Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
25. janvāris, 2017
Drukāt

Cīnās par iespēju uzvārdā rakstīt divus “k” (40)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kad Uģis 1981. gadā piedzima, viņam dzimšanas apliecībā ierakstīja tādu pašu uzvārdu kā tētim un mammai – Rekke. Tā arī puisis nodzīvoja līdz 1998. gadam, kad vajadzēja saņemt pirmo pasi. Tad, kā rakstīts tiesas spriedumā, balstoties uz 1996. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem par vārda un uzvārda rakstību un identifikāciju dokumentos (tagad tie zaudējuši spēku; patlaban darbojas citi – sk. uzziņu), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) Uģim izdevusi pasi, kurā uzvārds bijis rakstīts ar vienu “k” – Reke. Kopš tā laika Uģis saņēmis jau vēl divas pases ar šādu uzvārdu. Uģis gan apgalvo, ka pirmā pase tikusi izdota nevis ar vienu “k”, bet gan ar diviem “k”, kam par pierādījumu kalpo izglītības dokumenti, kas iegūti 2000. gadā un kuros ieraksts veikts, balstoties uz datiem pasē. Kad Uģis nozaudējis pirmo pasi un devies uz pārvaldi, lai iegūtu jaunu pasi, tad gan 2000. gadā otro pasi viņam izsnieguši jau ar vienu “k” un nav ņemtas vērā nekādas pretenzijas par vēlmi, lai paliek divi “k”.

 

Citiem “dod” divus “k”

Tomēr neizprotama ir PMLP nekonsekvence – Uģa mamma (1996. un 2006. gadā), tētis (2011. g.), brālis (2002., 2005., 2010. g.) un virkne radinieku saņēmuši pases ar diviem “k” uzvārdā un kopumā Iedzīvotāju reģistrā ir 23 personas ar tādu uzvārdu. Arī Uģa māsīca bez problēmām ieguvusi savas mātes pirmslaulības uzvārdu “Rekke”. Tiesa, ir arī cilvēki ar vienu “k” uzvārdā, piemēram, Uģa dēls.

Reke (Rekke) nav plaši izplatīts uzvārds Latvijā. Pazīstamākā ir barona dzimta (rakstītos materiālos uzvārds sastopams gan ar vienu, gan diviem “k”), kurai līdz 1920. gadam piederēja Jaunpils muiža. Rekes (Rekkes) ir sena vācu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļojusi Latvijā. Starp viņiem bijis gan Livonijas ordeņa mestrs, gan Tērbatas bīskaps, gan Dobeles komturs, gan baroni, dzimtai piederējušas vairākas muižas Latvijā. Uģa ģimene gan neesot pētījusi, vai ir radniecība ar baronu dzimtu.

 

Kad sarunas nelīdz, vēršas tiesā

No 2011. gada pavasara Uģis mēģinājis atgūt ģimenes uzvārdu, vairākas reizes ticies ar PMLP darbiniekiem, kuri tomēr atteikuši uzvārdu atveidot kā pārējai Uģa ģimenei. Nelīdzējuši arī tēva argumenti, ka Uģis ir viņa dēls un nepieciešams tāds pats uzvārds, un kāpēc tad viņam ir iedevuši pasi ar diviem “k”…

Uģis vērsies arī Latviešu valodas aģentūrā, kur kāda darbiniece citstarp pateikusi: ja Uģim būtu uzvārds “Tankkuģis”, tad viņai nebūtu pretenziju un izsniegtu izziņu, lai atveido uzvārdu ar diviem “k”…

Kad 2014. gadā PMLP atteica Uģim izdod pasi ar uzvārdu “Rekke”, viņš vērsās tiesā un jau divas instances – 2015. gada 23. decembrī Rīgas tiesu nama Administratīvā rajona tiesa un šogad 18. janvārī arī Administratīvā apgabaltiesa – ir lēmušas, ka viņam ir tiesības uz uzvārdu “Rekke”. PMLP šādam tiesas vērtējumam nepiekrīt un lems, vai spriedumu vēlreiz pārsūdzēt. No pārvaldes paskaidrojumiem tiesā var noprast, ka pēdējos gados prasības pret personvār­du pareizrakstību kļuvušas stingrākas un arī pārējiem dzimtas pārstāvjiem, kuriem būs jāmaina pases, nāksies šķirties no viena “k”.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. paaugstiniet Baltiņam algu, lai viņš justos tā it kā kaut ko darītu! (būs vieglāk dzīvot, bet tagad izskatās, kā ir jāmokās ar kk)

  2. Vispirms bija VĀRDS, un šis vārds bija PMLP.

  3. Paldies par informāciju.Mani jau padomju laikā, pie laulības Dzimstsaraksta birojā,gribēja pierakstīt ar vienu burtu uzvārda vidū, lai gan vīram divi, aizbildinoties ar nez kādu tur valodnieku lēmumu. Patiesībā tas viss tika darīts pēc rīkojuma no Maskavas, jo uzvārdi slikti tulkojoties(darbinieces paskaidrojums). Tagad to pašu pieprasījusi Eiropa? Tā jau ir, dzimtcilvēkiem, par kādiem mūs tur dažs labs ierēdnis, var piešķirt arī numuru! Un mūsējie teciņiem vien gatavi pakalpot, pat roku pabučos! Kur tad slavenā valodnieku rūpe par latviskās kultūras vides saglabāšanu, kurā ietilpst arī uzvārdi!

  4. Attis, Ceccīlija, Dacce, Friccis, Soffija, Steffānija, Ditta, Itta, Jutta, Katte, Pētteris, Ritta, Rutta, Vitta, Zitta, Eddijs, Evvita, Gattis, Gitta, Huggo, Ugga, Liggitta, Rassa, Vikka, Mikkus, Miķķelis; assari, missiņš, zušši, lašši, kaķķi, zaķķi, bittes, buttes, brutto, fotto, motto, vetto…

  5. ar idiotiem! Rakstiet savas dzimtas uzvārdu pareizi! Plānprātiņi sajutuši varu, kropļojot vēsturiskos uzvārdus pēc savas “gaumes”. Šis ir iemesls nokratīt no sevis nevalsts pilsonību un saņemt personas dokumentu civilizētā zemē, kas ciena tavu uzvārdu, kāds tas ir.

    • Domā tās „civilizētās zemes”, kur „Anna Bērziņa” pasē tiek ierakstīta par „Anna Bērziņš”, un pēc tam skan pēc kaut kāda transvestīta?

  6. izlasot Assnes teikto Atbildēt

    Assne, nu jā.. 🙂 mani ari noķŗēra šī tēma. Bet izlasiju Tavu komentu un noturēšos.
    Patiešām jakoncentrējas uz svarīgāko un man pašlaik pats savarīgākais šķiet masu imigrācijas un masu imigrācijas novēršana.

  7. Ja sāksim oficiāli izdabāt dažādu “Pekku”, “Otto”, “Ludwigu”, “Arthuru” vai “Zbigniewu” vecākiem tāpat, kā mēs jau tagad neoficiāli izdabājam visādām “Candyjām” un “Leenām”, tad pavisam drīz mums būs grūti paskaidrot, teiksim, godīgam Latvijas pilsonim Ruslanam Sidorovam, kāpēc viņa vārds Latvijas pasē nav rakstīts tā, kā viņš to tur varbūt labprāt redzētu: oriģinālrakstībā. Kā mēs varēsim prasīt, lai citi ievēro likumus, kurus neievērojam mēs paši? Tāpēc ir vienkāršs un negrozāms princips: personas vārdam Latvijas dokumentos jābūt rakstītam latviski.

    • Piekrītu, dārgais tautieti 🙂

    • Vajag arhīvā sameklēt radurakstus un paņemt vācijas pilsonību, lai vietējo okupantu pēcteči aizrijas, nesaprot ka komunistu laiki ir beigušies.

    • Kā tad paliek ar izrunu? Vai tad mūsu “slaveno” LEEN vajadzētu saukt par LĪN un arī rakstīt tāpat kā izrunā? Latviešu valodā taču katram burtam sava skaņa. Vai mums tagad būs EI, BĪ, SĪ, DĪ?

  8. KKāda laime, tauttai attkal ir ppar kko ccepptties!

  9. Ir sens romiešu princips: Caesar non supra grammaticos. Ķeizars nevalda pār gramatiķiem. Un demokrātija arī ne. Mums nāktos saprast, ka ne balsotāju pūlim, ne tiesnesim nav jālemj jautājumi, kuru izšķiršana prasa valodnieka kvalifikāciju. Specifiskiem valodas jautājumiem nav vietas ne referenduma biļetenos, ne tiesas zālēs. Bet to laikam ir ļoti grūti saprast. Neizglītotu aktīvistu intelektuālas orģijas acīmredzot ir neizbēgama demokrātijas blakne.
    Ingmars Zemzaris, Latvijas Avīze / 2010-10-29

    • Ingmar, man Jūsu vārds arī šķiet nelatvisks. Latviski būtu Ingmārs!

    • Ja kāds grib mūsu valstī dot savam dēlam vārdu, piemēram, Vabolis, tad viss ir OK, jo pareizrakstība kārtībā, bet Otto, redz, nedrīkst,- nepareizs vārds kā tāds!
      Kurš var aizliegt man saukt savu bērnu tādā vārdā, kādu es vēlos? Vai man tiek liegtas elementāras cilvēktiesības?
      Mums taču ir Sintijas, Sindijas, Kintijas, Ketijas, Megijas, Sanijas, Endijas utt., ar tām viss kārtībā pēc gramatiķu domām, vai nē? Un kā ar Iju, Itu, Unu? Tie ir vai nav normāli personvārdi? Un ko darīsim ar vārdu Elviss? Tajā ir ss!
      Es domāju, ka arī Bū ir personvārds, bet varbūt gramatiķim šķiet, ka nav, jo beidzas ar līdzskani, pie tam garo, un tās jau ir šausmas!!! Kā tad ir?

  10. un vai! Slima tā mūsu valsts, vienkārši slima, trūkst vārdu! :@

  11. Un vai! Slima tā mūsu valsts, vienkārši trūkst vārdu.

  12. Varbūt beidzot sāksim cienīt cilvēkus, ģimenes, dzimtas Latvijā?

    • varbūt labāk beidzot sāksim cienīt savu valodu?

      • visi jaunvārdi arī ir necieņa? Tad nevajag jaunus vārdus arī ieviest,jo tā visa ir necieņa.
        Un kā ar zapti, televizoru, telefonu – gan jau,ka Tu šos vārdus nelieto ikdienā!

      • Es domāju, ka es cienu savu valodu. Es pareizi lietoju ka un kad, darbības vārdus pavēles un īstenības izteiksmē utt., vārdu sakot, es dzirdu, cik daudz cilvēku nepareizi runā, un man tas “griež pa ausīm”, bet es nesaprotu, kāpēc es nedrīkstu likt svam bērnam vārdu Otto, ja es tā to bērnu jūtu? Nu nav viņš man nekāds aprauts Oto! Viņš ir īsts, stabils OTTO. Kā Jums pašiem šķiet, biedri gramatiķi, vai tā tomēr nav nesamērīgi liela Jūsu ietiepība?

  13. pilnīga idiotu zeme! Lai slavēts Lielais Vilis, kurš pie šāda secinājuma nonāca jau tālajos, pag.gs. 90-jos gados! Kā var kaut kādi āksti kropļot cilvēka uzvărdu? Nu pilnīgs sviests!

  14. Paldies tiesai, kas ņem vērā nevis nacionālo analfabētu intereses, bet cienījamu latviešu dzimtu intereses, kuriem ir tiesības uz saviem dzimtas vārdiem, piem., nesen Itālijā mira vēsturnieka Spekkes meita. Latvijā viņai būtu jānošaujas, bet pasi ar savu dzimtas vārdu no ierēdnīšiem viņa nedabūtu.

  15. vienkārši jāizpilda pienākumi Atbildēt

    Latviešu valodā pastāv izņēmumu pareizrakstības vārdnīca.
    Kāpēc joprojām šie izņēmumi nav tur iekļauti ir jājautā
    par valodu lemjošajām iestādēm.
    Tā jau tirgussievu līmenī var ecēties “cepts” vai “vārīts” līdz pastardienai !

  16. te pienāca Kindzulis: . Atbildēt

    citvalodu īpašvārdu atveide ir tieši šis gadījums !

  17. Tāds pats sviests likumā ir ar uzvārdiem sievietēm un vīriešiem; Piemēram, vīrietim ir “Kalns” t.i. vārds kurš ir ne tikai personvārds, bet arī apzīmē konkrētu dabas objektu, bet likums spiež sievietei uzvārdu likt “Kalna”. Šis bezjēdzīgais likums bija viens no apsvērumiem kādēļ mana sieva pēc kāzām nemainīja uzvārdu un es viņu pilnībā saprotu un atbalstu. Tajā pašā laikā vīrietim var būt uzvārds “Liepa” un likums to neprasa padarīt vīrišķīgāku uz “Liepis”. Protams, to var izskaidrot ar valodas politikas atrašanos nacionālistu un dzimumu līdztiesību noliedzošu politisko spēku ietekmē, bet tas šos absurdus nepadara par normāliem.

  18. Ja jau tiesas spriež par gramatiku, tad es arī gribu iesniegt prasību! Man nepatīk komata atrašanās vieta manā algas “ciparā”. Pieprasu komatu pārcelt vienu zīmi (var arī divas) pa labi. Nu labi, nav tā gramatika, bet var taču tiesāties par matemātiku u.c. zinātnēm, apstrīdot to likumus. Kāpēc gan tiesa nevarētu nospriest, ka manā algā vajadzētu dubultot kādu ciparu? Negribu 900, gribu 9900! Arguments taču iespaidīgs – persona tā grib! Un vēl labāk ņemt vērā vēsturiskos notikumus – naudas reformas. Jo pirms tām mana alga bija vismaz 200 reižu lielāka. Kādas izredzes, ka manu prasību apmierinās?

    • Vai tad prāta nepietiek nedaudz iziet ārpus gramatikas un padomāt par nepatīkamām reālām situācijām, kas rodas gramatiķu spītības (drīzāk dogmatiskās domāšanas) dēļ. Cilvēkiem rodas grūtības, pierādot mantojuma tiesības. Juridiski Rekke un Reke nav viens un tas pats uzvārds. Ko darīt nabaga somam Matti vai Pertti, ja ar sievu latvieti nolems dzīvot Rīgā? Atceros, kā valodnieku dēļ Menczena kļuva par Mencenu.
      Labi, ka tam vācietim nebija uzvārds Dierssel.

  19. Dzīvojam burta kalpu valstī, ne pa labi, ne pa kreisi, cilvēkam nav nozīmes, galvenais kādu lieku burtu kādam neiedot. Taupam burtus, nospļauties par cilvēku, ģimeni, dzimtu.

  20. Ir jāsaprot, ka cilvēka vārds un uzvārds nav latviešu valodas, bet personas identitātes dati, kas ir svarīgi ne tikai dotajā laika posmā, bet arī vēstures šķērsgriezumā – kā, uzvārda rakstību mainot, būs iespējams zināt, ka tā ir tā pati persona? Mūsdienās izrunai nav nekādas nozīmes, bet rakstītais vārds bieži vien iegūst likuma spēku…

  21. Apbrīnojama kļūst mūsu degsme un vienprātība tad, kad savai valodai ir kas jānodara pāri. Tikpat apbrīnojama ir mūsu kūtrība tad, kad savā valodā kas jāatlabo. Es šai stāstā nesaskatu nekā tāda, ko būtu vērts klāstīt avīzē pa visu valsti. Ja cilvēks tai vecumā, kad viņam jau izsniedz pasi, vēl neprot pareizi rakstīt savā dzimtajā latviešu valodā, tad neredzu iemesla ar to dižoties avīzē, nele vēl tiesāties tiesā. Kopš 19. gs. vidus troksneņus latviešu valodā vairs nedubulto.

  22. Un pirmskara Latvijas diplomats Spekke? Cienijama Spekkes dzimta.

  23. Par ko tik pie mums necīnās?Īsteni revolucionāra valsts!

  24. Manu, nodokļos samaksāto naudu valsts atļaujas tērēt tādām tiesvedībām! Vai tas vairo manu vēlmi maksāt nodokļus? Kur samērības princips?

    Un šī muļķīģā vēlme cittautu uzvārdus latviskos ir perversa, jo sanāk pilnīgas aplamības. Tēvam viens uzvārds, bērnam cits…. mans mazdēls ir arī Latvijas pilsonis (dubultpilsonis), bet latvijas pasi neesam izņēmuši jo viņa vārds un uzvārds būs pilnīgi atškīrīgs no dzimšanas apliecībā un Portugāles personas dokumentā rakstītā, kā arī no vecāku dokumentos rakstītā uzvārda. Plnīgs murgs!!!

  25. Ja valsts ar cilvēku stīvējas par tādu faktiski nieku, tad ko gan tur vispār teikt? Ierē’dņiem nav, ko darīt. Ja

Draugiem Facebook Twitter Google+