Ja nav profesionālu skolotāju, skolu modernizācija labumu nedos 0
Skolēnu zināšanas dabaszinātnēs ir nepietiekamas – aizvien mazāk vidusskolu absolventu izvēlas kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā, fizikā un bioloģijā – un tas liecinot par nepietiekamu vidējās izglītības kvalitāti.
Šādu gana satraucošu informāciju pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji. Vai tiešām situācija ir tik bēdīga?
Valsts izglītības satura centra (VISC) dati par pēdējos gados kārtotajiem centralizētajiem eksāmeniem liecina, ka ķīmijā un fizikā eksāmenu kārtotāju skaits krities nedaudz, taču bioloģijā gan pērn eksāmenu kārtoja teju divreiz mazāk absolventu nekā 2009. gadā.
Kā zināms, pēdējos gados tieši dabaszinātņu līdztekus matemātikai mācīšanai pievērsta liela uzmanība – lielākajā daļā vidusskolu modernizēti dabaszinātņu mācību kabineti, mācību saturs kļuvis praktiskāks un modernāks. Dabaszinātņu skolotājiem bija iespēja saņemt īpašas Eiropas Sociālā fonda stipendijas par inovatīvu darbu. Vai tiešām tas viss nav devis rezultātus? Diemžēl IZM un tai pakļautās ie-stādes situāciju tikai konstatē, bet risinājumus pagaidām nepiedāvā.
Pārāk zemas prasības
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš teic: “Vissvarīgākais, lai skolās būtu skolotāji, kas spēj skolēnus aizraut. Citādi nelīdzēs ne moderns klases iekārtojums, ne uzlaboti mācību materiāli.” Diemžēl daudzi studenti, kas varētu būt izcili skolotāji, atzīstot, ka nevar atļauties strādāt skolā mazā atalgojuma dēļ. M. Auziņš arī pauž, ka universitātē pagaidām nav manāms, ka reformas eksakto priekšmetu apguvē būtu nesušas kādus augļus.
LU Dabaszinātņu un matemātikas centra vadītāja Dace Namsone, kas stāvējusi tuvu modernizācijas procesiem, jau janvārī pauda uzskatu, ka tas, ka jaunieši neizvēlas kārtot eksāmenu šajos mācību priekšmetos, nebūt neliecina, ka viņus tie neinteresē.
Arī VISC problēmu īsti nesaskata. Centra pārstāve Kristīne Ilgaža atgādina, ka pirms pāris gadiem tika mainītas prasības skolu absolventiem – lai iegūtu vidējo vispārējo izglītību, vairs nav jākārto pieci eksāmeni kā agrāk, bet gan tikai četri eksāmeni. Trīs – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā – ir obligāti, bet vienu katrs var izvēlēties pats. Samazinoties kārtojamo eksāmenu skaitam, samazinājās arī skolēnu skaits, kas kārto fiziku, ķīmiju, bioloģiju. Eksāmenu kārtotāju skaits esot krities arī citos izvēles priekšmetos, apgalvo VISC pārstāve. Turklāt profesionālo vidusskolu beidzēji lielākoties nevēloties kārtot fizikas, ķīmijas un bioloģijas eksāmenus, jo šajās mācību iestādēs šiem mācību priekšmetiem atvēlēts samērā maz stundu. K. Ilgaža arī atzīst, ka joprojām lielākā daļa jauniešu nākotni saista ar sociālo vai humanitāro zinātņu jomu, tāpēc neizvēlas kārtot dabaszinātņu eksāmenus.
Tikmēr darba devēju vidē par skolēnu izvēlēm gan valda satraukums. Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, profesors Ivars Kalviņš uzskata, ka skolēni nepietiekamā līmenī apgūst dabaszinības, un tas velk uz leju arī augstākās izglītības līmeni. “Augstskolas saņem studijām nepietiekami sagatavotus vidusskolu absolventus,” viņš norāda.
M. Auziņš gan spriež, ka dabaszinātnes ne pārāk labi apguvuši jaunie studenti nav lielākā problēma. Galvenais, lai viņiem būtu motivācija mācīties un aizpildīt zināšanu robus. Diemžēl daļai pietrūkst ne tikai zināšanu, bet arī motivācijas.
D. Namsone savulaik vainoja pašas augstskolas pie tā, ka skolēni nekārto eksāmenus dabaszinātnēs. Kāpēc lai skolēni kārtotu, piemēram, grūtu ķīmijas eksāmenu, ja Ķīmijas fakultātē var iestāties arī bez apliecinājuma par šā eksāmena nokārtošanu?
Patiesi, bez studiju programmai atbilstoša eksāmena bieži vien var iztikt. Pietiek, ja nokārtots eksāmens matemātikā vai citā dabaszinātņu jomā. Iespējams, ja mācību priekšmetā eksāmens nav jākārto, jaunietis to mācās mazāk centīgi nekā to priekšmetu, kurā eksāmens būs jāliek. M. Auziņš atzīst, ka augstskolas var vainot, taču tās ir spiestas pazemināt uzņemšanas prasības, lai piesaistītu potenciālos studentus, kuru skaits demogrāfiskās situācijas dēļ aizvien krītas.
Laukos mācās sliktāk?
Vēl viena būtiska problēma, kas vērojama, analizējot CE rezultātus, – lauku skolēni eksāmenus nokārto ievērojami sliktāk nekā pilsētnieki. Paraugoties uz “Draudzīgā aicinājuma” fonda veidoto skolu reitingu, kas veidots pēc 2012. gada centralizēto eksāmenu rezultātiem, redzams, ka pirmās septiņas vietas tajā aizņem Rīgas skolas, seko Siguldas, Daugavpils, Cēsu mācību iestādes, bet labākā lauku skola – Bērzpils vidusskola – ir 16. vietā, būtiski atpaliekot no līderes Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Jāpiebilst gan, ka no tās krietni atpaliek arī tuvākās sekotājas.
Lai skaidrotu to, kāpēc laukos rezultāti ir sliktāki, būtu jāveic pētījums, atzīst K. Ilgaža:
“Var minēt dažus faktorus, kas ietekmē skolēnu sniegumu laukos. Bērni ar labākiem sasniegumiem nereti izvēlas mācīties pilsētu ģimnāzijās; ģimenes ekonomiskā situācija ietekmē bērnu iespējas izmantot tehnoloģijas, papildu mācību materiālus mājās; vecāki nereti ir devušies peļņā uz ārzemēm; lauku skolu nodrošinājums ar mūsdienīgu mācību vidi utt.
Taču šie ir tikai daži piemēri, dzirdēti no pedagogiem dažādās skolās, un nav vispārināmi. VISC organizētie eksāmeni turklāt nav vienīgais mērījums, pēc kura analizēt skolēnu sasniegumus utt.” M. Auziņš gan teic, ka universitātē nav manāms, ka no laukiem nāktu sliktāk sagatavoti studenti nekā no pilsētām. Cita lieta, ka izceļas Rīgas top skolu – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Franču liceja absolventi.
Kā samazinājies skolēnu skaits, kas kārto centralizēto eksāmenu dabaszinību priekšmetos*
| Gads | Ķīmija | Fizika | Bioloģija |
| 2009. | 5,76 | 12,10 | 15,19 |
| 2010. | 5,92 | 10,68 | 10,58 |
| 2011. | 4,73 | 10,31 | 9,57 |
| 2012. | 4,35 | 9,12 | 9,57 |
* procentuāli no visu absolventu skaita
