Jaunieši nezina, vai pēc studijām Krievijā atgriezīsies Latvijā 1
Ik gadu ap 100 Latvijas jauniešu ar Krievijas vēstniecības Rīgā atbalstu dodas studēt uz kaimiņzemes augstskolām. Arī šovasar topošie Krievijas universitāšu un institūtu studenti kravā ceļasomas.
Pirmdien tie, kuri uzņemti pamatstudiju programmās, bija ieradušies uz tikšanos ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, kā arī citiem vēstniecības pārstāvjiem.
Konkursa uzvarētāju sarakstā – pārsvarā krieviski vārdi un uzvārdi. Tāpēc nav pārsteigums, ka, jautāti, kāpēc vēlas studēt Krievijā, manis uzrunātie jaunieši lielākoties atbild, ka vēlas mācīties dzimtajā valodā. Kad satiku Nacionālajā minerālvielu kalnu universitātē iestājušos Mārtiņu Narogu, izrādās, ka arī viņš, kaut arī ar latvisku vārdu un uzvārdu, tomēr ģimenē vairāk runā krieviski un mācījies Rīgas 72. vidusskolā ar krievu mācībvalodu. Līdz ar to arī Mārtiņam viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izvēlētas studijas Krievijā, ir iespēja mācīties dzimtajā valodā. Vēstniecības atašejs izglītības jomā Maksims Premiņins atzīst, ka, aicinot uz Krieviju Latvijas vidusskolu absolventus, tiek nodrošināta iespēja “tautiešiem studēt prestižās Krievijas augstskolās”. Kad jautāju, vai tas nozīmē, ka “tīram” latvietim nav izredžu iegūt apmaksātu studiju vietu Krievijā, M. Premiņins tomēr teic, ka pretendenti netiekot šķiroti pēc tautības.
Jaunieši gan minēja arī citus būtiskus iemeslus studijām Krievijā. Mārtiņš tur vēlas mācīties tāpēc, ka Latvijā šāda veida augstskolas nav, un arī tādēļ, ka Krievijā dzīvo vai visi radinieki.
Natālija Jermaka, kura Rīgā beigusi 54. vidusskolu, bet studēs siltumenerģētiku un siltumtehniku Sanktpēterburgas valsts politehniskajā institūtā, studijas Krievijā izvēlējusies arī tāpēc, ka uzskata: šajā valstī tehniskās zinātnes iespējams studēt augstākā līmenī nekā Latvijā. Kaimiņzemē esot studijām ļoti laba tehniskā bāze, jo “Krievijas augstskolām ir daudz senāka vēsture”.
Līdzīgi spriež Rīgas Klasiskās ģimnāzijas absolvents Artjoms Jablunovskis, kurš Maskavas fizikas tehniskajā institūtā studēs lietišķo matemātiku un fiziku. “No universitātes, kurā studēšu, nāk vairāki Nobela prēmijas laureāti. Man tas ir svarīgi,” teic Artjoms.
Rīgas 16. vidusskolas absolvente Viktorija Fjodorova, kura studēs medicīnu Kaļiņingradā – Imanuēla Kanta Baltijas federālajā universitātē –, stāsta, ka viņai doties studēt uz Kaļiņingradu ieteikusi draudzene, kura tur jau skolojas. Federālajā universitātē medicīnas studijas esot akadēmiskākas nekā Latvijā un studiju līmenis esot augstāks. Jāstudē sešas dienas nedēļā.
Tieši Latvijas iedzīvotājiem Krievijas Izglītības un zinātnes ministrija nākamajam studiju gadam piešķīrusi 83 jaunas Krievijas valsts apmaksātās studiju vietas. Šajā skaitlī ietilpst arī tie, kuri studēs maģistrantūrā un doktorantūrā, ko Krievijā joprojām sauc par aspirantūru. M. Premiņins gan saka: kandidāti uz studijām Krievijā ir tik izcili – viņu vidējais vērtējums vidusskolā bijušas 8,5 balles, viņi bieži vien ir mācību olimpiāžu uzvarētāji, ka vēstniecība lūgusi ministriju šo kvotu palielināt.
Potenciālajiem studentiem grūtāk iegūt Krievijas apmaksātu studiju vietu ir tad, ja viņi vēlas studēt medicīnu, kultūras nozari, teātra mākslu, jo uz studijām šajā jomā ir vairāk gribētāju.
Manis aptaujātie jaunieši stāsta, ka iegūt iespēju studēt Krievijā bijis salīdzinoši viegli: jāizraugās universitāte un jāiesniedz dokumenti Krievijas vēstniecībā – apliecinājumi par sekmēm, par citiem sasniegumiem, rekomendācijas. Visas Krievijas augstskolas gan nepiedāvā valsts apmaksātas studiju vietas Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā. Piemēram, prestižajā Maskavas starptautisko attiecību institūtā ar šā konkursa palīdzību neiekļūt.
Jaunieši atzina, ka ir bažas par iespējamām sadzīves problēmām. Jau dzirdēts, ka ne visās augstskolās kopmītnes ir labas. Gadās, ka nākas dzīvot saspiestībā un cīnīties ar tarakāniem.
Krievijas valsts gan apmaksās jauniešu studijas, taču par iztikšanu jādomā pašiem. Viktors Ivanovs, kurš nu jau trešo gadu studēs banku zinības Sanktpēterburgā, stāsta, ka nesen samazinātas stipendijas: agrāk saņēma aptuveni 35 latu vērtu stipendiju, bet nu tā samazināta līdz aptuveni 20 latiem. Kopmītnes gan Krievijā lētas: Viktors maksā vien 300 rubļus vai piecus latus mēnesī. Tomēr, tā kā nepieciešama nauda arī citām vajadzībām, puisis atradis darbu.
Krievijas vēstniecība, dodoties studēt, iesaka ņemt līdzi vismaz 250 ASV dolārus iztikšanai pirmajiem mēnešiem.
Jautāts, kā viņš Krievijas augstskolā uzņemts, Viktors atbild, ka ļoti labi. Dažreiz varot “vieglāk izbraukt”, iestāstot pasniedzējiem, ka kaut ko nav sapratuši, jo krievu valodas prasme neesot tik laba kā Krievijā augušajiem studentiem.
“Pret mums tur izturas kā pret eiropiešiem, labāk nekā pret vietējiem. Vaicā, kāpēc atbraucām studēt uz Krieviju, kāda ir dzīve Latvijā,” teic Viktors.
Neviens no manis aptaujātajiem topošajiem studentiem nesolīja ar Krievijā iegūto izglītību noteikti atgriezties Latvijā. Viņi pieļauj dažādus nākotnes scenārijus. “Man gribētos atgriezties, jo te ir saknes, vecāki, bet kā viss dzīvē notiks, to vēl redzēsim,” teic Natālija.
