Latvijā
Politika

Einārs Cilinskis: Oligarhu sarunās pārsteidz tikai rupjību īpatsvars 16

Foto-Karīna Miezāja

Saruna ar Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības 
Eināru Cilinski.

Vai lasāt “Rīdzenes” sarunas no “oligarhu lietas”, kur Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un citi kārto politbiznesu?

E. Cilinskis: Jā.

Kāda reakcija, secinājumi tik pieredzes bagātam politiķim kā Cilinska kungs?

Pārsteigumu rada tikai rupjību īpatsvars. Tas, ka šādas sarunas notika, ne mazākā mērā neizbrīna. Daļa sabiedrības ļoti šūmējas par runāto, bet domā, ka kāds viņu vietā ko izdarīs. Bet arī šī daļa, kurus notikušais uztrauc, šķiet mazākumā. Lielākā daļa, vai nu lasot vai nelasot laikrakstus, vienkārši ņem un ievēl Saeimā tādus kungus kā “Rīdzenes” sarunu dalībnieki. Es no sarunām esmu izlobījis konkrētu lietu, ar ko pastrādāt. Proti, par Kundziņsalas minerālmēslu termināli, kam Šlesers liek Rīgas domes “partneriem” sadabūt visas nepieciešamās atļaujas. Tas ir diezgan bīstams objekts, jo tiek pārvadāti sprādzienbīstami minerālmēsli. Veids, kā tiek sarunātas atļaujas, rada šaubas, vai vides risku bīstamība ir pietiekami izvērtēta. Apraksts dod man pamatu atgriezties pie notikumiem un vismaz pārbaudīt atļauju likumību.

Redziet, un jūs sev esat atradis darbiņu, kaut arī Ģenerālprokuratūrai bijis par maz izejmateriāla, ko nest uz tiesu. Lasu, ka “Vienotība” gribējusi ar jauno KNAB direktoru vēlreiz paanalizēt, gūt skaidrojumu bēdīgi slavenajiem ierakstiem, bet koalīcijas padomē ZZS un NA iebilduši?

Nacionālā apvienība padomē neizteicās šajā sakarā. Jaunais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atstāja labu iespaidu. Straume teicis, ka neredz pamatu “oligarhu lietas” atkārtotai izmeklēšanai, bet varbūt novērš kāda uzmanību, tā sacīdams? Skaidrs, ka KNAB šefs nevar nākt pie deputātiem un atklāt par savu darbinieku operatīvajām izstrādēm. Dosim Straumem laiku, netirdīsim pirmajā nedēļā, vērtēsim pēc darbiem. Ja nu viņam nesekmēsies kā iepriekšējiem priekšniekiem nesekmējās – jā, tad ar iestādi tiešām būs slikti.

Sarunās klātesošie ir arī pašlaik aktīvie, ietekmīgie politiķi Dūklavs, Ameriks, Urbanovičs, Lembergs. Viens atvainojas, otrs noliedz, trešais runā par izpušķojumiem, bet kā ar politisko atbildību? Vai premjeram nav jāizdara organizatoriski secinājumi, kā viņa padotais vai apvienības biedrs nodarbojies ar jautājumu “sakārtošanu”?

Attiecībā uz Dūklava kungu minētas konkrētas lietas par viņam it kā piederējušiem īpašumiem ostā. Viņš to noliedz. Mēs nevaram pārbaudīt, bet acīmredzot ir institūcijas, kas pārbaudes veikušas. Un varbūt vēl var pārbaudīt.

Jāseko premjera Kučinska vai ZZS frakcijas reakcijai?

ZZS vēlētāju reakcijai. Vai viņi izlasījuši politiķu sarunas, tās patikušas vai nepatikušas, vai nemaz nav lasījuši.

Vai šāda veida sarunas, noklausītas 2011. gadā, notiek arī 2017. gadā?

Kopš tā laika vairāku kungu iespējas bīdīt politiku ir mazinājušās…

…citi ieradušies vietā?

Protams! Bet es tādās sarunās nepiedalos.

Politikas vide nav uzlabojusies?

Viena lieta, ka neformālas politiķu sarunas bijušas, ir un būs, un tas nav kriminālsodāmi. Otrs – ko un kā šādās reizēs apspriež?

Minēts, ka jūsu partijas biedrs Parādnieks neformāli runājies ar maksātnespējas administratoru, kurš nesen aizturēts. Šie finansisti vispār esot NA labvēļi, kā apgalvo – 
cieši saistīti ar politiķiem.

Pēdējais balsojums par Kredīt-
iestāžu likuma labojumiem Saeimā man radīja sajūtu – balso, kā gribi, vienalga piespēlēsi kādai grupai, kādām interesēm. Tā ir jocīga, stulba situācija, tāpēc balsojumā nepiedalījos. Nevarēju izšķirt, kurš administratoru grupējums ir labāks. Protams, šāda veida kontakti neveicina sabiedrības uzticību Saeimai, un tie ir jautājumi, ko NA rūpīgi jāpārdomā.

Viens frakcijas biedrs pārdomājis, deputāts Latkovskis izstājās no NA frakcijas un ne jau ideoloģisku nesaskaņu, bet morālu apsvērumu dēļ.

Ļoti cienu Ilmāru Latkovski kā cilvēku, kā domātāju. Arī man būtu jautājumi, varbūt citi kā Ilmāra minētie. Praktizētā deputātu kvotu sadale man tik sāpīga neizliekas, jo tur ieliek arī valstiski nozīmīgas lietas. Kaut nākotnē to turpināt nevajadzētu. Par maksātnespējas administratoriem mans un Ilmāra redzējums sakrīt. Vai tamdēļ aiziet prom, skriet citur? Tā ir individuāla izvēle.

Latkovskis gribējis modināt sabiedrisko domu, kolēģus, ka politiku klātos veidot tīrām rokām.

Nodoms ļoti labs. Sabiedrībai vajag iesaistīties – ja neprasi no politiķiem, viņi rīkojas brīvi, nebaidoties, ka nāksies atbildēt. Pašlaik aktīvā sabiedrības daļa spēj mobilizēties uz specifiskiem jautājumiem, kā cirka zvēru aizsardzību. Tas nav slikti, bet ir plašāki jautājumi, teiksim, ka noplakusi zaļo kustība. Kaut vai par apbūvi ostas teritorijā vai nelegālām atkritumu izgāztuvēm – aktīvistu līdzdalība noteikti būtu lietderīga.

Zaļā partija taču starp valdošām! Prezidents, ministri no zaļajiem! Viņi būtu pārkrāsojušies?

To viņiem pajautājiet. Varu atkārtot, ka bez aktīvas cilvēku iesaistīšanās procesos politiķi iesūno. Acīmredzot – arī zaļie.

Vai Latkovska sauciens pēc tīrākas politikas atbalsosies Saeimā?

Katram aicinājumam ir sava atsaucība un atbalss, bet diez vai jādomā, ka lietas tā arī notiks pašas no sevis, un politika rīt kļūs godīgāka.

Pazīstam Ilmāru kā godavīru, svarīgas Sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju. Nacionāli varbūt liberālāku par frakcijas biedriem, bet viņš aiziet prom. Ko tas liecina – ka godīgam cilvēkam nav vietas politikā, Nacionālajā apvienībā?

Diez vai tā var vispārināt, ka pārējie visi negodīgi. Bet jau teicu, ka sabiedrība izvēlas savus priekšstāvjus. Pārliecinoties par kāda negodīgumu, to var mainīt. Var nemainīt. Demokrātiskā iekārtā tas notiek vēlēšanu ceļā.

Valsts prezidents arī bija saskatījis uzticēšanās kritumu līdzšinējam pārvaldes modelim un uzrunāja deputātus par nepieciešamiem pārkārtojumiem, tostarp, dodot tautai tiesības vēlēt prezidentu. Par atbildi Saeimā neatskanēja atzinības saucieni.

Iepriekš sakarā ar prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu bija daudz priekšlikumu no Ringolda Baloža vadītās darba grupas. Frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš anketē kolēģus, kāds kuram viedoklis, bet atbildes droši vien apkopos rudenī, kad sekos NA redzējums. Es rakstīšu, ka Satver-
smes grozījumi diez vai ir aktuālākais, kas jādara. Savulaik atbalstīju tautas vēlēta prezidenta ideju, bet tad bija mierīgāks laikposms. Pašlaik Latvijai jāpamācās tikt galā ar hibrīdkara apdraudējumiem un gan jau radīsim pretlīdzekļus. Neizslēdzu tālākas diskusijas par prezidenta ievēlēšanas modeli. Kādā brīdī – ne šobrīd – tas var nonākt Saeimas darba kārtībā.

Atkal – nav piemērots laiks. Aizbildināšanās arī – tauta, lūk, neesot nobriedusi. It kā tā nav tā pati tauta, kas ievēl parlamentu. It kā latvieši dumjāki par pārējām tautām, kas vēlē prezidentu!

Man šķiet, ka laiku, kad šī ideja bija lietderīga, mēs palaidām garām. Šobrīd ar to jābūt uzmanīgiem. Bet daudzkārt runātā sistēmas maiņa, vai Saeimu vēlot uz mažoritāro vai uz tautas vēlētu prezidentu, nez vai pati par sevi nodrošina milzīgu politikas kvalitātes uzlabošanos. Katram variantam plusi, mīnusi.

Jautāšu aculieciniekam Cilinskim. Vai nav tiesa, ka Latvijā par prezidentu kļūst partiju tirgus darījumā? Vai prezidentiem nevelkas līdzi šleife, ka viņus ievēlē arī ar “Saskaņas” balsīm?

Tas gan – Valsts prezidents Saeimai jāvēlē atklāti. Tā, kā ievēl visas pārējās amatpersonas. Bet arī šim grozījumam nav pieticis balsu.

Idejas kritiķi apgalvo, ka par prezidentu kļūšot tautā populārie Lembergs, Ušakovs vai sazin kāds populists, tāpēc tautas balsojums jānoraida. Atvainojiet, bet tas ir hipotētisks pieņēmums! Tiklab es teikšu – partijas vienojas, nodrošina kampaņu un vēlētāji nobalso par ļoti labu kandidātu Robertu Zīli. Vai iedomājams, ka Zīle nepārspētu Ušakovu un nekļūtu par Latvijas valsts galvu! Un arī Levitam būtu izredzes.

Piekrītu jūsu minētiem diviem labiem kandidātiem. Bet teicāt – “partijas vienojas”. Negatīvās pieredzes ir pietiekami, cik bieži partijas to nav spējušas.

Ziniet, tikpat hipotētiski tiek minēts, ka pēc nākamajām vēlēšanām “Saskaņa” būšot valdībā. Varbūt Vējoņa kungs ir tālredzīgs un tāpēc 2019. gadā lemšanu, kurš būs prezidents, steidzina nodot pilsoņu rokās?

Ja pēc nākamajām vēlēšanām pie varas tiek “Saskaņa”, ja tai paveras iespējas manipulēt ar medijiem, kā tas pašlaik notiek Rīgas domē, tā tiešām nav laba prognoze Latvijai.

Kā vērtējat varas partiju startu domes vēlēšanās? Tas bija sliktāks nekā iepriekš. Izrāvās jauni latviski spēki.

Mācība varētu būt, ka uz Saeimas vēlēšanām jāiet ar izstrādātu programmu, daudz konkrētākiem uzstādījumiem. Kādu valsti veidosim, kā tas notiks ekonomiski, kā mazināsim sociālo nevienlīdzību, kā cīnīsimies ar korupciju. Vēlētājiem nepietiks, ja paziņosim – mēs nekad nesadarbosimies ar “Saskaņu”, bet konkurenti, tie gan. Savukārt konkurenti atbildēs – nē, mēs nē, jūs paši sadarbojaties! Tas neko labu nedos. Tāpat kā solījumi visu visiem nodrošināt par velti.

Cilvēkus dara tramīgus, ka iespējama ZZS un “Saskaņas” sadarbība. Par to jau “Rīdzenē” sarunājušies Šlesers, Lembergs, Urbanovičs.

ZZS ir dažādi cilvēki ar dažādu domāšanu, un tas, ko oligarhiem laikam gribējies 2011. gadā, līdz šai dienai nav sanācis.

Bet vai tas, ka Elksniņš kļuvis par valsts otras lielākās pilsētas Daugavpils mēru, nākotnē nerada bažas?

Rada. Un tas parāda, ka robežšķirtne nav tautība. Elksniņš, šķiet, ir latvietis, bet ar prokremlisku orientāciju. Vēlētājiem jāņem vērā, kādā virzienā iezīmējusies tendence, kādām pro-
grammatiskām nostādnēm dod priekšroku daļa balsotāju.

Saistītie raksti

Esat bijušais VARAM ministrs, cilvēks ar zaļu domāšanu. Kāds ir jūsu skaidrojums, kā varēja veidoties nelegāla izgāztuve, kas sadega Jūrmalā, un kas par to atbildīgs?

Pamatatbildība jāuzņemas Valsts vides dienesta vadītājai Kolegovai, un nav pareizi, ka amatpersona, kas ko tādu pieļāvusi, paliek savā vietā. Protams, jāizpēta, kas bija piesedzošās struktūras, kravu pārvietojot un izvietojot, kur tai nevajadzēja atrasties. Atklājas vēl citas problēmas, tātad sistēmā ir nopietnas problēmas. Konkrētais gadījumu ļoti rūpīgi jāizmeklē, kas bija ķīpu ievedēji, īpašnieki, patiesā labuma guvēji no “biznesiņa”, iesaistītās personas. Arī pats prasīšu plašu informāciju no Valsts vides dienesta.

LA.lv