Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. februāris, 2016
Drukāt

Izsāpētā dzimte

Foto - Alise UpmaleFoto - Alise Upmale

Kristiāns Brekte. Darbs no sērijas "Uzmanību – neirozes". 2013.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 1. stāva zālē līdz 13. februārim apskatāma Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde “Neērtais dzimums”.

Izstādes konceptuālajā uzsaukumā tiek citēta enciklopēdija, kur dzimuma jēdziens skaidrots kā “bioloģisks termins, kas apzīmē vienu no diviem pretējiem dzīvo organismu veidiem, cilvēkus iedalot sievietēs un vīriešos, kas savstarpēji atšķiras galvenokārt pēc dzimumorgāniem”, piebilstot: “Reālajā pasaulē – tā nav.”

To, kā ir vai nav mūsdienu pasaulē, izstādē iespējams noskaidrot caur māk­slas prizmu – gleznotāju, grafiķu un citu radošo prātu acīm. Nepretendējot uz vispārējās patiesības statusu vai īstenības atainojumu, apskatāmi piecpadsmit Latvijā pazīstamu mākslinieku darbi, kuros idejiski un caur vizuāliem simboliem izsāpēti dzimuma, dzimtes un indivīda iekšējās pasaules, identitātes jautājumi.

“Mūsdienu mākslai ir jāpiedāvā cilvēkam jauns modelis, kā mijiedarboties ar pasauli, kas strauji mainās,” LMA prorektors Andris Teikmanis nesen teica intervijā LTV1. Padomju mantojums sabiedrībai devis virkni dogmu, neviennozīmīgā ķermeņa estētika, sekss, dzimumu lomu un stereotipu lūzumi – viss, kas teorētiski mums šķiet pieņemams un saprotams, patiesībā ne tuvu vēl nav atrisināts.

Lai gan kuratores uzver, ka viņu mērķis nav bijis provocēt un sniegt tiešas atbildes, saistībā ar izstādi tomēr jūtama diskusiju aktivizēšanās, ko noteikti var vērtēt kā pozitīvu tendenci.

Izstādē eksponētā Gintera Krumholca skulptūra “Mārtiņš” (2011) gluži kā grieķu dievs ir ienācis mūsdienu vīrieša vannasistabā, nosarcis koši rozā, rokās satverot šodienas skaistuma regāliju – fēnu. Izstādē apskatāmi arī padomju gados tapušie Ausekļa Baušķenieka darbi “Plaisa” (1980) un “Mašīnrakstītāja” (1977), vistiešāk, reālistiskāk un uzskatāmāk atainojot lūzumu un robežu starp vīrieša un sievietes pasauli. Aijas Zariņas darba “Diptihs. Viņš un viņa” (1986) garenā un izstieptā formāta gleznas novietotas abpus trepēm uz zāles izeju, radot svinīgas, simboliskas asociācijas par altāri, kur šoreiz Jēzus Kristus tēlu aizvieto kāpnes un izejas durvis. Varbūt patiesība ir “tur, ārā”? Vīrieša lomu un izjūtu kontrasts meklējams Jura Utāna gleznā “Pašportrets 7” (2009) un Jāņa Mitrēvica darbā “Personālizstāde (Pašportrets)” (2000) – visu varošs, dzīvniecisks mačo vai arī ēterisks, maigs cilvēks, kurš var kļūt par sievietei līdzvērtīgu skaistuma etalonu. Sarmīte Māliņa ļoti simboliski runā par mūsdienu sievietes komunikāciju un vērtībām. Mākslas darbā “Valoda” (1989 – 1996) sarkanas lūpu krāsas spoguļa priekšā izkārtotas gluži kā rakstāmmašīnas vai datora klaviatūras taustiņi. Cilvēka identitātes un dzimumu mijiedarbības jautājumus tieši, netieši, simboliski vai ar humoru izstādē risina arī Kristians Brekte, Jana Briķe, Helēna Heinrihsone, Frančeska Kirke, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Katrīna Neiburga un Artjoms Tarasovs.

Izstādes kuratoru komanda ir LMA bakalaura programmas mākslas zinātnes 4. kursa studentes Jekaterina Ancāne, Signe Irbe, Agnese Jeromane, Diāna Kaijaka, Elza Kampara, Kristīne Mateja, Zane Putniņa, Elīna Sproģe, Anete Ulmane un Zane Zariņa. Jau kopš 2003. gada izstādes veidošana ir studiju kursa viens no noslēguma uzdevumiem. Lielākoties tās norisinājušās izstāžu zāles “Arsenāls” radošajā darbnīcā, jo uzdevums ir iesaistīt arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās esošos darbus. Lielākajai daļai mākslas zinātnes studentu šī ir pirmā izstāžu veidošanas pieredze, kas ietver pilnu idejisko un organizatorisko ciklu – no konceptuālā ietvara līdz tehniskiem risinājumiem.

Piektdien, 12. februārī, plkst. 18 LMA 1. stāva izstāžu zālē notiks arī diskusiju vakars par dzimumu līdztiesību, viendzimuma attiecībām un vēsturisko dzimtes jautājumu izpēti Latvijā. Piedalīsies Rita Ruduša, Viesturs Rudzītis, Marita Zitmane un citi.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+