Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. marts, 2016
Drukāt

Kā svinēsiet Lieldienas? (2)

Lieldienas_5

Santa Rubene Jelgavā: “Ģimenē turamies pie latviskām tradīcijām. Kā zināms, gadskārtu svinamās dienas nesakrīt ar valsts noteiktajām brīvdienām, tādēļ kalendāra sarkanie datumi mums ir papildu brīvdienas. Agrāk tajās mēs ar bērniem braucām izzināt tuvāko apkārtni. Šogad gan izbraucienu neplānojam, jo esam saimnieki lauku mājām ar īstu maizes krāsni. Tajā ekskursantiem piedāvājam izcept pašiem savus kukulīšus. Šogad Lieldienu brīvdienas, izņemot pašu svētdienu, ir aizņemtas ar šādām ekskursijām. Svinot Lielo dienu pēc latviskajām tradīcijām, ar dabas materiāliem krāsojam olas. Vēlāk tās ripinām pa renīti, dāvinām viens otram par šūpošanu un piedalāmies olu cīņās. Tās bērniem ļoti patīk, tiesa, olas tiek sasistas vairāk, nekā viņi paši spēj apēst. Vēl bērniem patīk no dažādu krāsu dzijām pīt pīnes, kas būs vajadzīgas šūpoļu rotāšanai un plaucētu zaru piesiešanai pie šūpolēm.”

 

Elga Skrebele Līvānos: “Klusajā nedēļā ievērojam visus katoļ­ticīgo ritus, dievnamu pēc iespējas apmeklējam gan Lielajā piektdienā, gan Klusajā sestdienā un, protams, Lieldienās. Lielajā piektdienā ir stingrais gavēnis. Klusajā sestdienā gatavojam ēdienus svētku galdam, krāsojam olas sīpolu mi­zās, piesienot zaļās augu lapas. Sestdienā tiek pārnests no baznīcas arī svētītais ūdens un ogles. Svētdienas rītā dodamies uz baznīcu, noklausāmies svētku dievkalpojumu, bērni piedalās svētku procesijā. Pēc dievkalpojuma pulcējamies mājās pie maniem vecākiem, ēdam svētku mielastu. Parasti Lieldienās ciemos ierodas radinieki vai kaimiņi. Visi dodamies izšūpoties uz mežmalā esošajām šūpolēm, kuras tur 1957. gadā tieši uz Lieldienām iekāra mans tēvs. Noteikti Lieldienās braucam ciemoties pie vīra vecākiem, kur arī ir kupla bērnu un mazbērnu saime, un svinības tiek turpinātas.”

 

Lauma Cielava Ogres novada Mazozolos: “Šos svētkus vienmēr svinam ģimenes lokā. Arī šīs Lieldienas svinēšu kopā ar vīru, dēlu un meitas ģimeni. Pūpolu svētdienā cenšamies viens otru nopērt. Vakarā pirms Lieldienām slēpjam cits citam čībās olas. Kad bērni bija mazi, ģimenei bija tradīcija slēpt rotaļu zaķi un olas kaut kur ārpus mājas. Lieldienās olas krāsojam, izmantojot tikai sīpolu mizas, alkšņu mizas un bērzu pumpuriņus vai lapiņas. Cepam kaut ko apaļu, kas simbolizē saulīti. Taisām arī ļoti garšīgu saldo biezpienu ar dzērveņu mērci. Ēdam un ripinām olas un sitamies ar tām. Izpušķojam mana vīra uzstādītās šūpoles, kurās visi izšūpojamies. Taurupes pamatskolas Maz­ozolu filiālē, kur esmu mūzikas skolotāja, svinam latviešu gadskārtu svētkus. Lieldienās daudzinām sauli, dziedam tautasdziesmas, dejojam, ejam rotaļās, minam mīklas un skaitām ticējumus. Bērniem patīk viena no senākajām Lieldienu izdarībām – putnu dzīšana. Tad visi ar pašgatavotiem putniņiem un kociņiem taisa lielu troksni, izstaigājot visu skolu.”

 

Ingrīda Lūka Liepājā: “Mūsu ģimene Lieldienām sāk gatavoties jau sestdienā, kad dodamies pie dabas, lai savāktu materiālus olu krāsošanai un dekorēšanai. Tinam klāt dažādus ziediņus, lapiņas, putraimus un rīsus. Pēc tam satītās olas liekam sīpolu mizās un sarkanajos kāpostos. Bērni olas krāso ar ūdenskrāsām. Lieldienu rītā nokrāsotās olas ir “salekušas” lielā māla bļodā, un tās visas sargā pūkains Lieldienu zaķis. Pēc brokastīm ejam uz Jūrmalas parku, kur notiek Lieldienu pasākums visai ģimenei. Tā kā lielākā daļa no ģimenes esam dejotāji, izklaidējam citus. Vīrs un dēls dejo manis vadītajā vidējās paaudzes deju kolektīvā “Kvēle,” jaunākā meita – bērnu deju kolektīvā “Krustiņi”. Bērni šajā pasākumā šūpojas, ripina olas un piedalās atrakcijās. Vakarā visi ēdam svētku vakariņas. Lai gan lielākie bērni jau aizgājuši savā dzīvē, Lieldienās, Līgo svētkos un Ziemassvētkos kopā esam pilnīgi visi, nu jau ar savām jaunajām ģimenēm.”

 

Uzziņa

* Lieldienu svinēšanas datumu pieņemts noteikt pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas pēc pavasara saulstāvjiem (astronomiskā pavasara iestāšanās šogad bija 20. martā). Rietumu kristieši tāpēc šogad Lieldienas svin 27. martā.

* Austrumu tradīcijas kristieši (pareizticīgi un vecticībnieki) svētku datuma noteikšanā ievēro vēl vienu principu – atkarībā no ebreju Pashas svētku datuma, tātad Kristus Augšāmcelšanos nevar svinēt pirms vai reizē ar jūdu Lieldienām, jo Jēzus Kristus tika sists krustā, kad Jeruzalemē gatavojās Pashas svētkiem, ko šogad ebreji svin no 22. līdz 30. aprīlim. Nākamgad visas kristīgās konfesijas Lieldienas svinēs reizē – 16. aprīlī.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ies nu visiem stāstīt,priekš kam.

  2. Tā nu būs mana darīšana kā svinēt

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+