Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. oktobris, 2012
Drukāt

Jaunietis rada jaunievedumus mazajiem uzņēmumiem

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Arturs Žipris – aizrautīgs jauns izgudrotājs. Konstruktors. Tikai 24 gadi, bet viņu jau pazīst kā glābējsilītes izgatavotāju, kā trīsdimensiju videofilmēšanas iekārtas izgatavotāju amatieru kamerām. Pirms gada ar vienu latu pamatkapitālā nodibinājis savu uzņēmumu SIA “Mechanika”, tagad jau stāv klāt pie sava izgudrojuma ieviešanas rūpnieciskos apjomos.


 

Vispirms izgudrotājs, tad – students

Trīs “treknos gadus” bija ietrenējis roku arhitektūrā, tāpēc “liesajā laikā” varēja palīdzēt studentiem ar darbiem mašīnu elementos. Kad tas viss apgūts, beigās nolēmis arī pats studēt mehāniku un mašīnbūvi RTU. Neloģiski. “Nē, diezgan loģiski – kad paprojektēju glābējsilīti, tad sapratu, ka fizika man vairāk patīk nekā ķīmija. Tātad jāizmācās,” skaidro Arturs.

Viņam patīk ķimerēšanās – no izdomāšanas līdz rezultātam. Visvairāk patīk projektēšana – idejiskā kodola izstrāde, kā mehānismam vajadzētu funkcionēt, taču brīžiem pārāk mokoša un ilga šķiet ņemšanās ar ieviešanu, tāpēc īstenošanu labprātāk nodod sava uzņēmuma darbiniekiem.

 

Lētāk izgudrot 
nekā nopirkt?

Izgudrojums tāpat kā atklājums ir kaut kas neplānojams – kā zināt, kā man trūkst!? Kā var pasūtīt izgudrojumu – vaicāju.

“Skatāmies dzīvē paši un radām savu piedāvājumu. Tā tas bija ar zāles pļaujmašīnu, kuru darbina saules baterija.

Visbiežāk gan pie mums nāk ar savu problēmu. Piemēram, uzņēmējs izdomājis jaunu produktu, bet tirgū nav iekārtas, ar ko to uztaisīt. Tā tas bija ar ogu pievienošanu medum.

Ir arī situācijas, kad ražošanas iekārtas domātas tik lieliem apjomiem, ka nav vērts iegādāties un tādas darbināt nišas produktiem mazos apjomos,” trešo variantu min Arturs.

“Piemēram, vietējais uzņēmējs piepilda 40 tūkstošus burku gadā, bet burku aizvākošanas līnija domāta 2 miljoniem. Ko mēs darām: radām iekārtu, kas lieluma un izmaksu ziņā vislabāk atbilstu konkrētajai vajadzībai.”

Paradoksāli, bet “Mechanika” spēj uzkonstruēt un radīt iekārtu, kas uzņēmējam izmaksā reizes trīs lētāk nekā līdzvērtīgu nopirkt ārzemēs. “Jā, zināmā mērā neloģiski,” piekrīt Arturs. “Zinu, ka arī “Dendrolight”, kas izgudrojuši šūnu koku, paši uzprojektējuši un izgatavojuši darbagaldus, kas ir vairākkārt lētāk nekā nopirkt gatavu.”

 

Ar malku 
un sauli darbināms

“Mechanica” strādā pie iekārtas, kas pati savā vaļā koptu mauriņu. Kā tas apaļais putekļus uzsūcošais robotiņš, kas populārākajā pašmāju seriālā pa viesnīcu braukā. Kaut kāda iedvesma no tā jau bijusi, atzīst izgudrotājs. Bet te uzdevums grūtāks: gan ar sauli darbināms aparāts, gan braukšanas virsma negludāka, gan jāieprogrammē, lai nenopļauj puķes dobē. Pirms palaist pļaušanas visurgājēju, citi piedāvā ierakt zemē ap dobi stiepli, ko aparāts atpazīst pēc elektromagnētiskā lauka.

“No lietotāju viedokļa jābūt vienkāršākam risinājumam: mēs aparātam parādīsim, ko nedrīkst pļaut,” mīklaini nosaka Arturs. Pēc īsas bezcerīgas minēšanas par GPS un orientieru atrašanu Arturs tikai smejas: “Vēl vienkāršāk.” Saprotu, ka esmu uzdūries “firmas noslēpumam”, un pārtraucu tincināt. “Mūsējais būs ērts, kompakts, un tam nevajadzēs rozeti,” piesaka konstruktors. Viņš apzinās, ka Latvijas tirgus šādai precei ir par mazu. Ne jau saules trūkuma, bet vairāk gan naudas trūkuma dēļ.

“Ja kādu lietu projektē, tai jāuzlabo dzīves kvalitāte. Nevar atvieglot vienu dzīves daļu, sarežģot citu. Nedrīkst atvieglot pļaušanu, bet sarežģīt programmēšanu. Turklāt jaunās izmaksas nedrīkst pārmākt iepriekšējās,” atbildes vietā Arturs pasludina savu moto.

“Mechanika” strādā pie aparāta, kas attīrītu bišu rāmīšus no vaska, ko ar rokām būtu diezgan ķēpīgi un darbietilpīgi. Puiši to veido pārvietojamu, ar malku darbināmu. Pēc biškopja Jāņa Vainovska SIA “Meduspils” pasūtījuma top unikālas iekārtas arī ziedputekšņu šķirošanai pēc krāsas…

“Mēs faktiski izpildām visu, ko pasūtītājs grib, kamēr pietiek kompetences. Šobrīd strādājam pie medus sajaukšanas ar svaigām ogām, kā pasaulē nav, – medus žāvēšanu, piejaucot svaigas ogas, tas būs pilnīgi jauns produkts. Lai tas nebūtu ar ūdeni, lai nekaramelizētos, lai nepaaugstinātu temperatūru… Ogas aizpildīsies ar medu!” Arturs iepazīstina ar jaunumiem, bet beigās piemetina… “un vēl mēs strādājām pie daudziem citiem projektiem.”

 

Retāk izmest atkritumus

Šovasar dibinātais uzņēmums SIA “Eko kubs” Liepājā plāno sākt ražot portatīvo atkritumu presi – līdz gada beigām jābūt saražotām pirmajām piecsimt iekārtām. Tās izstrādei Sintija Zīverte pieaicināja “Mechanica” inženierus. Ideja ir vienkārša: neliela, pie elektrotīkla pievienota prese kalpo atkritumu urnas vietā. Dienas beigās tajās samestos sadzīves atkritumus sapresē – līdz pat trim reizēm ciešāk. Attiecīgi trīsreiz retāk jāizmet biroja vai sadzīves atkritumi, trīsreiz retāk jāizved atkritumu konteineri un… trīsreiz mazāks rēķins. Arī dabā nonāk trīsreiz mazāks atkritumu tilpums.

Arturs uzsver tieši šīs iekārtas nozīmību “Mechanikai”– aktritumu prese nepavisam nav sarežģītākā, bet viens ir izgatavot vienreizēju iekārtu vienā eksemplārā, otrs – radīt rūpnieciski ražojamu iekārtu.

 

Vēstules pašam sev

Kad interesējos, kā Arturs aizstāv un aizsargā savus izgudrojumus, biju pārsteigts, ka nemaz nemēro ceļu uz Patentu valdi, bet gan gluži kā misters Bīns sūta vēstules pats sev.

“Patentu reģistrēšana ir pārāk dārga. Un pat ja to patentēju šeit Latvijā vai pat Eiropā, tas nepasargā no pakaļdarināšanas Ķīnā vai Krievijā. Labāk ikreiz izdomāt ko jaunu!”

Artura atbilde man atgādina grāmatā “Zilā okeāna stratēģija” lasīto, ka konkurences cīņā nav vērts mesties asiņainā haizivju cīņā par tirgus pārdali. Labāk iet tīrā plašā okeānā, kur konkurentu nav.

Tomēr sava veida nodrošinājumu Žipris veic – viņš sūta pats sev ierakstītas vēstules. “To man ieteica autoritāte izgudrojumu jomā Raimonds Cīrulis. Tagad sūtu sev ierakstītu vēstuli ar izgudrojuma aprakstu, bet vaļā neatplēšu. Ja kādreiz vajadzēs tiesāties, tad tas būs pierādījums, ka biju pirmais,” paskaidro autors. Tāpat palīdzot arī preses publikācijas. Arī šī.

 

Valsts interese 
”de facto”

“Pašlaik liekas, ka vilcienā vēl ir jāielec. Ar vienu roku esam jau pieķērušies, skrienam vagonam pakaļ. Vajadzētu spēt arī ielēkt,” šī brīža atspēriena sajūtu biznesā raksturo Arturs.

Vai tad valsts neatbalsta inovāciju, retoriski vaicāju. “Kāda ir atšķirība starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmām un biznesa inkubatoru? Pēdējais palīdz konkrētā brīdī konkrētai vajadzībai. Man, piemēram, vajadzēja telpas, Kurzemes Biznesa inkubators (KBI) Liepājā piedāvāja, un par tām vajadzēja maksāt tikai 15% no summas. Ar LIAA projektiem ir otrādi – vispirms jāsamaksā visa summa, bet tikai pēc lielas dokumentu kaudzes iesniegšanas un pamatīga laika tos 85% atmaksā. Projekta rakstīšanas izmaksas arī jāpieplusē,” pamato “Mechanika” saimnieks, kurš līdz šim nav izmantojis nevienu ES projektu un arī bankas kredītus

Valsts attieksme izpaužas ne tikai atbalsta programmās, bet arī nodokļu politikā un uzraugošo institūciju darbībā. “Grūti kaut ko prognozēt, jo nodokļi valstī mainās, avansu kārtība mainās, valsts ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā nejūtu,” jaunais uzņēmējs ir pārdomās.

“Ir valstis, kur jaunais uzņēmums pirmos trīs gadus vispār nodokļus nemaksā, pie mums žņaudz uzreiz. Pat manam mikrouzņēmumam atskaišu daudzums tāds pats kā pilnvērtīgam SIA! Man zināmā uzņēmumā, kurš tikai šogad nodibināts, divas dienas bija nokavēta alga. Valsts darba inspekcijas darbinieks atklāti izrādīja vienaldzību par kavējuma iemesliem: “Tā ir jūsu problēma!” un uzrēķināja 10 tūkstošu latu naudas sodu mikrouzņēmumam. Pēc pusgada darbības šis uzņēmums apsver maksātnespējas pieteikšanu…”

 

Uzziņa

Lielākie izgudrojumi un konstrukcijas:

* glābējsilītes konstrukcija

* burku mehāniskā vākošanas iekārta

* “Beamsplitter” – iekārta 3D video filmēšanai ar “Canon”

* portatīvā atkritumu prese

* ar saules bateriju darbināms mauriņa pļāvējs

* medus žāvēšanas iekārta

* medus rāmīšu atvaskošanas iekārta

* bišu ziedputekšņu šķirotājs

 

VĪZĪTKARTE

Arturs Žipris

* dzimis 1988. gadā, liepājnieks;

* Rīgas Valsts tehnikumā ieguvis silikātmateriālu ķīmijas un tehnoloģijas diplomu;

* Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes 2. kursa students mehānikas un mašīnbūves specialitātē;

* SIA “Mechanika” – nestandarta iekārtu projektētāja un attīstītāja visdažādākajām rūpniecības nozarēm – vienīgais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs;

* mikrouzņēmumā 4 darbinieki, strādā Liepājā un Rīgā.

 

VEIKSMES FORMULA

Starts

* “biznesa skola” radinieka uzņēmumā SIA “Design Vulgaris”,

* palīgdarbi projektēšanā arhitektūrā, apgūstot vairākas modelēšanas datorprogrammas,

* piepalīdzēšana studentiem projektēšanas darbos,

* konstrukcijas izstrāde glābējsilītei, iekārtas “Beamsplitter” izveide 3D video filmēšanai ar amatieru kamerām.

Izrāviens

* mikrouzņēmuma SIA “Mechanika” izveidošana 2011. gada 15. novembrī,

* Liepājas biznesa inkubatora atbalsts ar telpām, konsultācijām un kontaktbiržu,

* biškopju un atkritumu saimniecības pasūtījumi,

* uzņēmums pirmo pilno gadu noslēgs plusos.

Nākotne

* zāles pļāvēja prototipa pabeigšana;

* iesaistīšanās pašmāju un starptautiskos konkursos,

* finanšu plūsmas stabilizācija,

* projekts ar lielu sociālu nozīmību.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+