Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. janvāris, 2016
Drukāt

Jani Rozentālu visu gadu godinās kā Latvijā, tā ārvalstīs

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis piedalās preses konferencē par Jaņa Rozentāla 150.jubilejas gadam veltītajiem pasākumiem.

Šogad 150 gadu jubileja tiks svinēta vienam no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem Janim Rozentālam, kuram par godu visa gada garumā tiks rīkoti dažādi pasākumi, aicinot atcerēties mākslinieku un iepazīstot viņu no jauna.

Visplašākā pasākumu programma tiks piedāvāta martā, kas ir mākslinieka dzimšanas mēnesis. Bez izstādēm un lekcijām tiks rīkotas arī starptautiskas konferences, notiks grāmatu atvēršanas svētki, tiks rīkots konkurss, Latvijas Pasts izdos Rozentālam veltītu jubilejas pastmarku, bet Latvijas Banka gada otrajā pusē izdos Rozentālam veltītu monētu.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) minēja, ka vēl viens gads tiks aizvadīts spilgtas personības zīmē. Pagājušais gads tika aizvadīts Raiņa un Aspazijas zīmē, bet šajā gadā mākslas jomā plašāku sabiedrības uzmanību iecerēts vērst vienam no nacionālās mākslas pamatlicējiem – Janim Rozentālam.

“Esmu gandarīta, ka Rozentāla jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Rozentāls ir pirmais vizuālās mākslas pārstāvis, kurš iekļauts šajā prestižajā svinamo dienu kalendārā,” sacīja ministre, piebilstot, ka mākslinieks ir viens no Latvijas kultūras kanona atzītām vērtībām.

Melbārde pauda prieku, ka Rozentāla jubilejas gads sakrīt ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas atvēršanas svētkiem pēc muzeja restaurācijas. Viņa pauda cerību, ka visi iecerētie darbi tiks paveikti, lai muzeja ekspozīcija tiktu atvērta ieplānotajā 4.maijā, ļaujot muzeja apmeklētājiem ieraudzīt arī Rozentāla darbus.

LNMM direktore Māra Lāce akcentēja, ka bez Rozentāla darbiem nav iedomājami nacionālās mākslas pirmsākumi. “Lai arī šķiet, ka Rozentāls ir tik tālu pagātnē, jo tiek svinēta 150 gadu jubileja, tomēr viņš ar saviem darbiem ir atnācis līdz mūsdienām, esot šeit uz palikšanu. Rozentāls visā savā darbībā dzīvoja un strādāja ar ārkārtīgi iekšēju motivāciju,” stāstīja Lāce.

Viņa informēja, ka gada pirmajā pusē bagātīga un interesanta pasākumu programma norisināsies Saldū, kas ir mākslinieka dzimtā puse.

Saldus novada pašvaldības aģentūras “Saldus TIKS centrs” direktore Laura Liepiņa klāstīja, ka Rozentāla jubilejas gads Saldū jau tika ieskandināts pagājušā gada nogalē, kad kādas mājas siena tika apgleznota ar Rozentāla darba motīviem. Visvairāk aktivitāšu norisināsies martā, kad Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta ekspozīcija “Jaņa Rozentāla Sapņu tornis” un notiks koncerts ekspozīcijas veidošanā iesaistītajiem partneriem. Tāpat plānota Rozentāla dzimtas kopā sanākšana, Rozentāla prēmijas pasniegšana, grāmatas no “No Saldus līdz Romai” atvēršana, koncerts un jubilejas pastmarkas atklāšana.

Dienu pēc Rozentāla dzimšanas dienas Saldū notiks Lielie Rozentāla skriešanas svētki, kas būs radošuma un sportiskuma apvienojums, bet vasaras otrajā pusē tiks svinēti Rozentāla ielas svētki, kas atkal būs baudījums mākslas un mūzikas cienītājiem, skaidroja Liepiņa.

Šogad aprit 70 gadi kopš ar dižā mākslinieka vārdu darbojas Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola. Vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis minēja, ka skola jau pagājušajā gadā šim mācību gadam izstrādāja mācību uzdevumus, kas vairāk saistīti ar Rozentāla vārdu.

Janvāra izskaņā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma izstāde, kas tapusi sadarbībā ar vidusskolas audzēkņiem. Pieminot būtisko Rozentāla ieguldījumu portreta žanrā, izstāde būs veltījums šim žanram, eksponējot Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas studentu zīmējumus, savukārt februāra beigās Latvijas Mākslas akadēmijā būs skatāma vidusskolas jubilejas izstāde “2006-2016”, kurai ekspozīcija tiks veidota no Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas studentu un absolventu darbiem – gan vizuāli plastiskās mākslas darbiem, gan labākajiem multimediju darbiem, apliecinot jauno tehnoloģiju ienākšanu mākslas izglītībā.

Martā Latvijas dzelzceļa muzejā notiks Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas pedagogu un absolventu salidojums. Ziņģītis akcentēja, ka skolu savulaik beidzis ne tikai Rozentāla mazmazdēls, bet arī krietna daļa Latvijas kultūras un mākslas elites.

Savukārt Latvijas skolas un kultūrizglītības iestādes būs aicinātas iesaistīties konkursā “Solis gleznā. Rozentāls”, kura mērķis ir rosināt Latvijas skolu bērnus un jauniešus iepazīties tuvāk ar Rozentāla daiļradi.

Iecerēts, ka jubilejai veltītie pasākumi notiks ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, piemēram, Somijā vasarā plānots organizēt mākslas rezidenci skolotājiem “J.Rozentāls – Rīga – Pēterburga – Helsinki”, kā arī notikušas sarunas par iespējamu Rozentāla izstādes organizēšanu UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.

Dažādi pasākumi norisināsies Rozentāla dzimšanas dienā 18. martā. To vidū būs Rīgas Latviešu biedrības rīkotais piemiņas brīdis Rīgas Meža kapos pie Rozentāla kapa.

Rozentāls dzimis 1866. gada 18. martā Saldus pagastā, bet miris 1916. gadā Somijā. Nozīmīga loma Rozentāla dzīvē bija saskarei ar tā laika Rietumeiropas mākslas dzīvi. Viņa pirmais ārzemju ceļojums 1897. gadā veda uz Skandināvijas rūpniecības un starptautisko mākslas izstādi Stokholmā, kur bija skatāmi ne vien Ziemeļvalstu, bet arī citu zemju izcilu mākslinieku darbi. Savukārt 1898. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmijas pasniedzējs gleznotājs Arhips Kuindži apmaksāja Rozentāla izdevumus, lai mākslinieks kopā ar viņa meistardarbnīcas audzēkņiem mēnesi varētu ceļot pa Rietumeiropu. Arī turpmākajos gados mākslinieks bieži ceļoja, apmeklējot Somiju, Franciju, Itāliju un citas valstis. 1903.g ada martā Rozentāls Helsinkos apprecējās ar somu dziedātāju Elliju Forseli.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+