Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. maijs, 2012
Drukāt

Jaunās iestādes vadītāju meklēs “superlaba līmeņa” konkursā

pavluts_leta3

Pašlaik Latvijā valstij pieder kapitāla daļas aptuveni 140 uzņēmumos. Taču to pārvaldīšana notiek decentralizēti – proti, katra ministrija vai tamlīdzīga valsts ie-stāde atbild par savas nozares uzņēmumiem. It kā ir vienoti normatīvie akti, taču katra iestāde tos piemēro pēc savas izpratnes un iespējām.

 

Tādēļ valsts kapitāldaļu pārvaldīšanā nereti izveidojies, tautas valodā runājot, bardaks – nepārskatāmi mērķi, zema kapitāla atdeve, lēmumu politizācija. Atpalikušās valsts uzņēmumu pārvaldības dēļ Latvija esot saņēmusi kritiku gan no starptautiskām organizācijām, gan arī pašmāju uzņēmēju organizācijām.

“Pašlaik pārvaldes efektivitātē un kvalitātē mēs jūtami atpaliekam gan no savām kaimiņvalstīm, gan citām Eiropas Savienības valstīm,” vakar pirms valdības sēdes žurnālistiem stāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Uzskaitīto problēmu risināšanai viņa vadītā Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kas vakar tika pieņemta valdībā.

Jaunais dokuments paredz Latvijā ieviest daļēji centralizētu pārvaldību. Proti, no nākamā gada 1. janvāra tiktu izveidota jauna iestāde – Centrālās pārvaldības institūcija (CPI). Tā uzraudzītu lielāko daļu valsts kapitālsabiedrību, vērtētu to darbu, nodrošinātu atklātību, nepieciešamības gadījumā arī konsultētu vai organizētu uzņēmumu atsavināšanu (pārdošanu). Pavļuta piedāvājums paredz, ka CPI pārraudzību īstenos Ministru prezidents un tā tiks finansēta no valsts budžeta. Plānots, ka jaunajā institūcijā strādās aptuveni 10 – 11 cilvēki. Iestādes budžets pirmajā darbības gadā būs aptuveni 430 tūkstoši latu.

 

“Šīs izmaksas tiks atgūtas ar uzviju, ja ne pirmajā, tad jau otrajā gadā, jo iegūsim daudz labāku atdevi no valsts uzņēmumiem,” solīja ekonomikas ministrs. Pagaidām topošās CPI darbinieki nav zināmi, bet vadītājs tikšot meklēts “superlaba līmeņa” konkursā, lai pasargātos no pārmetumiem par politiski angažētu cilvēku.

 

Vēl šogad ministrijām tiks uzdots izvērtēt to pārraudzībā esošos uzņēmumus un izlemt, kuri saglabājami, kuri pārdodami vai pārveidojami, piemēram, par aģentūrām. Līdzīgu vērtēšanu nākotnē ik pēc trim gadiem atkārtotu CPI. Pavļuts arī solīja, ka pēc jaunās sistēmas stāšanās spēkā valsts uzņēmumi kļūšot daudz “caurspīdīgāki” un “atklātāki”. Tāpat reforma paredzēs uzlabojumus dividenžu politikā, nosakot, ka minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 25%, bet katrai kapitālsabiedrībai tiek veikts individuāls izvērtējums par dividenžu apmēru atbilstoši tās darbībai, rezultātiem un attīstības plāniem.

Ministrs neslēpa, ka sākotnēji bija iecerējis veidot pilnībā centralizētu pārvaldības modeli, kurā pilnīgi visus valsts uzņēmumus pārvaldītu jaunizveidotā institūcija. Taču šis piedāvājums saskāries ar stingriem iebildumiem valdības gaiteņos. Pēc neoficiālas informācijas, pret savu uzņēmumu “atdošanu” jaunizveidotajai institūcijai visaktīvāk iestājušās Satiksmes, Zemkopības un Veselības ministrijas. Iebildumi bijuši arī Kultūras ministrijai. Tādēļ uzņēmumi, kuri saistīti ar politikas īstenošanu vai veic sociālās funkcijas, varēs palikt ministriju pārraudzībā. Piemēram, Kultūras ministrija joprojām pārraudzīs teātrus, Veselības ministrija – slimnīcas, Zemkopības ministrija – “Latvijas valsts mežus”. Satiksmes ministrija grib paturēt savā kontrolē “Latvijas dzelzceļu”, “Latvijas Gaisa satiksmi” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, bet vienotajam pārvaldītājam atdos “Latvijas Pastu”.

Īstenojot šīs reformas, aptuveni desmit nozīmīgos valsts uzņēmumos varētu tikt atjaunotas savulaik likvidētās padomes. Tas gan attieksies tikai uz kapitālsabiedrībām, kuru bilances summa pārsniedz trīs miljonus latu, neto apgrozījums pārsniedz 15 miljonus latu, bet darbinieku skaits – 50 cilvēkus.

 

Pavļuts solīja, ka vairs netikšot pieļauti nekādi “universālie kareivji”. Viens cilvēks vienlaikus nedrīkstēs strādāt vairāk kā trīs padomēs. Lai pasargātos no padomju politizācijas, kandidātu piemeklēšanā tikšot izveidots īpašs kompetentu profesionāļu saraksts.

 

Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, piecās kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībās – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībās valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības). Saskaņā ar Valsts kases informāciju 2010. gadā valsts budžetā ieņēmumi no dividendēm veidojuši 108,1 miljonu latu, bet 2011. gadā – 115,5 miljonus latu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+