specifiku un darba tirgus pieprasījumu.

Tuvākajās nedēļās IZM organizēs individuālas sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, lai vienotos par budžeta līdzekļu sadali 2014./2015.akadēmiskajam gadam. Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.

2014.gadā IZM piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 miljons latu, no tiem paredzēts, ka augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 miljoni latu, bet koledžām – 5 925 544 miljoni latu.

Rektoru padomes vadītājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis pauda, ka augstskolas ļoti normāli uztvēra ministra izklāstīto, bet bija diezgan daudz jautājumu, taču arī augstskolas pašas saprot, ka valstiski pie šīm lietām ir jāķeras klāt un jārunā. Viņš gan uzsvēra, ka ar katru augstskolu individuāli tas jāpārrunā. “Noteikti nedrīkst sasteigt visas šīs lietas un pieņemt kādus pārsteidzīgus lēmumus,” uzsvēra Barševskis.

Jau ziņots, ka, spriežot par budžeta vietu sadalījumu augstskolām 2014./2015.mācību gadam, IZM plāno samazināt budžeta vietu skaitu studiju virzienos, kuri patlaban veido darbaspēka pārprodukciju, bet papildu budžeta vietas piešķirt jomās, kur drīzumā akūti trūks profesionāļu.

Šajā procesā IZM vadīsies pēc darbaspēka pieprasījuma prognozēm un ņems vērā Ekonomikas ministrijas pētījumu “Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”.

Saskaņā ar to būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību humanitārajās zinātnēs un pakalpojumu jomā. Savukārt tādās izglītības jomās kā dabaszinātnes, inženierzinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas un lauksaimniecība būs jāsaskaras ar nepieciešamo speciālistu trūkumu. “Šie dati tiks ņemti vērā, lemjot par budžeta vietu sadalījumu augstskolām,” iepriekš uzsvēra ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Rodas jautājums,kas tad Latvijā ir universitāte-Augstskola,kas realizē vismaz 4 studiju virzienus vai specializēts institūts kā padomju gados-Rīgas politehniskais institūts,Medicinas instituts,Liepājas pedagoģijas institūts utt.Šobrīd,šķiet ,ka ministrijā nav sapratnes par šo jautājumu.Pirms kārtējo reizi solat naudu ekzktajām zinātnēm,paanlizējiet skolēnu sagatavotību un pieprasījumu darba tirgū,jo savādāk jau pēc pirmā semestra atskaitīto nesekmīgo skaits ir līdz vērtīgs sekmīgajiem un valsts nauda izkūpējusi skurstenī.Valstī nav atbildības par iztērēto naudu un atskaitīšanu par nesekmību,vari šādi stāties un atskaitīties kaut desmit reizes.Nīdējot sociālās studiju programmas var būt tāpat kā Staļina laikā nīdējot kibernētiku-kritiens atpakaļ par pāris desmit gadiem.Jau šobrīd valsts institūcijas tērē tūkstošus lai vektu t.s.kočingu ierēdņiem kā runāt ar cilvēkiem un veidot dokumentus.Vai labāk nav ņemt darbā sagatavotu specialistu?

  2. 2014.gadā IZM piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 miljons latu, no tiem paredzēts, ka augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 miljoni latu, bet koledžām – 5 925 544 miljoni latu… !!! Ārprāts! Šitādu naudu!!! 35 941 931 000 000 – tas ir gandrīz vai 36 triljoni! ASV kopējais šī gada budžeta kopējais apjoms ir tikai 3,8 triljoni dolāru (divi triljoni latu), ES gada budžets sasniedz 150,9 miljardus, tas ir -150 900 000 000 eiro (2013. gada skaitļi). Nevar taču būt, ka publikācijas autors būtu smagi kļūdījies – skaolā taču ir gājis…

Draugiem Facebook Twitter Google+