Jānis Kažociņš: Krievijas maigā vara – normāla parādība vai izaicinājums Latvijas drošībai? 0
Vēsture nebeidzās ar Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kiberuzbrukumi un vardarbīgie protesti Igaunijā 2007. gadā saistībā ar “bronzas karavīra” pieminekļa pārvietošanu, kā arī Gruzijas–Krievijas karš pirms pieciem gadiem lika un joprojām liek mums aizdomāties par Latvijas valsts drošību.
Iepriekšminētie piemēri ir stingrās (militārās) varas apliecinājums, taču pie modernas lielvaras “džentlmeņa komplekta” (kāds pieder ASV, ES un Ķīnai) mūsdienās pieder arī maigā vara. Kaut Latvijas plašsaziņas līdzekļos šis jēdziens parādās arvien biežāk, rodas iespaids, ka izpratne par to ir atšķirīga. Tādēļ ir lietderīgi saprast, ko tā īsti nozīmē, un izvērtēt šīs varas ietekmi uz Latvijas valsts drošību.
“Soft power” jeb “maigās varas” jēdzienu 90. gadu sākumā radīja Hārvarda universitātes profesors Džozefs Najs, kurš maigo varu raksturo kā spēju cilvēkus pārliecināt mainīt viņu rīcību, neizmantojot spēku, lai panāktu vēlamo rezultātu. Valstis to balsta uz trīs resursiem – kultūru (parādot tās īpašo pievilcību), politisko sistēmu un ārpolitiku. Lai gan maigās varas elementi ir izmantoti visos vēstures posmos, šobrīd, kad stingrās varas izmantošana bieži vien ir ierobežota, tā kļuvusi īpaši aktuāla.
To ir sapratusi arī mūsu kaimiņvalsts Krievija. Šogad Krievijā pirmo reizi maigās varas jēdziens ir iekļauts prezidenta Putina apstiprinātajā ārpolitikas koncepcijā, norādot, ka “maigā vara” (ir) pasākumu komplekss ārpolitikas uzdevumu risināšanai kā alternatīva klasiskajai diplomātijai”.
Taču ievērības cienīgs ir arī fakts, ka Krievija pati acīmredzot baidās no citu valstu maigās varas, ko uzskata par cēloni tā sauktajām krāsainajām revolūcijām Ukrainā un Gruzijā, kā arī par iemeslu 2011. gada un vēlākajiem ielu protestiem Krievijas pilsētās.
Par to liecina tālākais ārpolitikas koncepcijas teksts, ka maigā vara var tikt izmantota prettiesiski ar mērķi veikt politisku spiedienu uz suverēnām valstīm, iejaucoties to iekšējos procesos, destabilizēt esošo iekārtu, manipulēt ar sabiedrības viedokli un apziņu. Tātad Krievija maigo varu uzskata gan par resursu, gan apdraudējumu.
To, ka Krievija stingri turas pie ārpolitikas koncepcijā izvirzītajiem mērķiem, proti, īstenot savu maigo varu, ļoti labi varam vērot Latvijā. Jau kopš 2006. gada Krievijas tautiešu politika ir labi koordinēta un dāsni finansēta. Krievu tautas kultūra ir bagāta un tiešām pievilcīga visdažādākajās izpausmēs. Uztraucoši ir, ja aiz tās popularizēšanas tiek slēpti citi nodomi. Krievija savu pievilcību primāri cenšas parādīt Latvijā dzīvojošajiem krievu tautības cilvēkiem, taču uzmanība tiek pievērsta arī latviešiem. It īpaši ir grūti iebilst pret slavenu krievu dziedātāju un mūziķu uzstāšanos Latvijā, Kontinentālās hokeja līgas popularizēšanu un citiem pasākumiem, kurus Latvijas sabiedrība laipni akceptē, aiz tiem nesaskatot ilgtermiņa ārpolitikas mērķus.
Maigā vara tiek izmantota arī mums ne tik pievilcīgā veidā. Proti, ne reizi vien no Krievijas puses esam dzirdējuši pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, par vēstures pārrakstīšanu un par nacisma glorificēšanu un atdzimšanu.
Katru gadu īpaši tiek izcelts 16. marts, kad maznozīmīgam pasākumam tiek pievērsta maksimāla vietējo un starptautisko mediju uzmanība. Vēstures pārrakstīšanā Latviju apsūdz arī nevalstiskas starptautiskas organizācijas, kā “Mir bez nacisma” (“Pasaule bez nacisma”). Tiek pārmests, ka PSRS vēstures skatījumu esam aizvietojuši ar objektīvāku – tādu, kurā tiek atspoguļots arī Rietumu sabiedroto viedoklis par Otrā pasaules kara gaitu un sekām (par Hitlera Vācijas un PSRS militāro sadarbību no 1939. līdz 1941. gadam). Neskatoties uz šo skaļo un vienkāršoto saukļu skandināšanu, šajā jomā Krievijas ārpolitika ir bijusi pilnīgi nesekmīga – starptautiski netiek apšaubīts Latvijas kā demokrātiskas, cilvēktiesības, vārda un pulcēšanās brīvības garantējošas valsts statuss.
Krievijas politiskā sistēma un īstenotā ārpolitika nav pieņemama vairākumam demokrātiski orientēto valstu. Tādēļ tā saucamajā vecajā Eiropā Krievijas maigās varas pievilcību neņem īpaši nopietni un tajā nesaskata drošības izaicinājumu, taču ko tas nozīmē Latvijai?
Tā kā Latvijas sabiedrībai demokrātiskā pieredze salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm ir mazāka, tāpēc diemžēl mūsu sabiedrība ir vieglāk ietekmējama. Tādēļ Krievijas īstenotās maigās varas ietekmēšanas metodes Latvijai būtu jāuztver nopietni, pirmkārt jau apzinoties, ka tādas tiek izmantotas un ka tas ir Latvijas drošības izaicinājums.
Tāpat mums jāsaprot, ka pret maigo varu nevar cīnīties ar vienkāršiem aizliegumiem, protestiem, normatīviem aktiem vai valdības lēmumiem, jo tā ir cīņa par sirdi un prātu. Ir vajadzīgas alternatīvas, un Latvijai tādas ir. Mums ir nepieciešama sava maigā vara savā valstī, kas stiprina mūsu kultūru un pašapziņu, piederību Eiropas civilizācijai. Mūsu vēsture, kultūra, ciešā baltiešu un Baltijas un ziemeļvalstu kopība, piederība Rietumiem ir vērtības, kas izmantojamas gan starptautiski, gan Latvijas sabiedrības integrācijai. Lai kāda būtu mūsu sabiedrības dažādu grupu attieksme pret Eiropas politiku, tā ir “mūsu Eiropa”, un tā nes kvalitātes zīmi – virkni brīvību un tiesību, kas ir mūsu un ko pieņemam par pašsaprotamu. Daudzas valstis pasaulē, ieskaitot Krieviju, ar to nevar lepoties.
Tāpat mums ir jāsaprot, ka maigā vara ir cieši saistīta ar stingro varu un nemanot no vienas tā var pāraugt otrā. Šogad Krievija savai aizsardzībai veltīs vairāk nekā 4% no IKP, Latvija nākamgad plāno tērēt ne vairāk kā 1% no IKP. Vai tiešām varam justies tik droši?
